Pasažieru vilciens
| Pasažieru vilciens | |
|---|---|
 | |
 Modernizētais dīzeļvilciens DR1AC reisā uz Liepāju pie Glūdas stacijas | |
| Darbības joma | transports |
| Žanrs | valsts akciju sabiedrība |
| Priekštecis | Latvijas dzelzceļš |
| Dibināts | 2001. gads |
| Galvenais birojs |
Rīga,  Latvija |
| Galvenās personas | Rodžers Jānis Grigulis, valdes priekšsēdētājs |
| Pakalpojumi | Sabiedriskā transporta pakalpojumi, transporta pakalpojumi |
| Darbinieki | ▼ 983 (2021)[1] |
| Tīmekļa vietne |
www |
Valsts akciju sabiedrība "Pasažieru vilciens" ir uzņēmums, kas veic iekšzemes sabiedriskā transporta pakalpojumus, pārvadājot pasažierus pa dzelzceļu visā Latvijas teritorijā. Latvijas valstij pieder 100 % "Pasažieru vilciens" kapitāla daļu, un to turētājs ir Satiksmes ministrija. AS "Pasažieru vilciens" meitas sabiedrība ir AS "VRC Zasulauks" (51% līdzdalības daļu kapitālā).
Elektrovilcienu maršruti | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uzņēmumu izveidoja 2001. gadā agrāko VAS "Latvijas dzelzceļš" struktūrvienību Pasažieru Pārvadājumu uzņēmuma (PPU) "Elektrovilciens" un PPU "Dīzeļvilciens" vietā. No 2008. gada oktobra AS "Pasažieru vilciens" ir patstāvīgs valsts īpašumā esošs uzņēmums.[2]
2019. gadā "Pasažieru vilciena" rīcībā bija 26 elektrovilcienu sastāvi ar kopējo sēdvietu skaitu ap 10 000.
Vilcienu iepirkums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2012. gada 2. aprīlī tika noslēgts 34 elektrovilcienu un 7 dīzeļvilcienu iepirkuma un to ritošā sastāva uzturēšanas līgums ar Spānijas kompāniju "CAF". Līdzko noskaidrojās, ka Nila Freivalda vadītās "Pasažieru vilciena" ("PV") valdes parakstītais līgums neatbilst sākotnējam iepirkuma nolikumam, izcēlās risks nesaņemt ES fondu finansējumu darījumam. Maijā tika nokomplektēta jauna "PV" valde, kas aicināja "CAF" uz sarunām par līguma grozīšanu, taču līdz paredzētajam termiņam — 2012. gada 2. oktobrī — vienošanās netika panākta, tāpēc "CAF" Stokholmas Tirdzniecības palātā uzsāka mediācijas procesu, kas 2013. gada 29. martā noslēdzās neveiksmīgi, tāpēc 2013. gada 1. aprīlī tika uzsākta tiesvedība,[3] kas 2019. gada 9. maijā par vainīgu atzina "PV" valdi.
