Ņina Leimane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ņina Leimane
Dzimusi 1921. gada 8. jūnijā
Valsts karogs: Latvija Tukums, Latvija
Mirusi 1999. gada 9. janvārī (77 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Valmiera, Latvija
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1944—1999
Dzīvesbiedrs Artūrs Petrovskis

Ņina Leimane (1921. gada 8. jūnijs1999. gada 9. janvāris) bija latviešu aktrise.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ņina Leimane dzimusi 1921. gada 8. jūnijā Tukumā strādnieku ģimenē. Skolā mācījusies Džūkstē. 1938. gadā beigusi Jelgavas ģimnāziju. 1944. gadā beigusi Rīgas daiļamatniecības skolu. Jau kopš skolas gadiem interesējusies par teātri. Lai labotu runas defektu, apmeklējusi Zeltmata privātos kursus (1940-1942). Liela nozīme aktrises personības veidošanās procesā ir Zentai Mauriņai, ar kuru bijusi personīgi pazīstama un kura aktrisei veltījusi eseju "Rūsa".

No 1944.-1945. gadam strādājusi Latvijas radiofonā. 1946. gadā aktrise tika angažēta Jelgavas Drāmas teātrī, kas tolaik darbojās Rīgā, jo Jelgava kara laikā tika nopostīta. Pārsteidzoši ātri aktrisē atplauka spēcīga dramatiskā izjūta un patiesa emocionalitāte. Spilgtākais sasniegums šajā teātrī ir Katerinas loma Aleksandra Ostrovska "Negaiss" iestudējumā (1947, rež. Jurijs Jurovskis). Pēc Jelgavas Drāmas teātra slēgšanas 1953. gadā, sākusi darbu Valmieras Drāmas teātrī, kur strādājusi līdz mūža beigām, izņemot divas sezonas Daugavpils Muzikāli dramatiskajā teātrī (1959-1961). Aktrises personība veidojusies galvenokārt Pētera Lūča reālistiskajos iestudējumos. Atveidojusi smalki psiholoģiski veidotus un emocionāli dziļus tēlus; aktrises trāpīgie dzīves vērojumi un fantāzija izpaudusies komiskajās raksturlomās, azartiski atveidojusi arī groteskā spēles teātra estētikā veidotus tēlus. Pēdējā loma – Paulīne Vizmas Belševicas "Tās dullās Paulīnes dēļ" iestudējumā (1998, rež. Felikss Deičs). Pievērsusies arī teātra režijai.

Mirusi 1999. gada 9. janvārī Valmierā. Apbedīta Valmierā, Dīvala kapos blakus dzīvesbiedram – aktierim Artūram Petrovskim.

Lomas Jelgavas Drāmas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vera Artemjevna / Leonīds Ļeonovs “Vienkāršais cilvēks” (1946, rež. Ž. Brasla);
  • Katerina / Aleksandrs Ostrovskis “Negaiss” (1947, rež. J. Jurovskis);
  • Tatjana / Boriss Lavreņovs “Lūzums” (1947, rež. Ž. Brasla);
  • Jevgeņija Ratņikova / Anatolijs Sofronovs “Kādā pilsētā” (1948, rež. Ž. Brasla, I. Liepa);
  • Lēdija Milforde / Frīdrihs Šillers “Mīla un viltus” (1948, rež. P. Lūcis);
  • Anastasija Petrovna / G. Fjodorovs “Ceļi un gaitas” (1949, rež. Ž. Brasla);
  • Ļena / Aleksejs Arbuzovs “Seši mīļi cilvēki” (1950, rež. I. Liepa);
  • Ludmila / Aleksandrs Krons “Partijas kandidāts” (1951, rež. A. Leimanis);
  • Emma / Nora Vētra “Ar dziesmiņu druvā gāju” (1951, rež. P. Lūcis);
  • Tatjana Kļonova / A. Kuzņecovs “Paceltās buras” (1952, rež. P. Lūcis);
  • Lucija / Sergejs Mihalkovs “Vēži” (1953, rež. A. Leimanis);
  • Loma / Ivans Popovs “Ģimene” (1953, rež. A. Brenčs).

