Ostrava
| Ostrava Ostrava | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
 | |||
| |||
  Ostrava | |||
| Koordinātas: 49°50′08″N 18°17′33″E / 49.83556°N 18.29250°EKoordinātas: 49°50′08″N 18°17′33″E / 49.83556°N 18.29250°E | |||
| Valsts |
 Čehija | ||
| Apgababals | Morāvijas-Silēzijas apgabals | ||
| Apriņķis | Ostravas-pilsētas apriņķis | ||
| Dibināta | 1267. gads | ||
| Platība | |||
| • pilsēta | 214 km2 | ||
| Augstums | 260 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[1] | |||
| • pilsēta | 284 765 | ||
| • blīvums | 1,450/km² | ||
| • aglomerācija | 1 164 328 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 702 00 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Ostrava Vikikrātuvē | |||
Ostrava (čehu: Ostrava) ir pilsēta Čehijas ziemeļaustrumos pie Opavas upes ietekas Oderā. Trešā lielākā pilsēta Čehijā un otra lielākā aglomerācija pēc Prāgas. Sasniedzot vairāk kā 1 164 328 miljonus iedzīvotāju. Atrodas netālu no Polijas un ir Morāvijas-Silēzijas apgabala centrs. Vēsturiski liels akmeņogļu ieguves un metalurģijas centrs, tāpēc Čehoslovākijas laikā pilsētu sauca par "republikas dzelzs sirdi". Mūsdienās lielākā daļa šahtu un rūpnīcu ir aizvērtas, bet pilsēta vēl joprojām ir viena no piesārņotākajām pilsētām Eiropā.[nepieciešama atsauce] Pilsēta ir kandidējusi uz Eiropas kultūras galvaspilsētu 2015, bet zaudēja Plzeņai (Čehija) un Monsai (Beļģija).
Pilsētā atrodas vairākas metalurģiskās kompānijas ArcelorMittal rūpnīcas un kompānijas ASUS ražotne. Kopš 1961. gada notiek tradicionālās vieglatlētikas sacensības "Zelta naglenes".
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arheoloģiskie atradumi ir pierādījuši, ka pilsēta ir apdzīvota jau vairāk ka 25 000 tūkstošus gadu. Pirmo reizi rakstos pilsēta ir minēta 1229. gadā. Pilsēta tiesības — kopš 1267. gadā, un līdz 18. gadsimta beigām Ostrava bija neliela pilsētiņa ar apmēram tūkstoti iedzīvotāju, kuri nodarbojās ar amatniecību. 1763. gadā pilsētas apkārtnē tika atrastas lielas akmeņogļu atradnes. Tika izveidotas daudzas akmeņogļu ieguves šahtas. 1843. gadā pie Ostravas Solomons fon Rotšīlds uzcēla apkārtnē pirmo metalurģisko rūpnīcu, kurai sekoja vairākas citas. Sākās liels imigrantu pieplūdums un pilsēta strauji paplašinājās. Otrā pasaules kara laikā Ostrava smagi cieta aviācijas uzlidojumos. Pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti, bet pēc kara, saskaņā ar Beneša dekrētiem, no pilsētas tika padzīti vācu iedzīvotāji. Sākot no 1989. gada daudzas rūpnīcas tika slēgtas. Pārmaiņas ievērojami uzlaboja pilsētas vidi un tās apkārtni.
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kalnrūpniecības muzejs (Hornické muzeum)
- Stodolni iela (Stodolní ulice) — pilsētas ievērojamākā iela
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ostrova ir kārtslēcējas Kataržinas Badjurovas (Kateřina Baďurová, 1982), politiķa Oldržiha Černīka (Oldřich Černík, 1921—1994), futbolista Mareka Jankulovska (Marek Jankulovski, 1977), kinorežisores Veras Hitilovas (Věra Chytilová, 1929), skrējējas Tatjanas Kocembovas (Taťána Kocembová, 1962), tenisista Ivana Lendla (Ivan Lendl, 1960), rallista Karela Lopraisa (Karel Loprais, 1949), dziedātāja Jaromīra Nohavicas (Jaromír Nohavica, 1953), britu kinorežisora Karela Reiša (Karel Reisz, 1926—2002), futbolista Libora Sionko (Libor Sionko, 1977) un basketbolista Jana Veselija (Jan Veselý, 1990) dzimtā pilsēta.
1928. gadā pilsētā mira komponists Leošs Janāčeks (Leoš Janáček, 1854—1928).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Q125984191; pārbaudes datums: 19 maijs 2024.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ostrava.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas Austrumeiropā raksts (angliski)
- ArcelorMittal Otrava
- "Zelta naglenes"
|