Ģula Brejers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ģula Brejers
Breyer Gyula
Ģula Brejers
Personīgā informācija
Dzimis 1893. gada 30. aprīlī
Valsts karogs: Austroungārija Budapešta, Austroungārija (tagad Karogs: Ungārija Ungārija)
Miris 1921. gada 9. novembrī (28 gadi)
Valsts karogs: Čehoslovākija Bratislava, Čehoslovākija
Pilsonība Karogs: Ungārija Ungārija
Nodarbošanās šahists
abcdefgh
8
Chessboard480.svg
Chess rdt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess qdt45.svg
Chess rdt45.svg
Chess kdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess bdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess ndt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess pdt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess blt45.svg
Chess plt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess plt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess nlt45.svg
Chess blt45.svg
Chess qlt45.svg
Chess rlt45.svg
Chess klt45.svg
8
77
66
55
44
33
22
11
abcdefgh
Brejera variants spāņu atklātnē

Ģula Brejers (ungāru: Breyer Gyula; 1893. gada 30. aprīlis, Budapešta — 1921. gada 9. novembris, Bratislava) bija Ungārijas šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šahu iemācījies spēlēt studiju gados. 1911. gadā piedalījies savā pirmajā starptautiskajā šaha turnīrā Ķelnē, kur ieguvis 6. vietu. 1912. gadā uzvarējis Ungārijas šaha čempionātā. Četras reizes uzvarējis Ungārijas šaha meistaru turnīros Budapeštā (1915—1917). Citi labākie rezultāti: Bādene (1914) — 4. vieta, Manheima (1914) — dalīta 4.-6. vieta, Košice (1918) — 3.-4. vieta, Berlīne (1920) — 1. vieta, Vīne (1921) — 3. vieta. Īpaši jāatzīmē uzvara Berlīnē (+6, −2, =1), kur Brejers apsteidza tādus izcilus sava laika šahistus kā Jefims Bogoļubovs, Savelijs Tartakovers, Rihards Rēti, Gēza Maroci un Zīgberts Tarrašs.[1]

1921. gadā uzstādījis pasaules rekordu simultānspēles seansā, neskatoties uz galdiņu, kad spēlējis vienlaicīgi ar 25 pretiniekiem (+15, −3, =7). Bijis arī ungāru sporta laikraksta Szellemi Sport redaktors.

Šaha vēsturē tiek uzskatīts par vienu no modernās hipermodernisma skolas pamatlicējiem, kuri savās partijās atteicās no centra kontroles, lai iegūtu iniciatīvu flangos. Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Mūsdienās pazīstamākais ir viņa vārdā nosauktais spāņu atklātnes variants (1. e4 e5 2. Zf3 Zc6 3. Lb5 a6 4. La4 Zf6 5. 0-0 Le7 6. Te1 b5 7. Lb3 0-0 8. c3 d6 9. h3 Zb8 10. d4 Zbd7), kuru bieži lietojis Pasaules eksčempions šahā Boriss Spaskis un citi vadošie šahisti.

Pāragri miris no sirdslēkmes. Ticis apglabāts Bratislavā, bet 1987. gadā pārapbedīts Budapeštas kapsētā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jimmy Adams. Gyula Breyer: The Chess Revolutionary (angļu). New in Chess, 2017. ISBN 9789056917210.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]