Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca
Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca 1913. gadā

Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca (tiek dēvēta arī par Vecgulbenes luterāņu baznīcu) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Brīvības ielā 15 Gulbenē.[1] Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā saskare tagadējās Gulbenes teritorijas iedzīvotājiem ar kristīgo ticību attiecas jau uz 12.gadsimtu. Vēstures literatūrā sastopamas norādes uz to, ka tad Tālavas zemē, kurā ietilpa Gulbenes pilsnovads, sākuši parādīties misionāri no Krievzemes, kas sludinājuši pareizticību.
  13.gadsimtā te sāk parādīties jau katoļu misionāri. Pēc latgaļu zemju nonākšanas vācu varā, visi senlatvieši pamazām kristījās vai tika kristīti. Katoļu lūgšanu kapela  atradās 14.gadsimtā uzbūvētās vācu mūra pils teritorijā. 
  Reformācijas laikā un poļu - zviedru karu laikā 16. - 17.gadsimtā Gulbene galu galā nonāca Zviedrijas varā un līdz ar to kļuva protestantiska. Pirmā baznīca bijusi uzkalnā pie bijušajām muižās kūtīm.

Livonijas kara laikā 1577. gadā Ivana Bargā krievu karaspēks pili un arī baznīcu nopostīja.Pils netika atjaunota. Pētot 1681.gada muižas plānu, baznīca atradusies netālu no pilsdrupām - otrpus ceļam. Ziemeļu kara laikā 1700.gadā Gulbenes mācītājs Kristiāns fon Hāns, kurš te kalpoja kopš 1693.gada, tika saņemts gūstā un aizvests uz Krieviju. Pēc tam 17 gadus Gulbenes draudzē vispār nebija mācītāja. 18.gadsmtā vairākkārt sastopamies ar ziņojumiem, ka baznīcas ēka esot veca, cauru jumtu, "sienas šur un tur vaļā" un par mazu Gulbenes draudzei. 1748.gadā Gulbenes draudzes vizitācijas protokolā atzīmēts, ka "pati baznīca tik tuvu sabrukšanai, ka jātur rūpes, ka viņa viegli varētu sagāzties un visa draudze atrastu tur kapu". Šajā pašā vizitācijas protokolā gulbenieši ļoti augstu novērtē mācītāju Kristiānu Cimermani: "Lai Dievs uztur viņu mācītāja amatā!". 1750.gada vizitācijas protokolā minēta baznīcas jaunbūve Gulbenē. Šķiet, tā bijusi koka ēka, un, tā kā zinām faktu, ka 1830. - tajos gados sākušies tagadējās baznīcas celtniecības sagatavošanas darbi, varbūt varam to uzskatīt par pagaidu būvi. Vecgulbenes mūra baznīcu senās pils vietā sāka celt 1838. gadā, bet iesvētīja 1843. gada 11. jūlijā. Baznīca bija ampīra stila akmens – ķieģeļu mūra garenbūve ar pamatapjomā iebūvētu daudzstāvu torni, ko noslēdza augsta, poligonāla smaile. Sākumā tai bija lubu vai salmu jumts, bet pēc 23 gadiem baznīcas jumts tika noklāts ar šīferi, kas tam laikam bija liela greznība. Baznīcas tornī Gulbenes laiku skaitīja pulkstenis, ieeju rotāja stalta kolonāde. No vecās baznīcas jaunajā tika pārnesta 18.gs. beigās gleznotā altārglezna "Kristus pie krusta", kas saglabājusies līdz mūsdienām un pēc restaurācijas 20.gs.90 tajos gados,atkal atrodas baznīcas mazajā zālē. Vēlākajos gados baznīca kā dāvinājumu saņēma ar neogotikas stilā ieturētiem kokgriezumiem rotātu ozolkoka altāri. Neogotikas stila altāri, gleznu un vitrāžas logos baznīcai dāvināja Volfu dzimta. 1883. gadā pie baznīcas atklāja pieminekli Mārtiņam Luteram.

Pēc postījumiem Latvijas brīvības cīņu laikā 1935. — 1936. gadā mācītāja Roberta Jūliusa Egles vadībā baznīca tika pārbūvēta un paplašināta. 1944.gada Lieldienu naktī no 20. uz 21.aprīli,vācu armijai atkāpjoties, tika uzspridzināts baznīcas tornis, kas iegāzās baznīcā un sagrāva jumta konstrukcijas un iekārtu. Pēc Otrā pasaules kara mācītāja Edgara Jundža vadībā baznīcu atjaunoja bez torņa un 1950. gadā tajā atsākās dievkalpojumi. 1958. gadā Indulis Ranka uzgleznoja jaunu altārgleznu.[2] 1970. gados tika atjaunots baznīcas jumts, ārsienas un interjers.[3] 2001.gada Pļaujas svētkos(māc.A.Bambāna kalpošanas laikā ) tiek uzstādīts jauns zvans un 2002.gadā no Zviedrijas atvestas dāvinātas ērģeles. Mūsdienās (māc.M.Sarmas un I.Matīsa kalpošanas laikā) viens pēc otra tiek realizēti projekti- labiekārtota apkārtne,veikti baznīcas remontdarbi. Ieklāts bruģis,izgriezti vecie koki senajā parkā,nomainīts jumta segums- lubiņu virs ieapaļās sakristejas daļas un lielais- kopējais. Nomainīti visi baznīcas logi,rastaurētas divas no trim durvīm.Pārbūvētas krāsnis.Nomainīta grīda altārdaļā.Veikta hidroizolācija,atjaunots griestu un sienu krāsojums.2013.gadā atjaunotas abas altāra eņģeļu skulptūras (tēlnieks Kārlis Alainis), altāris atguvis sākotnējo izskatu. 2017.gadā restaurēts Mārtiņa Lutera piemineklis(tēlnieks Ivars Drulle). Baznīcā iespējams iegādāties kristīgo literatūru un dažādus sakrālos priekšmetus. Pie Dievnama novietoti informācijas stendi par baznīckalna vēsturi. Baznīcas dārzā iespējams atpūsties uz atjaunotajiem – gadsimtu vecajiem soliņiem, ar seno meistaru radītu ērtību – pārvietojamu atzveltni. Ir uzsākta vērienīga baznīcas torņa atjaunošanas akcija. Pretī baznīcai otrpus ielai atrodas piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes locekļiem. Celts 1929.g. pēc E.Ābeltiņa meta. Pēc 2.Pasaules kara nopostīts. Atjaunots 1992.g. (tēln. O.Feldbergs).

DIEVKALPOJUMI NOTIEK KATRU SVĒTDIENU PLKST. 10.00. Mājas lapa : www.gulbenesdraudze.lv

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 57°09′42″N 26°45′28″E / 57.16167°N 26.75778°E / 57.16167; 26.75778