Ķirši
Vikipēdijas lapa
- Šis raksts ir par augļiem. Par plūmju ģints kokiem skatīt rakstu ķirši (koki).
Ķirši ir ķiršu koku augļi. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirši ir kauleņi. Ķiršus iedala saldajos ķiršos (galvenokārt ievāc no saldā ķirša) un skābajos ķiršos (no skābā ķirša). Ir arī citas ķiršu koku sugas, bet tās audzē vairāk kā krāšņumaugus.
Vislielākā gan saldo, gan skābo ķiršu raža ir Turcijā.[1] 2012. gadā tur novāca 481 tūkstoši tonnu saldos ķiršus un 188 tūkstoši tonnu skābo ķiršu.[1] Nākamās lielākās saldo ķiršu ražas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, Irānā un Itālijā, bet skābo ķiršu ražas — Krievijā, Polijā un Ukrainā.[1]
Ķirši satur daudz C vitamīnu. 100 grami saldie ķirši satur 7 mg C vitamīnu,[2] bet skābie vēl vairāk — 10 mg.[3] No minerāliem tie satur daudz kāliju, fosforu, kalciju un magniju.[2][3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «FAOSTAT» (angļu). FAOSTAT. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 «Full Report (All Nutrients): 09070, Cherries, sweet, raw» (angļu). United States Department of Agriculture. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.
- ↑ 3,0 3,1 «Full Report (All Nutrients): 09063, Cherries, sour, red, raw» (angļu). United States Department of Agriculture. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.
 |
Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
