Ķirši

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par augļiem. Par plūmju ģints kokiem skatīt rakstu ķirši (koki).
Saldie ķirši

Ķirši ir ķiršu koku augļi. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirši ir kauleņi. Ķiršus iedala saldajos ķiršos (galvenokārt ievāc no saldā ķirša) un skābajos ķiršos (no skābā ķirša). Ir arī citas ķiršu koku sugas, bet tās audzē vairāk kā krāšņumaugus.

Vislielākā gan saldo, gan skābo ķiršu raža ir Turcijā.[1] 2012. gadā tur novāca 481 tūkstoši tonnu saldos ķiršus un 188 tūkstoši tonnu skābo ķiršu.[1] Nākamās lielākās saldo ķiršu ražas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, Irānā un Itālijā, bet skābo ķiršu ražas — Krievijā, Polijā un Ukrainā.[1]

Ķirši satur daudz C vitamīnu. 100 grami saldie ķirši satur 7 mg C vitamīnu,[2] bet skābie vēl vairāk — 10 mg.[3] No minerāliem tie satur daudz kāliju, fosforu, kalciju un magniju.[2][3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 «FAOSTAT» (angļu). FAOSTAT. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Full Report (All Nutrients): 09070, Cherries, sweet, raw» (angļu). United States Department of Agriculture. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Full Report (All Nutrients): 09063, Cherries, sour, red, raw» (angļu). United States Department of Agriculture. Skatīts: 2015. gada 7. jūlijā.[novecojusi saite]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ķirši&oldid=2940098"