Ņasviža
| Ņasviža | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Нясвіж Несвиж | |||
|
Ņasvižas rātsnams | |||
| |||
| Koordinātas: 53°13′01″N 26°40′01″E / 53.21694°N 26.66694°EKoordinātas: 53°13′01″N 26°40′01″E / 53.21694°N 26.66694°E | |||
| Valsts |
| ||
| Apgabals | Minskas apgabals | ||
| Rajons | Ņasvižas rajons | ||
| Pilsētas tiesības | 1586 | ||
| Iedzīvotāji (2025)[1] | |||
| • kopā | 15 909 | ||
| Laika josla | EET (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
nesvizh | ||
|
| |||
Ņasviža (baltkrievu: Нясвіж) jeb Ņesviža (krievu: Несвиж) ir pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabala Ņasvižas rajona centrs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1446. gadā. Atradās Lietuvas lielkņazistē. Pilsēta strauji attīstījās no 1533. gada, kad kļuva par Radvilu dzimtas atzara rezidences pilsētu (līdz pat 1813. gadam), un par ievērojamu reformācijas un kultūras centru. 1562. gadā šeit nodibināja tipogrāfiju, kurā iespieda pirmās grāmatas baltkrievu valodā. Pilsētā dibināta arī pirmā teātra trupa Baltkrievijā. 1584. gadā tika sākta Ņasvižas pils celtniecība. 18. gadsimtā pilsētā darbojās Radvilu galma mūzikas kapella, Eiropā lielākā baleta trupa, kadetu korpuss un flotes virsnieku skola.
Pilsētu 1793. gadā pēc Polijas Otrās dalīšanas anektēja Krievijas Impērija. No 1918. līdz 1939. gadam tā atradās Polijas sastāvā. Atbilstoši Molotova—Ribentropa paktam pēc Polijas kampaņas to savā sastāvā iekļāva PSRS. Otrā pasaules kara laikā no 1941. līdz 1944. gadam pilsēta atradās vācu okupācijā. Kopš 1991. gada neatkarīgās Baltkrievijas sastāvā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ņasviža ir poļu politiķa Pjotra Jaroseviča (Piotr Jaroszewicz, 1909—1992), Lietuvas dižkunigaitijas augstmaņu Nikolaja Radvila Rudā un Nikolaja Radvila Melnā dzimtā pilsēta.
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ņasviža ir ievērojams tūrisma centrs. Šeit atrodas Radvilu dzimtas rezidence Ņasvižas pils komplekss, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Arī pilsētas centra vēsturiskā apbūve ir arhitektūras piemineklis. Agrā baroka Ņasvižas Dieva Ķermeņa baznīca ir Radzivilu dzimtas atdusas vieta, kā arī pirmā baroka un pirmā jezuītu baznīca Žečpospolitas valstī.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņasviža.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Ņasviža vietnē "Baltkrievijas globuss" (krieviski)
- Ņasvižas muzejs — rezervāts Arhivēts 2012. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
| Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
|