Šarls Aznavūrs
| Šarls Aznavūrs Charles Aznavour | |
|---|---|
 Šarls Aznavūrs 1999. gada Kannu kinofestivālā | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
Šarhnurs Vagenags Aznavurjans 1924. gada 22. maijā Parīze, .svg){kind=small} Francija |
| Miris |
2018. gada 1. oktobrī (94 gadu vecumā) Murjēsa, Francija |
| Žanri | popmūzika, šansons, džezs |
| Nodarbošanās | dziedātājs, komponists, aktieris, aktīvists, diplomāts |
| Instrumenti | balss |
| Darbības gadi | 1933—2018 |
| Izdevēji | EMI, MusArm Records |
| Tīmekļa vietne | http://www.charlesaznavour-lesite.fr/ |
Šarls Aznavūrs (franču: Charles Aznavour), īstajā vārdā Šarhnurs Vagenags Aznavurjans (armēņu: Շահնուր Վաղինակ Ազնավուրյան; dzimis 1924. gada 22. maijā, miris 2018. gada 1. oktobrī), bija armēņu izcelsmes franču dziedātājs, dziesmu autors, aktieris, sabiedriskais aktīvists un diplomāts. Savas 70 gadus ilgās karjeras laikā kļuva par vienu no Francijas un pasaules populārākajiem dziedātājiem.[1]
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis armēņu emigrantu ģimenē Parīzē. Deviņu gadu vecumā pameta skolu un sāka uzstāties. Neliela augums un unikāla tenora īpašnieks. Kļuva pazīstams 1946. gadā, kad Aznavūru ievēroja Edīte Piafa un uzaicināja kopīgā tūrē Francijā un ASV.[2] Aznavūrs uzstājies kopā ar Fredu Astēru, Andrea Bočelli, Bingu Krosbiju, Reju Čārlzu, Bobu Dilanu, Laizu Minelli, Džošu Grobanu, Širleju Besiju, Hosē Karerasu, Lauru Pauzīni, Nanu Muskuri, Hulio Iglesiasu, Mireju Matjē, Lučāno Pavaroti, Plasido Domingo, Siselu Kirkebū un Selinu Dionu.
Aznavūrs ierakstījis vairāk nekā 1200 dziesmu deviņās valodās (tai skaitā franču, angļu, itāļu, spāņu, vācu valodās).[3] Sacerējis vairāk nekā 1000 dziesmas, tai skaitā pasaules slavu guvušās dziesmas La Boheme, Hier encore, La Mamma, She. Izdoti vairāk nekā 100 miljoni ierakstu 80 valstīs.[1]
Aznavūrs filmējies vairāk nekā 80 televīzijas un kinofilmās, tēlojis lomas tādās filmās kā Fransuā Trifo "Nošaujiet pianistu" (Tirez sur le pianiste, 1960), Ten Little Indians (1974), Kloda Šabrola The Hatter's Ghost (1982), vēsturiskā filmā par armēņu genocīdu "Ararats" (2002).
1997. gadā saņēmis Cēzara goda balvu. 2017. gadā par koncertdarbību Aznavūram piešķirta zvaigzne Holivudas Slavas alejā.
2008. gada Aznavūram piesķira arī Armēnijas pilsonību.[4] No 2009. gada Aznavūrs bija Armēnijas vēstnieks Šveicē un ANO.[5]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «The master of the chanson». Deutsche Welle.
- ↑ «MUSIC; Aznavour, The Last Chanteur». New York Times.
- ↑ «Charles Aznavour». goplanete.com.
- ↑ «Aznavour Granted Armenian Citizenship». The New York Times. 2008. gada 26. decembris.
- ↑ «Aznavour to become Armenian envoy». BBC. 2009. gada 13. februāris.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šarls Aznavūrs.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Oficiālā mājaslapa
- IMDb profils (angliski)
- Internet Broadway Database profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
 | Šī ar Franciju saistītā mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|