Čedaras siers
| Čedaras siers | |
|---|---|
 | |
| Citi nosaukumi | Čedars |
| Izcelsmes valsts | Lielbritānija |
| Reģions | Somerseta[1] |
| Pilsēta | Čedara[1] |
| Piena veids | Govs |
| Pasterizēšana | 75—80 °C 20—25s[1] |
| Tekstūra | Cieta, viegli drupana[1] |
| Nogatavināšanas laiks | 1,5—12 mēneši[1] |
Čedaras siers (angļu: cheddar cheese) jeb sarunvalodā vienkārši čedars[2] (cheddar) ir no govs piena gatavots cietais siers. Tas cēlies Anglijā, Somersetas grāfistes Čedaras ciema apkaimē,[3] bet mūsdienās kļuvis par vienu no visvairāk ražotajiem sieriem pasaulē.[1] Anglijā Čedaras siers aizņem 51% no visa siera tirgus.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstiskos avotos Čedaras siers pirmoreiz minēts 1170. gadā. 19. gadsimtā Čedaras siera receptūru standartizēja un modernizēja pienrūpnieks Džozefs Hārdings. Pateicoties viņam, Čedaras siera ražošana tika uzsākta arī Skotijā un Ziemeļamerikā, bet viņa dēls to aizveda arī uz Austrāliju.[3]
Uz Latviju Čedaras siera ražošanas tehnoloģiju atveda piensaimniecības instruktors P. Kārkliņš, un pirmoreiz to izgatavoja 1924. gadā Smiltenes piensaimniecības skolā, tomēr plašāk siers sākotnēji neieviesās.[4] 1973. gadā Čedaras siera ražošanu uzsāka Daugavpils piena kombināta Preiļu siernīcā.[5] Mūsdienās ne Anglijas, ne arī Eiropas Savienības likumdošanā Čedaras siera nosaukums un ražošanas tehnoloģija nav aizsargāta, tomēr aizsargāts ir West Country Farmhouse Cheddar[3] un Orkney Scottish Island Cheddar nosaukums.[6]
Ražošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz siera graudu iegūšanai Čedaras siera ražošana īpaši neatšķiras no citu sieru tehnoloģijas. Lielākā atšķirība ir ierauga sastāvā, kurā ir vairāk aktīvo pienskābes baktēriju, tāpēc siera graudu apstrādes laikā graudu skābums pieaug straujāk. Graudu apstrādei seko sūkalu novadīšana un Čedaras sieram raksturīgs posms — tā sauktā čedarizācija, kurā 24—38 °C temperatūrā siera masu maisa un stiepj, vienlaikus notiekot straujai pienskābajai rūgšanai, kurā veidojas sieram raksturīgā garša un viegli drupenā konsistence. Kad sasniegts vajadzīgais skābums (60—80 °T vai pH 5,2—5,4), kas parasti notiek 2 līdz 2,5 stundu laikā, čedarizāciju pārtrauc, pievienojot sauso sāli, un masu sasmalcina. Tad siera masu presē blokos, iesaiņo un 1,5—12 mēnešus nogatavina 4—9 °C temperatūrā.[1]
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čedaras siers |
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Lilita Ozola, Inga Ciproviča. Piena pārstrādes tehnoloģija. Jelgava : LLU PTF, 2002. 179.—180. lpp. ISBN 9984-596-37-0. Skatīts: 2019. gada 24. augustā.
- ↑ «Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas (LVEK) lēmumi un ieteikumi». Valsts valodas centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 29. jūnijā.
Čedaras siers (sarunvalodā – čedars), nevis Čedara siers
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Kas ir Čedaras siers, un kādiem ēdieniem tas piemērots?». jauns.lv. 2017. gada 1. februārī. Skatīts: 2017. gada 29. jūnijā.
- ↑ K. Gailītis (1939. gada 10. marts). "Čedara siers". Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks (Nr. 10): 186.—187. lpp.
- ↑ "Ražo jaunu siera šķirni". Oktobra karogs (Nr. 130): 2. lpp. 1974. gada 31. oktobris.
- ↑ "KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1186/2013 par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Orkney Scottish Island Cheddar (AĢIN))". Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis. 2013. gada 22. novembrī. Atjaunināts: 2017. gada 29. jūnijā.