Škoda 16Ev
| Škoda 16Ev | |
|---|---|
 Škoda 16Ev elektrovilciens 2022. gada 15. decembrī | |
| Ekspluatācijas periods | no 2023 |
| Ražotājs | Škoda Transportation |
| Ražošanas periods | no 2022 |
| Uzbūvēti sastāvi | 28/32 |
| Vagoni sastāvā | 4 |
| Pasažieru vietu skaits | 436 sēdvietas, 454 stāvvietas |
| Platums | 3430 mm |
| Augstums | 4575 mm |
| Sliežu platums | 1520 mm |
| Maksimālais ātrums | 160 km/h |
| Spriegums | 3 kV |
| Izejošā jauda | 6x500 kW |
Škoda 16Ev ir zemās grīdas elektrovilciens, kuru ražo Čehijas uzņēmums "Škoda Transportation". Tas kursē Latvijas pārvadātāja AS "Pasažieru vilciens" elektrificētajos maršrutos. Vilciens ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem 7Ev un RegioPanter vilcieniem, kas sākotnēji 2012. gadā tika piegādāti Čehijas dzelzceļa operatoram "České dráhy" un 2020. gadā Slovēnijas operatoram "Železničná spoločnosť Slovensko".
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc vairākiem neveiksmīgiem iepirkumiem, 2019. gada 30. jūlijā AS "Pasažieru vilciens" parakstīja līgumu ar "Škoda Vagonka a.s." par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. 2020. gadā tika prezentēts jauno vilcienu krāsojums, kurš sastāv no trīs krāsām — antracīta pelēkā, satiksmes dzeltenā un tumši pelēkā. Vilcienu krāsojuma dizaina autori ir "Dizaina studija Teika", kas dizainu sāka izstrādāt 2019. gada rudenī.[1]
Vilcienu ražošana sākās 3 gadus vēlāk — 2022. gada sākumā un 23. februārī "Škoda Vagonka" rūpnīcā Ostravā presei un amatpersonām tika prezentēti pirmie gatavie vagoni. Vēlāk gada vidū, 23. jūnijā, Rīgā ieradās pirmā sastāva vagons un ritošā daļa, kuru pārvietošana no Čehijas notika caur Poliju un Lietuvu. Jūnija pēdējā nedēļā tika piegādāti atlikušie vagoni un uzsākās vilcienu testēšanas un sertifikācijas process.[2]
2022. gada 7. septembrī pirmais jaunā elektrovilciena sastāvs bija pieejams publiskai apskatei Rīgas Centrālajā stacijā. Prezentācijā piedalījās satiksmes ministrs Tālis Linkaits, "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednarzs, AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis un VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes loceklis Rinalds Pļavnieks.[3]
2023. gada jūnijā "Pasažieru vilciens" saņēma kritiku no sabiedrības par plāniem izmantot Krievijā ražotus sakaru blokus jauno vilcienu sastāvos. 16. jūnijā pārvadātājs paziņoja, ka ir saņēmis atzinumu no drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv", ka vilcieniem nav nepārvaramu šķēršļu vai tādu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju drošības risku, kas apdraudētu sastāvu drošu ekspluatāciju.[4]
2023. gada novembrī noslēdzās elektrovilcienu sertifikācijas process un izskanēja ziņas par vilcienu iespējamo ekspluatācijas sākumu decembra vidū.[5] Tā kā vilcienu piegādes termiņi bija pārsniegti, "Pasažieru vilciens" ražotājam noteica līgumsodu. 29. novembrī, līdz ar pirmo jauno elektrovilcienu saņemšanu, AS "Pasažieru vilciens" paziņoja par zīmola maiņu uz "Vivi".[6]
Pirmie pārvadājumi ar jaunajiem elektrovilcieniem tika uzsākti 15. decembrī, kad ekspluatācijā tika nodoti pirmie 3 vilcienu sastāvi. Par godu svinīgajam notikumam Rīgas Centrālajā stacijā 10:20 pie otrā perona norisinājās vilcienu atklāšanas ceremonija, kurā piedalījās satiksmes ministrs Kaspars Briškens, AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks. Īsi pēc ceremonijas (10:59) pirmais sastāvs devās reisā uz Dubultiem. Kopumā pirmajā dienā jaunie sastāvi veica 13 reisus Aizkraukles, Skultes un Tukuma virzienos, kamēr pārvadājumi uz Jelgavu sākās dienu vēlāk.[7]
2024. gada janvārī pieci no vienpadsmit elektrovilcienu sastāviem pārstāja kursēt tehnisku problēmu dēļ. 2. janvārī sastāvs maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā Garciems pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs jeb pantogrāfs un pārstājusi darboties salona apsilde. Pēc incidentiem satiksmes ministrs Kaspars Briškens un "Vivi" pieprasīja paskaidrojumus no ražotāja par radušajiem defektiem un 5. janvārī informēja pasažierus par iespējām pieprasīt kompensāciju atceltu reisu gadījumā. Dažas dienas vēlāk raidījumā "Spried ar Delfi" pasažieru pārvadātāja "Vivi" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis paziņoja, ka jauno sastāvu reisos brauks līdzi arī tehniskie speciālisti.
Incidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2023. gada 18. decembrī bojāta strāvas noņēmēja jeb pantogrāfa dēļ viens no trim sastāviem tika izņemts no ekspluatācijas.[8]
- 2024. gada 2. janvārī viens no sastāviem maršrutā Saulkrasti—Rīga apstājās stacijā Garciems pēc tam, kad vilcienam bija nolaidies strāvas noņēmējs un pārstājusi darboties salona apsilde.[9]
- 2024. gada 4. janvārī sastāvs 16Ev-0001 apstājās stacijā Dzintari un to līdz Rīgai vilka dīzeļlokomotīve TGM3A-1400.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Trīs krāsu kombinācija – demonstrē jauno elektrovilcienu dizainu». tv3.lv (latviešu). 2020-02-12. Skatīts: 2024-01-07.
- ↑ «Latvijā pirmais elektrovilciens nonāks Līgo svētkos». tv3.lv (latviešu). 2022-06-22. Skatīts: 2024-01-07.
- ↑ «Prezentējam jauno elektrovilcienu». AS Pasažieru vilciens. Skatīts: 2024-01-07.
- ↑ «"Pasažieru vilciens" sāks ekspluatēt jaunos elektrovilcienus ar Krievijā ražotajiem sakaru blokiem». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-07.
- ↑ «Pirmie jaunie elektrovilcieni varētu sākt kursēt decembra vidū». tv3.lv (latviešu). 2023-11-17. Skatīts: 2024-01-07.
- ↑ ««Pasažieru vilciens» pēc jauno vilcienu saņemšanas mainīs zīmolu uz «Vivi»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-07.
- ↑ «Foto ⟩ Latvijā sāk kursēt jaunie elektrovilcieni: kā tajos izskatās?». Transports un loģistika (latviešu). 2023-12-15. Skatīts: 2024-01-07.
- ↑ «FOTO UN VIDEO ⟩ Vienam no jaunajiem elektrovilcieniem atklātas problēmas; līdz to novēršanai vilciens pasažierus nepārvadās».
- ↑ «Pieciem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas dažādas nepilnības». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-07.