Āgenskalns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Āgenskalns
Agenskalns Maza Nometnu iela 2009.jpg
Mazā Nometņu iela, 2009. gads.
Agenskalns karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Zemgales priekšpilsēta
Kurzemes rajons
Pilsētas daļas Āgenskalna priedes
Klīversala
Platība 4,613 km²
Iedzīvotāju skaits 28 741 (2010)
Ievērojamas celtnes Āgenskalna televīzijas tornis
Sv. Alberta baznīca
Parki Uzvaras parks
Meteora dārzs
Māras dārzs
Transports
Autobuss 3. 4. 4z. 7. 8. 21. 22. 25. 30.
38. 39. 44. 46. 54. 55.
Trolejbuss 5. 9. 12. 25.
Tramvajs 2. 4. 5.
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1002, LV-1004
LV-1046, LV-1048
Ārējā saite apkaimes.lv

Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā un Kurzemes rajonā, kurā iekļauj arī Rīgas pilsētas daļas Āgenskalna priedes un Klīversalu.

Āgenskalna apkaimes robežas iezīmē dzelzceļa loks, Mārupīte, Māras dīķis, Ojāra Vācieša iela, Uzvaras bulvāris, Akmens tilts, Daugava, Āgenskalna līcis, Āzene, Zunds, Daugavgrīvas iela, Klinģeru iela, Kuldīgas iela, Slokas iela, Baldones iela, Dreiliņu iela, Kalnciema iela, Lielirbes iela, dzelzceļš. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 10 091 m. Āgenskalna apkaimes kopējā platība ir 4,6 km², kas ir nedaudz mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Āgenskalnu var identificēt kā diezgan telpiski un funkcionāli vienotu pilsētas teritoriju jeb apkaimi.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā zināmā Āgenskalna un visas Pārdaugavas ēka bija nocietinātās Māras dzirnavas, par ko ir ziņas vismaz no 1226. gada. Kā liecina 17. gadsimta kartes, Āgenskalna ciems aizsācies pie Meža, Sētas un Nometņu ielas satekpunkta un pamazām paplašinājies gar Nometņu ielas abām pusēm.[1] 17. gadsimtā Āgenskalna apvidus bijis maz apdzīvots. Tur pārsvarā mitinājās latviešu tirdzniecības palīgamatu locekļi un algādži — zvejnieki, enkurnieki, sālsmērītāji, vīna mucu nesēji, ormaņi, laivinieki un citi.

Nosaukums "Āgenskalns" cēlies 17. gadsimtā no tiesneša Henriha fon Hāgena muižas ar tādu pašu nosaukumu (vācu: Hagenshof),[2] kam toreiz piederēja zemes no tagadējā Raņķa dambja līdz Kuldīgas ielai.[3] Līdz 17. gadsimtam Pārdaugavā tika izveidoti garenvirziena ceļi, kas sākās pie Āgenskalna līča un gar Zundu, cauri Jura un Iļģu ciemiem un pāri Spilves pļavām veda līdz pat Bolderājai un Daugavgrīvai.[4]

1785. gadā lielāko Āgenskalna daļu iekļāva Rīgas pilsētas Jelgavas priekšpilsētā, tas kļuva par vācu pilsoņu vasarnīcu rajonu un atpūtas vietu. 1794. gadā pie Māras dīķa atklāja Altonas ārpilsētas izpriecu iestādi, kas devusi vārdu Altonavas ielām. Ziemeļu kara laikā Āgenskalns tika nopostīts, bet vēlāk atjaunots, taču 1812. gadā bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās nojauca visas Āgenskalna ēkas, tādēļ šodien redzamā apbūve galvenokārt veidojusies, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi. Tā tapusi haotiski, bez noteikta plāna, tādēļ ielu tīkls starp Nometņu un Eduarda Smiļģa ielu ir haotisks. Tagad šī teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis un pazīstama tieši ar savu lielisko koka arhitektūras mantojumu.

Pirmais Āgenskalna tirgus atradās Sētas kroga pagalmā. Tā piemiņu līdz šodienai saglabājis Tirgus ielas nosaukums. Vēlāk tirgu pārcēla uz Kalnciema un Sētas ielas stūri.[5] 19. gadsimta sākumā par apkaimes centru bija izveidojies neliels tirgus laukums pārceltuves tuvumā, pie kura 19. gadsimta beigās uzcēla Sv. Trīsvienības baznīcu.[6] 19. gadsimta beigās radies tagadējais rajona centrs ap Āgenskalna tirgu, bet 20. gadsimta sākumā tas sāka veidoties par jauno sabiedrisko centru. Tagadējā tirgus ēka tika uzbūvēta laika posmā no 1911. līdz 1924. gadam.

Nometņu iela. 2009. gads.

1828. gadā Rīgai pievienoja Āgenskalna dienviddaļu pie Mazās Nometņu un Mārupes ielas. 19. gadsimta vidū no Āgenskalna līča atklāja kuģīšu satiksmi ar labo Daugavas krastu. Līdz 1885. gadam Āgenskalnā bija Rīgas garnizona vasaras nometnes, kuras devušas vārdu Nometņu ielām. 1890. gadā tika uzcelts bāreņu nams (tagad Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte), kura devusi vārdu Bāriņu ielai. 1910. gadā tika atklāta 2. pilsētas slimnīca (tagad Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca).

