Ņasvižas pils
| Ņasvižas pils | |
|---|---|
 | |
  Ņasvižas pils | |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
 Ņasviža, Baltkrievija |
| Koordinātas | 53°13′22.36″N 26°41′30.25″E / 53.2228778°N 26.6917361°EKoordinātas: 53°13′22.36″N 26°41′30.25″E / 53.2228778°N 26.6917361°E |
Ņasvižas pils (baltkrievu: Нясвіжскі палацава) ir arhitektūras piemineklis, kas atrodas Ņasvižā, Baltkrievijā. Pili, vietā, kur līdz tam atradās 1533. gadā celtā koka pils, 1583. gadā uzcēla Mihails Radvils — baltkrievu kņazs. Pils būvniecībā līdz 1599. gadam piedalījies itāļu arhitekts Džovanni Marija Bernadoni.[1] No 16. līdz 20. gadsimtam pils ir kalpojusi kā Radvilu dzimtas rezidence. Pils komplekss ietver pili, nocietinājumus un pils parku.
Ņesvižas pilij tika uzbūvēti bastiona tipa nocietinājumi, kādi tajos laikos Baltkrievijā vēl nebija celti. Pils būvniecības laikā tā tika uzskatīta par vienu no sarežģītākajām un labāk aizsargātajām pilīm reģionā.[2] Tai vairāku gadsimtu garumā bija būtiska militārā objekta loma.[3]
Vispārējais Ņesvižas pils plānojums un konstrukcija ir simetrisks. Centrālā ēka, ievērojami pārbūvēta 18. gadsimtā, izceļas ar savu grezno izskatu un arhitektūru. Centrālajai ēkai pagalma pusē ir viena stāva paplašinājums — terase. Pilij ir divi astoņstūra formas torņi.[4]
Viduslaiku feodālā pils pēc vairākām pārbūvēm pārvērtās par pils ansambli ar lielu atklātu pagalmu, kuru ieskauj monumentālās ēkas. Pils arhitektūrā var aplūkot vairākus stilus, kas atspoguļo dažādu vēstures periodu mākslas izpausmes arhitektūrā.[5] Šī ēka ir rotāta ar slaidiem torņiem un tornīšiem, kas kopā ar dīķi ap pili un labiekārtotu parku, kas tiek uzskatīts par vienu no labāk veidotajiem Austrumeiropā, tai piešķir romantisku noskaņu.[6]
Pils komplekss 2005. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Pils Radvilu laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka pirmo reizi pils ir pieminēta vēstures avotos 13. gadsimta sākumā, kad Ņasvižas Jurijs, kas bija pils īpašnieks, 1224. gadā piedalījās kaujā ar tatāriem pie Kalkas upes.[7] Pirmo reizi Ņasvižas pils minēta Lietuviešu metrikās 1445. gadā, kad Lietuvas lielkunigaitis Kazimirs IV Jagailietis esot šo teritoriju uzdāvinājis panam Njamiravičam.[8][9]
Vairāki 15. gadsimta beigu, 16. gadsimta sākuma, vēstures avoti liecina, ka Ņasviža ir bijusi ciems, nevis pilsēta.
Pjotrs Janovičs Montigerdovičs, pils īpašnieks 15. gadsimta beigās, neatstāja aiz sevis nevienu mantinieku. Viņa lielie īpašumi tika sadalīti. Pils nonāca viņa radinieces Sofijas īpašumā. 1513. gadā kņaziene Anna, kas bija pils īpašniece apprecēja Janu Radvilu (1474-1522)[10]. Līdz ar laulības noslēgšanu, Radvili kļuva par pils īpašniekiem līdz pat Pirmā pasaules kara beigām. 1913. gadā svinīgi tika atzīmēta 400 gadu Ņasvižā valdīšanas jubileja[8].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Архітэктура Беларусі: Энцыклапедычны даведнік. 1993. 393. lpp.
- ↑ Ткачёв. Замки Беларуси, 2002. 148. lpp.
- ↑ Шышыгіна-Патоцкая. Несвиж и Радзивиллы, 2007. 14. lpp.
- ↑ Чантурыя У. А., Казакоў Ю. I. Архітэктурныя помнікі Нясвіжа = Архитектурные памятники Несвижа: Гісторыка-архітэктурны нарыс. Minska : Полымя. 14, 15. lpp. ISBN ISBN 5-345-00196-0.
- ↑ Шышыгіна-Патоцкая. Несвиж и Радзивиллы, 2007. 16. lpp.
- ↑ Ткачёв. Замки Беларуси, 2002. 152. lpp.
- ↑ Ткачёв, 2002
- ↑ 8,0 8,1 Метельский, 2011
- ↑ Ліцкевіч А. Яшчэ раз пра «Пачаткі Нясвіжа»: першая пісьмовая згадка і асоба нобіля Клаўкі // Герольд Litherland, № 19. — Горадня-Менск, 2013. — С. 44-53.
- ↑ Ткачёв, 2002
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņasvižas pils.
| ||||||||||||
|