Tikmēr par 5 mēnešiem kavējās arī jaunā vilcienu iepirkuma sagatavošana,[4] un tas tika izsludināts vien 2013. gada 25. novembrī. Tajā piedalījās "Stadler" un "Hyundai", kas tika izslēgts no konkursa tehnisku iemeslu dēļ. Tā kā iepirkums kavējās, tad pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pārbaudes par "CAF" sūdzību[5] 2014. gada 1. jūlijā tika noslēgts līgums ar "Stadler" par 25 elektrovilcienu nomu uz 15 gadiem. Noslēgts līgums par 6 dīzeļvilcienu modernizāciju.[6] Uzņemdamies atbildību par "PV" budžeta deficītu, amatu atstāja tā valdes loceklis Aigars Štokenbergs.[7] Pēc vairākkārtējām pretendentu sūdzībām un "PV" finanšu pārskata izskatīšanas, 2014. gada 23. jūlijā, tika pārtraukta arī otrā iepirkuma procedūra un 2014. gada 7. jūlijā atkal atlaista "PV" valde.[8]
2015. gada 14. septembrī "PV" izsludināja trešo elektrovilcienu iepirkumu. Nekvalitatīvi atjaunotos dīzeļvilcienus "PV" saņēma pēc noteiktā termiņa — 2016. gada 19. septembrī, tāpēc darbu veicējiem tika piemērots līgumsods un uzsākts kriminālprocess.[9][10] 2017. gada 6. jūnijā SM publicēja ziņojumu, kurā pausts, ka elektrovilcienu iepirkums negatīvi skars valsts budžetu 165,2 mlj. eiro apmērā laika periodā no 2019 līdz 2023. gadam.[11] 2018. gada 21. novembrī "PV" paziņoja par 32 elektrovilcienu iegādi un uzturēšanu no "Talgo".[12] Vēl pirms tam "Stadler" sūdzējās IUB par "Talgo" neatbilstību konkursa noteikumiem,[13] bet pēc tam iepirkuma rezultātus IUB apstrīdēja "Škoda Vagonka" un "CAF", kas 2018. gada 28. janvārī aizliedza PV slēgt līgumu ar "Talgo", un PV pēc atkārtota izvērtējuma par konkursa uzvarētāju atzina "Škoda Vagonka".[14] Aizbildinoties ar iepirkumā neparedzētu kritēriju ņemšanu vērā, Talgo 2019. gada 22. februārī apstrīdēja IUB lēmumu, un uz sūdzības izskatīšanas laiku PV tika aizliegts slēgt līgumu arī ar "Škoda Vagonka". Pēc IUB atzinuma par "Talgo" sūdzībām kā nepamatotām, trešajā piegājienā par konkursa uzvarētāju atkal atzina "Škoda Vagonka".[15] Līgums "PV" un "Škoda Vagonka" starpā noslēgts 2019. gada 30. jūlijā,[16] taču finansējuma avoti joprojām nebija skaidri. Lai finansētu vilcienu iepirkumu, 2019. gada 8. oktobrī pieņēma lēmumu piesaistīt neizdevušos Skanstes tramvaja projekta 70 mlj. €.[17]
2019. gada 30. jūlijā AS "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka a.s." parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām. Pirmie vilcieni tika piegādāti 2022. gadā, jaunie elektrovilcieni sastāv no četriem vagoniem katrs. Katrā vilcienā paredzētas sēdvietas 436 pasažieriem, un kopējais sēdvietu skaits jaunajos elektrovilcienos būs 13 952.[18]
Sakarā ar Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā daudzu vilcienu piegāde tika atlikta līdz 2023. gadam, jo vienādā sliežu platuma dēļ sākotnēji bija paredzēts visus 32 vilcienu sastāvus uz Latviju vest pa sliedēm caur Ukrainu un Baltkrieviju, taču tas vairs nebija iespējams.[19] Tā vietā tiek veikta piegāde ar kravas mašīnām, kuru plāno pabeigt 2024. gadā. Pirmie vilcieni 2022. gadā kursēja izmēģinājuma režīmā.
Pasažieru pārvadājumu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Elektrovilcienu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīga — Skulte
- Rīga — Aizkraukle
- Rīga — Tukums
- Rīga — Jelgava
Dīzeļvilcienu maršruti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rīga — Krustpils — Daugavpils — Krāslava — Indra
- Rīga — Madona — Gulbene
- Rīga — Sigulda — Valmiera — Lugaži — Valga
- Rīga — Rēzekne — Zilupe
- Rīga — Dobele — Liepāja
- Rīga — Aglona*
(Uz galapunktiem, kas atzīmēti ar *, vilcieni kursē tikai pēc atsevišķa rīkojuma)
Ritošais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašlaik uzņēmuma rīcībā ir tikai Rīgas Vagonbūves Rūpnīcā ražotie un Latvijā atjaunotie elektro un dīzeļvilcienu sastāvi. Vilcieni krāsoti zilā un dzeltenā krāsā, 2016. gada izlaidums — sarkanā un sudraba.
