Švarci

Birģermeistara Ādama Hinriha Švarca epitāfija ar dzimtas ģerboni Rīgas Sv.Pētera baznīcā.

Švarci bija vācbaltiešu cilmes Rīgas patriciešu dzimta (vācu: Rigasche Familie Schwartz).

Vēsture

Dzimta par savu ciltstēvu uzskata 15. gadsimta vidū dzīvojušo Perlebergas pilsoni Ebelu Svarti (vācu: Ebel Swarte). Tās tiešie pirmsākumi saistāmi ar Parhimas namnieku Andreasu Švarcu (Andreas Schwartz, ap 1575-1640), kurš Trīsdesmitgadu kara laikā pārcēlās uz Zviedru Igaunijas galvaspilsētu Rēveli. Viņa dēls Johans Kristofs Švarcs (1627—1699) kļuva par Narvas birģermeistaru, bet viņa dēls Ādams Hinrihs Švarcs (1678—1762) Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā apmetās Rīgā un kļuva par birģermeistaru. No viņa deviņiem bērniem izveidojās kuplā Rīgas Švarcu dzimta, kuras vecāko līniju veidoja Johana Georga Švarca (1712—1780) pēcnācēji, bet jaunāko līniju Johana Kristofa Švarca (1722—1804) pēcteči.

• 
  Dzimtas vasaras rezidence Švarcmuiža Daugavgrīvas ielā 19/21 Āgenskalnā.
• 
  Medībām domātā Švarcenieku muiža Jaunmārupē.

Ievērojami dzimtas pārstāvji

Arends Buhholcs. Švarcu dzimtas vēstures titullapa.

• Ādams Hinrihs Švarcs (1678—1762), Rīgas birģermeistars
• Johans Kristofs Švarcs (1722—1804), jurists, Rīgas birģermeistars (1782—1787)
• Johans Kristofs Švarcs (1809—1859), ārsts, Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības prezidents (1849—1859)
• Eižens Švarcs (1871—1940), sabiedriskais darbinieks, Niedras valdības finanšu ministrs (1919)

Literatūra

• Arend Buchholtz. Geschichte der Rigaschen Familie Schwartz. Berlin: 1921