Štricka nams

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Štricka nams
Štricka nams
Štricka nams 1941. gadā
Štricka nams (Rīga)
Štricka nams
Štricka nams
Vispārīga informācija
Tips Savrupmāja
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Aristida Briāna iela 9, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′53″N 24°7′51″E / 56.96472°N 24.13083°E / 56.96472; 24.13083Koordinātas: 56°57′53″N 24°7′51″E / 56.96472°N 24.13083°E / 56.96472; 24.13083
Tehniskās detaļas
Stāvi 2
Celtniecība
Arhitekts Kārlis Felsko

Štricka nams, saukts arī par K. K. fon Stricka villu[1] ir savrupmāja Aristida Briāna ielā 9 Rīgā. Uz ieejas vārtiem skatāmi tēlnieka Augusta Folca veidoti Hermeja un Dionīsa tēli.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Štricka alus darītavas īpašnieka nams 1895. gadā.

1854. gadā fabrikants Šulcs Rīgas Pēterburgas priekšpilsētā nodibināja alusdarītavu, kuru 1868. gadā pārpirka tirgotājs un uzņēmējs Kārlis Kristaps fon Štrickis (v. Stritzky). Tās oficiālais nosaukums bija Bier- und Porterbrauerei und Malzfabrik C. Stritzky (latviešu: K. Štricka alus un portera darītava un iesala rūpnīca). Savrupmāja uz alus darītavas zemes uzcelta 1883. gadā pēc arhitekta Kārļa Felsko projekta kā Štricka alus darītavas administrācijas ēka. 1889. gadā tās īpašnieks arhitektam Felsko pasūtīja arī dzīvojamās mājas projektu. 1891. gadā jaunuzcelto savrupnamu un fabrikas administrācijas ēku savienoja ar mūra žogu un grezni dekorētiem vārtiem, ko rotāja tirgotāju patrona Merkura tēls. Starp Štricka dzīvojamo māju un pārējām fabrikas ēkām atradās labi iekopts dārzs, kura vidū bija izveidota strūklaka. 1901. gadā fabrikā ražoja 12 dažādu veidu alu un iesala dzērienu, un tajā strādāja ap 150 cilvēku.

Pirmā pasaules kara laikā alusdarītavas iekārtas tika aizvestas uz Krieviju, pēc kara fabrikā ražoja vīnu un citus alkoholiskos dzērienus, bet īpašnieka namā darbojās Annas Ašmanes mūzikas un ritmiskās vingrošanas skola, vēlāk Latvijas Jauno sieviešu kristīgās savienības skolnieču internāts-pansija, vācu ziņu aģentūras Ullstein-Nachrichtendienst pārstāvniecība un Rumānijas karalistes sūtniecība. Pirms vācbaltiešu repatriācijas K. K. Stricka dēls 1939. gadā zemesgabalu pārdeva a/s "Latvijas kredītbanka".[2]

Latvijas PSR laikā bijušā dārza vietā Palīdzības ielas stūrī 1958. gadā ierīkoja skvēru, bet ēkās no 1950. līdz 1995. gadam darbojās Civilās aviācijas 85. eksperimentālā rūpnīca un Valsts autoinspekcija.[3]

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas līdz 2000. gadam ēkā bija Baltijas Drošības skolas mācību centrs, vēlāk ēka netika izmantota.[4] Kopš 2009. gada bijušās fabrikas telpās ierīkots biznesa centrs "Valdemāra Pasāža".

Pēc daļējas atjaunošanas 2015. gada vasarā par Stricka villu pārdēvētajā namā tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi. 2016. gada septembrī ēkā notika starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit".[5] 2017.gadā daļā no ēkas ierīkots naktsklubs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. K.K. fon Stricka villa bilesuserviss.lv
  2. Ilze Dobele, 2006
  3. Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. - 159. lpp.
  4. zudusilatvija.lv
  5. 'Survival Kit 8' šogad notiks fon Stricka muižā delfi.lv, 2016. gada 6. aprīlī