Īstās čūskas
| Īstās čūskas Alethinophidia (Nopcsa, 1923) | |
|---|---|
.jpg) Parastā žņaudzējčūska (Boa constrictor) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
| Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
| Iedalījums | |
|
2 virsdzimtas:
| |
 Īstās čūskas Vikikrātuvē | |
Īstās čūskas jeb īsto čūsku infrakārta (Alethinophidia) ir viena no divām čūsku apakškārtas (Serpentes) infrakārtām. Tā apvieno gandrīz visas čūskas, izņemot akleņu infrakārtas (Scolecophidia) aklās čūskas. Īsto čūsku grupā apvienotas vairāk kā 3000 sugu. Tās tiek iedalītas 316 ģintīs, 16 dzimtās un 2 virsdzimtās.[1][2][3]
Visas īstās čūskas atkarībā no to mutes var sadalīt divās grupās: primitīvās nelielas mutes čūskās (Aniloidea), kuras nespēj plaši atplest muti un kuru galvaskauss atgādina ķirzaku galvaskausu (cauruļčūsku dzimtas), un platmutes čūskās (Macrostomata), kuru galvaskausa uzbūve ļauj plati atplest muti un kura ir piemērota lielu upuru norīšanai (visas pārējās īsto čūsku dzimtas).[1][2][4] Sistemātikā visas īstās čūskas iedala divās grupās: primitīvās jeb bāzes sugās un augstāk attīstītās čūsku sugās. Pirmo grupu jeb zemāko čūsku virsdzimtu (Henophidia) veido cauruļčūsku dzimtas, dažādās žņaudzējčūsku un pitonu dzimtas, bet augstāko čūsku virsdzimtā (Caenophidia) apvienotas visas pārējās čūskas, no kurām lielākā daļa ir indīgas.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Īsto čūsku infrakārta (Alethinophidia)
- Augstāko čūsku virsdzimta (Caenophidia)[5]
- Āfrikas zalkšu dzimta (Lamprophiidae)
- Āzijas zemesčūsku dzimta (Xenodermatidae)
- Gliemjēdāju čūsku dzimta (Pareatidae)
- Kārpaino zalkšu dzimta (Acrochordidae)
- Kobru dzimta (Elapidae)
- Odžu dzimta (Viperidae)
- Ūdensčūsku dzimta (Homalopsidae)
- Zalkšu dzimta (Colubridae)
- Zemāko čūsku virsdzimta (Henophidia)
- Āzijas cauruļčūsku dzimta (Cylindrophiidae)
- Cauruļčūsku dzimta (Aniliidae)
- Maskarēnu žņaudzējčūsku dzimta (Bolyeriidae)
- Meksikas pitonu dzimta (Loxocemidae)
- Pitonu dzimta (Pythonidae)
- Pundurcauruļčūsku dzimta (Anomochilidae)
- Punduržņaudzējčūsku dzimta (Tropidophiidae)
- Saulstaru čūsku dzimta (Xenopeltidae)
- Vairogastu dzimta (Uropeltidae)
- Žņaudzējčūsku dzimta (Boidae)
- Augstāko čūsku virsdzimta (Caenophidia)[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Snakes
- ↑ 2,0 2,1 «True Snakes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. maijā. Skatīts: 2014. gada 23. februārī.
- ↑ ITIS: Alethinophidia Nopcsa, 1923
- ↑ Adding Anilius, a Basal Snake, to the Large Reptile Tree
- ↑ Robert D. Aldridge,David M. Seve, 2011. Reproductive Biology and Phylogeny of Snakes Arhivēts 2015. gada 20. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īstās čūskas |