Lomas Valmieras Drāmas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Marija Šamanova / Aleksejs Arbuzovs “Taņa” (1953, rež. P. Lūcis);
  • Ludmila / Andrejs Upīts “Ziņģu Ješkas uzvara” (1954, rež. A. Lāce);
  • Jeļena Andrejevna / Antons Čehovs “Tēvocis Vaņa” (1954, rež. P. Lūcis);
  • Marija Stepanovna / V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs “Kur ir tā iela, kur ir tas nams?” (1954, rež. P. Lūcis);
  • Tauriņiete / Vilis Lācis “Uz jauno krastu” (1955, rež. A. Lāce);
  • Grieta / Ādolfs Alunāns “Seši mazi bundzinieki” (1955, rež. P. Lūcis);
  • Oļuha / Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis “Pirmais pavasaris” (1956, rež. P. Lūcis);
  • Dorota / Ježijs Jurandots “Tādi laiki” (1956, rež. P. Lūcis);
  • Krustmāte Juliana / Henriks Ibsens “Heda Gablere” (1956, rež. B. Reihs);
  • Ella / Mārtiņš Zīverts “Ķīnas vāze” (1957, rež. P. Lūcis);
  • Rita Grava / Pāvils Rozītis “Valmieras puikas” (1957, rež. P. Lūcis);
  • Ļubova Podrezova / Anatolijs Sofronovs “Atvaļināts cilvēks” (1958, rež. P. Lūcis);
  • Marta / Hella Vuolijoki “Akmens ligzda” (1958, rež. P. Lūcis);
  • Austra / Vilis Lācis “Zeme un jūra” (1959, Daugavpils teātrī, rež. O. Dunkers);
  • Kleja / G. Figeiredo “Lapsa un vīnogas” (1959, Daugavpils teātrī, rež. O. Dunkers);
  • Anna Petrovna / Izidors Štoks “Enkuru laukums” (1960, Daugavpils teātrī, rež. R. Baltaisvilks);
  • Vecmāmiņa Matrjona / Ivans Soboļevs “Saimnieks” (1962, rež. R. Baltaisvilks);
  • Pjereta / Marsels Emē “Trešā galva” (1963, rež. Ņ. Leimane);
  • Olga / Vilis Lācis “Zvejnieka dēls” (1963, rež. P. Lūcis);
  • Petrovna / Viktors Rozovs “Kāzu dienā” (1964, rež. P. Lūcis);
  • Prāvesta sieva / Hella Vuolijoki “Niskavuori maize” (1964, rež. P. Lūcis);
  • Osiene / Andrejs Upīts “Zaļā zeme” (1965, rež. P. Lūcis);
  • Algaja / Horia Lovinesku “Tēlnieks un nāve” (1965, rež. A. Leimanis);
  • Namsaimniece / Pāvels Kohouts “Māja, kurā esam dzimušas” (1966, rež. O. Kroders);
  • Haritonova / Boriss Lavreņovs “Par tiem, kas jūrā” (1967, rež. P. Lūcis);
  • Pēterene / Jēkabs Janševskis “Dzimtene” (1968, rež. P. Lūcis);
  • Kļava / Vilis Lācis “Cilvēki maskās” (1969, rež. P. Lūcis);
  • Mārniece / Dagnija Zigmonte “Raganas māju remontēs” (1970, rež. P. Lūcis);
  • Sallija Teilore / Arčibalds Kronins “Broudija pils” (1970, rež. P. Lūcis);
  • Liepa / Vija Venta “Teikuma vidū punktu neliek” (1970, rež. P. Lūcis);
  • Tonijas tante / Miklošs Ģārfašs “Mosties un dziedi” (1971, rež. E. Freibergs);
  • Božešutkova / Nikolajs Matukovskis “Amnestija” (1972, rež. P. Lūcis);
  • Marfa Sevastjanovna / Aleksandrs Ostrovskis “Arī sievietes pārskatās” (“Verdzenes”) (1973, rež. P. Lūcis);
  • Ida / Hella Vuolijoki “Niskavuori saimnieces jaunība” (1973, rež. P. Lūcis);
  • Vecā Margrietiņa / Ādolfs Alunāns “Kas tie tādi, kas dziedāja” (1974, rež. P. Lūcis);
  • Ida / Hella Vuolijoki “Niskavuori Heta” (1974, rež. P. Lūcis);
  • Grieta / Ādolfs Alunāns “Seši mazi bundzenieki” (1976, rež. P. Lūcis);
  • Vecā Niskavuori saimniece / Hella Vuolijoki “Akmens ligzda” (1976, rež. P. Lūcis);
  • Indrānu māte / Rūdolfs Blaumanis “Indrāni” (1978, rež. M. Ķimele);
  • Pēterene / Jēkabs Janševskis “Bandavā” (1979, rež. P. Lūcis);
  • Elena Vizgirdiene / Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere” (1979, rež. V. Maculēvičs);
  • Dzidra / Pauls Putniņš “Pusdūša” (1980, rež. M. Ķimele);