| Klase | Tips | Skaits | Gads | Ražotājs |
|---|---|---|---|---|
| DR1A | DMU | 31 | 1973 | RVR |
| DR1AC | DMU | 19 | 2016 | DMU vilcieni kopā ar RVR |
| DR1AM | DMU | 10 | 1998 | RVR |
| ER2 | EMU | 108 | 1962 | RVR |
| ER2T | EMU | 23 | 1987 | RVR |
| Škoda 7Ev | EMU | 32 | 2022- | Škoda Vagonka (Škoda Transportation) |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Elektrovilciens ER2-1342-09 Zasulaukā
DR1A-290 Gulbenes stacijā
DR1AC-185.1 Siguldas stacijā
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Personāla statistika». pv.lv. Skatīts: 2019. gada 9. septembrī.
- ↑ Par mums
- ↑ «Mediācijas sarunas par vērienīgo vilcienu iepirkumu noslēgušās; CAF vēršas tiesā pret PV». lsm.lv. 2013. gada 1. aprīlī.
- ↑ «Jaunais vilcienu iepirkums kavējas; ievilksies līdz rudenim». lsm.lv. 2013. gada 26. jūnijā.
- ↑ «IUB atļauj turpināt vērienīgo vilcienu nomas konkursu». lsm.lv. 2014. gada 27. maijā.
- ↑ «Ministrs pieļauj PV valdes atlaišanu ieilguša konkursa gadījumā». lsm.lv. 2014. gada 9. februārī.
- ↑ «Jaunos vilcienus «Pasažieru vilciens» nomās no «Stadler» (19:40)». lsm.lv. 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ «Jaunie vilcieni attālinās – «Pasažieru vilciens» pārtrauc iepirkumu». lsm.lv. 2014. gada 23. jūlijā.
- ↑ «Modernizētajiem vilcieniem īsā laikā jau 57 garantijas remonti». lsm.lv. 2016. gada 2. oktobrī.
- ↑ «Par dīzeļvilcienu modernizāciju ierosina kriminālprocesu». lsm.lv. 2016. gada 31. oktobrī.
- ↑ ««Pasažieru vilciena» elektrovilcienu iepirkums tomēr ietekmēs valsts budžetu». lsm.lv. 2017. gada 6. jūnijā.
- ↑ ««Pasažieru vilciens» jaunos elektrovilcienus pirks no Spānijas «Talgo»». lsm.lv. 2018. gada 21. novembrī.
- ↑ «Vilcienu iepirkuma konkursa «Stadler» sūdzas par spāņu «Talgo» neatbilstību nolikumam». lsm.lv. 2018. gada 20. septembrī.
- ↑ ««Pasažieru vilciens» pēc atkārtota izvērtējuma nolemj vilcienus pirkt no «Škoda Vagonka»». lsm.lv. 2019. gada 15. februārī.
- ↑ ««Pasažieru vilcienam» atļauj slēgt līgumu ar «Škoda Vagonka» par vilcienu iegādi». lsm.lv. 2019. gada 3. jūlijā.
- ↑ «Paraksta līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi līdz 2023. gada beigām». lsm.lv. 2019. gada 30. jūlijā.
- ↑ «Skanstes tramvaja projektam paredzētos 70 miljonus eiro novirza vilcienu iegādei». lsm.lv. 2019. gada 8. oktobrī.
- ↑ Stājies spēkā līgums par elektrovilcienu piegādi DELFI Bizness 2019. gada 29. augustā
- ↑ DELFI Bizness. «Jauni elektrovilcieni šogad vēl nekursēs, visus piegādās līdz 2023. gada beigām». delfi.lv (latviešu), 2022-05-09. Skatīts: 2022-12-04.