Čakstes

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Čakstes
Lanius (Linnaeus, 1758)
Lielā čakste (Lanius excubitor)
Lielā čakste (Lanius excubitor)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaČakstu dzimta (Laniidae)
ĢintsČakstes (Lanius)
Čakstes Vikikrātuvē

Čakstes, čakstu ģints (Lanius) ir čakstu dzimtas (Laniidae) dziedātājputnu ģints, kas apvieno 30 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas.[1] Tā ir lielākā un plašākā dzimtas ģints.[1] Lielākā daļa sugu sastopamas Eirāzijā un Āfrikā, dažas sugas Ziemeļamerikā. Ziemeļos ligzdojošās sugas ir gājputni.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudastes čakste (Lanius phoenicuroides) ir viena no Latvijā sastopamajām čakstēm

Latvijā sastopamas 4 čakstu ģints sugas: brūnā čakste (Lanius collurio, sastopama bieži), lielā čakste (Lanius excubitor, sastopama relatīvi reti), melnpieres čakste (Lanius minor, 6 novērojumi no 20. gadsimta vidus) un rudastes čakste (Lanius phoenicuroides, četri novērojumi).[1][2] Visbiežāk novērojamā čakste Latvijā ir brūnā čakste.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čakstes ir nelieli vai vidēji lieli putni.[4] Mazākā ģintī ir Centrālāfrikā dzīvojošā Āfrikas mazā čakste (Lanius gubernator), kuras ķermeņa garums ir apmēram 15 cm, svars 20—25 g. Lielākā ir Ķīnas čakste (Lanius sphenocercus), kuras ķermeņa garums ir apmēram 32 cm, svars 100 g.[4] Visām čakstēm ir plēsīgiem putniem raksturīgs, spēcīgs un ass knābis. Tas ir līdzīgs piekūna knābim. Čakstei ir arī spēcīgi žokļa muskuļi, lai spētu saraut gabalos medījumu.[4]

Čakstes mājo atklātās ainavās, tās bieži redzamas, sēžot uz kāda paaugstinājuma (piemēram, koka galotne, elektrības stabs utml.), vērojot apkārtni. Barojas ar lieliem kukaiņiem, bet medī arī nelielus putniņus, rāpuļus un mazus zīdītājus. Medījumu tā paņem no zemes vai noķer lidojumā. Liela auguma čakstes, piemēram, lielā čakste galvenokārt barojas ar mugurkaulniekiem, īpaši ziemā.

Neskatoties uz plēsīgo dabu, čakstēm nav plēsīgajiem putniem raksturīgo pazīmju — līki, asi un spēcīgi nagi.[4] Mazāka upura satveršanai čakstes izmanto visu pēdu, bet lielāks medījums tiek uzdurts uz asiem zariem vai dzelkšņiem, pēc tam saplosīts ar līko knābi.[4] Lielākā daļa čakstu sugu ir vientuļnieces, izņemot ligzdošanas sezonu, un tās ir izteikti teritoriālas.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brūnplecu čakste (Lanius vittatus)
Melnpieres čakste (Lanius minor)
Stepes čakste (Lanius pallidirostris)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]