  • Saubane / Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs” (1980, rež. V. Maculēvičs);
  • Vēra / Olevs Antons “Kūts lirika” (1981, rež. Ē. Hermakila);
  • Frozīne / Moljērs “Skopulis” (1981, rež. P. Lūcis);
  • Vaidas tante / Pauls Putniņš “Uzticības saldā nasta” (1982, rež. V. Maculēvičs);
  • Fannija Līminga / Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis” (1982, rež. P. Lūcis);
  • Vecmāmiņa / Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus” (1984, rež. P. Lūcis);
  • Kate / Vilis Lācis “Zvejnieka dēls” (1984, rež. P. Lūcis);
  • Anna / Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas” (1985, rež. P. Lūcis);
  • Mimma Solkaraska / Hugo Raudseps “Mārtiņciems” (1985, rež. P. Lūcis);
  • Beta / Ilze Indrāne “Zemesvēzi dzirdēt” (1986, rež. P. Lūcis);
  • Zeltene / Anna Brigadere “Sievu kari ar Belcebulu” (1986, rež. P. Lūcis);
  • Blūma / Fins Sēborgs “Lielais detektīvs” (viencēlienu vakarā “Jautro paradoksu vakars”) (1987, rež. A. Vidiņš);
  • Mikumiete / Augusts Deglavs “Rīga” (1987, rež. P. Lūcis);
  • Jetes māte / Jānis Jaunsudrabiņš “Jo pliks, jo traks” (1988, rež. P. Lūcis);
  • Cērpa / Mārtiņš Zīverts “Ķīnas vāze” (1988, rež. P. Lūcis);
  • Kraujēnu māte / Minna Dišlere “Kraujēnu mantinieki” (1989, rež. P. Lūcis);
  • Rideriene / Edvards Vulfs “Svētki Skangalē” (1990, rež. P. Lūcis);
  • Misis Souma / Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa” (1990, rež. U. Brikmanis);
  • Džonsona kundze / Anšlavs Eglītis “Pēc kaut kā cēla, nezināma...” (1990, rež. P. Lūcis);
  • Kaisa / K. Arturs Jerviluoma “Ziemeļnieki” (1991, rež. P. Lūcis);
  • Celīna / Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja” (1991, rež. A. Helde);
  • Manžo kundze / Greiams Grīns “Desmitais” (1992, rež. P. Krilovs);
  • Irmgarde Čikste / Gunārs Priede “Jāņu nakti negulēju” (1992, rež. F. Deičs);
  • Paskudina / Fjodors Dostojevskis “Burvīgais sapnis” (1993, rež. F. Deičs);
  • Vuškas kundze / Jānis Kārkliņš ““Šanas” virsaitis” (1993, rež. A. Māsēns);
  • Vecmāmiņa / Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis” (1993, rež. P. Sūcis);
  • Mūmija / Augusts Strindbergs “Spoku sonāte” (1994, rež. I. Sedlenieks);
  • Netija / Meijo Saimona “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm” (1994, rež. V. Brasla);
  • Māte / Haralds Millers “Klusa nakts” (1994, rež. P. Sūcis);
  • Pāčes kundze / Luidži Pirandello “Sešas personas meklē autoru” (1995, rež. O. Kroders);
  • Made / Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids” (1996, rež. O. Kroders);
  • Mikumiete / Augusts Deglavs “Rīga” (1996, P. Lūča izrādes atjaun. rež. F. Deičs);
  • Bušmaniete / Jēkabs Janševskis “Varkaļu pagasta skolotājs” (1997, rež. V. Brasla);
  • Rozālija Rukšķe / Olvens Bouens “Klāra Klukste” (1997, rež. A. Vidiņš);
  • Mis Lūmisa / Rejs Bredberijs “Pieneņu vīns” (1997, rež. M. Liniņš);
  • Laupītāju virsaite / “Snip, Snap, Snurre” (pēc Hansa Kristiana Andersena) (1997, rež. A. Vidiņš);
  • Paulīne Ķēniņa / Vizma Belševica “Tās dullās Paulīnes dēļ...” (1998, rež. F. Deičs).

Režijas Valmieras Drāmas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Marsels Emē “Trešā galva” (1963);
  • Vilis Lācis “Vainīgie” (1966);
  • Frīdrihs Šillers “Mīla un viltus” (1967);
  • Andrejs Upīts “Pieci nerātni smaidi” (1977);
  • Vilis Lācis “Zeme un jūra” (1978);
  • Branislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība” (1983).

Kinolomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]