Aleksandrs Ostrovskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Ostrovskis
Александр Николаевич Островский
Aleksandrs Ostrovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1823. gada 12. aprīlī
Maskava, Krievijas Impērija
Miris 1886. gada 14. jūnijā (63 gadi)
Kostromas guberņa, Krievijas Impērija
Vecāki Nikolajs Ostrovskis, Ļubova Savina
Bērni 6[1]
Literārā darbība
Nodarbošanās dramaturgs
Valoda krievu valoda
Literatūras virzieni reālisms

Aleksandrs Ostrovskis (krievu: Александр Николаевич Островский; dzimis 1823. gada 12. aprīlī Maskavā, miris 1886. gada 14. jūnijā[2] Kostromas guberņā) bija krievu dramaturgs, viens no krievu dramaturģijas pamatlicējiem.[3] Viņa daiļrade ietekmēja krievu teātra attīstību.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ierēdņa Nikolaja Ostrovska ģimenē. Ģimenē bija četri bērni, vēl četri nomira agrā bērnībā.[4] Ostrovska māte nomira, kad Aleksandram bija 8 gadi. Pēc 5 gadiem Ostrovska tēvs vēlreiz apprecējies. 1839. gadā Ostrovska tēvs kā valsts ierēdnis ieguva muižnieka titulu.

Interese par literatūru Aleksandram radās jau bērnībā, lasot plašās tēva bibliotēkas krājumus. Aleksandrs ieguva mājas izglītību, pratis astoņas valodās. 1835. gadā iestājies Maskavas 1. ģimnāzijā, pabeidza to 1840. gadā, kļūstot par Maskavas Universitātes Juridiskas fakultātes studentu. Pabeigt universitātes kursu neizdevās, jo viņš nebija nokārtojis eksāmenu Romiešu tiesībās. Pametis studijas, viņš nolēma nopietni pievērsties rakstniecībai. Līdz 1850. gadam, pēc tēva iniciatīvas, Ostrovskis strādāja Maskavas tiesās, noskatot materiālus lugām.[5]

1850. gadā Ostrovskis ieguva literāro atpazīstamību, pateicoties komēdijai Свои люди — сочтёмся!. Komēdija tika aizliegta pēc Maskavas ietekmīgo tirgotāju iniciatīvas, pats autors nokļuva policijas uzraudzībā (Nikolaja I rīkojums). Uzraudzību noņēma, kad par Krievijas impērijas ķeizaru kļuva Aleksandrs II, lugu atļāva uzvest 1861. gadā.

Ostrovskis 1856. gadā

Pirmais Ostrovska darbs, kas tika uzvests uz teātra skatuves, bija luga Не в свои сани не садись, tas notika 1853. gada 14. janvārī Maskavā uz Mazā teātra skatuves. Katru sezonu, sākot no 1853. gada, Ostrovska jaunās lugas tika uzvestas uz Mazā un Aleksandrijas teātra skatuvēm.

1856. gadā Ostrovskis kļuva par žurnāla Sovremeņņik darbinieku, tajā pašā gadā, sakarā ar lielkņaza Konstantīna Nikolajeviča rīkojumu, notika izcilu literātu komandējums ar nolūku izpētīt un aprakstīt Krievijas dažādos apvidus rūpniecības un sadzīves attiecībās. Ostrovskis uzņēmās izpētīt Volgu no iztekas līdz Ņižņijnovgorodai.

Ostrovskis 1885. gadā

1863. gadā par lugu "Negaiss" Ostrovskis tika apbalvots ar Uvarova prēmiju un ievēlēts par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. 1866. gada 14. novembrī dibināja organizāciju "Mākslinieciskais pulciņš" (Артистический кружок)[6], kas deva Maskavas skatuvei daudzus talantīgus darbiniekus. 1874. gadā tika izveidota Krievu dramatisko rakstnieku un operu komponistu biedrība; Ostrovskis bija tās priekšsēdētājs līdz pašai nāvei. 1885. gadā iecelts par Maskavas teātra skolas priekšnieku.

Miris 1886. gada 14. jūnijā Kostromas guberņā.[7]

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ostrovskis sarakstījis 47 lugas (vairākos avotos minēts, ka 48), kas joprojām tiek iestudētas visā pasaulē.[8] Katru gadu Ostrovskis sacerējis pa vienai lugai, bet reizēm arī vairāk, sešu lugu autorību dalījis ar citiem rakstniekiem. Ostrovska lugu nosaukumos tiek izmantotas krievu parunas, tēli dalās bagātajos un nabagos. Mazajam teātrim tulkojis apmēram 100 lugu – Šekspīra, Servantesa, Goldoni, Plauta un Terencija darbus.

Ostrovskis ne tikai rakstīja lugas, bet septiņas lugas arī pats iestudējis un bijis režisora asistents. Ostrovska daiļrade pieskaitāma reālisma literatūras virzienam. Lugās viņš aprakstīja sava laika dzīves reālijas, aktuālos sabiedriskos procesus, attēloja tirgotāju, ierēdņu, bankrotējošu muižnieku vidi, atklājot sociālo apstākļu graujošo ietekmi uz personību. Ostrovska lugu īpatnības – dzīves dramatisma izpratne, personības cīņa pret "esības vispārējo kārtību", tēlu izteiksmes veids kā dramatiskās darbības svarīgākais elements, komisko un traģisko elementu sarežģītās attiecības.

Populārākās A. Ostrovska lugas ir "Negaiss", "Līgava bez pūra", "Vilki un avis", "Bez vainas vainīgie", "Vēlā mīla", "Mežs", "Ienesīga vieta" un "Talanti un pielūdzēji".[5]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ostrovska vārdā nosauktas bibliotēkas, teātri un ielas bijušās PSRS teritorjā. 1929. gada 27. maijā, blakus Mazajam teātrim, Aleksandram Ostrovskim tika atklāts piemineklis.[9]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Биография Александра Островского». ria.ru. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.
  2. «Aleksandr Nikolaevič Ostrovskij». data.bnf.fr. Skatīts: 2018. gada 5. decembrī.
  3. «Kroders otro reizi iestudē lugu "Līgava bez pūra"». satori.lv. Skatīts: 2018. gada 8. decembrī.
  4. «Биография Островского». obrazovaka.ru. Skatīts: 2018. gada 6. decembrī.
  5. 5,0 5,1 «Ko zinām par nezināmo». apollo.tvnet.lv. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.
  6. «"Артистический кружок" Островского. Общественная деятельность Островского». classlit.ru. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.
  7. «Биография Островского». biographer.ru. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.
  8. «Nacionālajā teātrī pirmizrāde – "Līgava bez pūra"». tvnet.lv. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.
  9. «Памятник Островскому». intomoscow.ru. Skatīts: 2018. gada 9. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]