No 1923. līdz 1924. gadam tramvaja līnijas izbūves dēļ tika nojauktas Māras dzirnavas, kas 1902. gadā bija pārgājušas uz tvaika dzinējspēku, taču Māras dīķis nav nolaists. 20. gadsimta 1930. gados Āgenskalnu skāra Slokas ielas sākuma un Dzirciema—Melnsila ielas caurlauzuma izbūve. Īpatnējs arhitektūras paraugs ir 20. gadsimta 1920. gados celtās rindu mājas gar Liepājas ielu. Padomju okupācijas laikā apbūvētas pēdējās atklātās kāpas starp Mazo Nometņu ielu un dzelzceļu, kā arī starp Liepājas un Mārupes ielu, un Daugavas ielejas nogāze gar Aleksandra Grīna bulvāri. Pirmais lielais dzīvojamo ēku masīvs bija Āgenskalna priedes, kuru uzcēla pēc Otrā Pasaules kara.[7]

1944. gada 19. septembra naktī bijušā Holma tekstilfabrikā Mazajā Nometņu ielā 16 pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā četrdesmit 16—17 gadu veci latviešu jaunieši. Nacistiskās Vācijas okupācijas vara viņus bija prettiesiski iesaistījusi gaisa spēku palīgdienestā.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Talsu iela, 2009. gads.

Lielāko Āgenskalna daļu aizņem Āgenskalna kāpas. Daugavas ielejas nogāze gar Daugavgrīvas ielu, Aleksandra Grīna bulvāri un Hermaņa ielu norobežo tās no Uzvaras parka un Klīversalas Daugavas ielejā.

Minimālais apkaimes reljefa virsmas augstums praktiski ir vienāds ar jūras līmeni, jo apkaimes ZA daļa atrodas pie Daugavas, tomēr, pateicoties krastu nostiprinājumiem, pat lielākā daļa piekrastes joslas atrodas vairāk kā 3 m augstumā virs jūras līmeņa. Ārpus Daugavas ielejas pārsvarā visa Āgenskalna apkaimes teritorija ir viļņots līdzenums ar nelieliem kāpu pauguriem. Augstākais reljefs Āgenskalnā atrodas apkaimes centrālajā un DA daļā (tā saucamās Āgenskalna kāpas), bet dominējošais reljefa virsmas augstums pārsvarā ir 10—12 metri virs jūras līmeņa. (apkaimes Z, R un DR daļā). Maksimālais reljefa virsmas augstums Āgenskalna apkaimē ir 17 metri virs jūras līmeņa.

Ūdens[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virszemes ūdens objekti Āgenskalna apkaimē aizņem 6,9% jeb 31,9 hektārus lielu platību. Lai gan šī platība nav pārāk liela, apkaimē atrodas dažāda veida virszemes ūdens objekti. Apkaimes A daļa piekļaujas Daugavai un ar to tieši saistītajām daļām — Āzenei un Āgenskalna līcim. Āzene ir Zunda attekas augšgals. Tās platums 40—50 metri un to šķērso divi tilti, kas savieno Āgenskalna apkaimi ar Ķīpsalas apkaimi. Āgenskalna līcis savukārt ir aptuveni 200 metrus plats līcis, kas iestiepjas 700 metri dziļi krastā. No D Āgenskalna līcī ieplūst Mārupītes ūdeņi. Līča DR galu nostiprina Raņķa dambis.[8] Lielākā ūdenstilpe Āgenskalna apkaimē ir Māras dīķis, kurš atrodas apkaimes DA uz robežas ar Torņakalna apkaimi. Māras dīķis ir cilvēka darbības rezultātā izveidota ūdenstilpe Mārupītē augšpus Arkādijas dārza. Māras dīķa platība ir 5 hektāri, vidējais dziļums 2,3, bet lielākais — 3,5 metri. Krasta līnijas garums 1,2 km. Atsevišķas vietās Māras dīķa krasts nostiprināts. Dīķis pakāpeniski piesērē. Ūdenslīmeņa regulēšanai Mārupītes iztekā no Māras dīķa ierīkotas slūžas. Āgenskalnā atsevišķas mazākas ūdenstilpes atrodas arī Uzvaras un Arkādijas parkos, kā arī Meteora dārzā apkaimes R daļā. Neskaitot Daugavu, galvenā ūdenstece, kas plūst cauri Āgenskalna DA, A daļai ir Mārupīte. Tā iztek no purva masīva Rīgas DR daļā. Kopējais garums 12 km, bet Rīgas pilsētas teritorijā 6 km (tā plūst caur Bieriņu, Āgenskalna un Torņakalna apkaimēm). Mārupītes baseina platība ir 32,2 km².[8] Āgenskalna apkaimē tā tek cauri Māras dīķim, Uzvaras parkam un ietek Āgenskalna līcī.

Dārzi un parki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parks, Melnsila iela, 2009. gads.

Āgenskalnā ir vairāki dārzi un parki: Arkādijas dārzs, Jaunatnes dārzs, Mazais Arkādijas dārzs, Māras dārzs, Meteora dārzs un Uzvaras parks. 19. gadsimta beigās Kalnciema ielas sākumā, kur labajā pusē atzarojas Kakta ieliņa, izveidojās Āgenskalna parks — vieta pastaigām, izpriecām un labas sabiedrības baudīšanai. Tieši Johans Georgs Eberts 19. gadsimta otrajā pusē to no privāta parka padarīja par publisku izklaides vietu ar vasaras teātri, restorānu un parku. 19. gadsimta 1890. gados šī vieta nonāca teātra mākslinieka Vilhelma Rīkhofa rokās un līdz Pirmajam Pasaules karam bija ļoti populāra.[7]

Salīdzinot ar Rīgas vidusmēru, Āgenskalnā ir augstāka temperatūra un nokrišņu daudzums, bet vēja ātrums aptuveni tāds pats. Apkaimē var būt ievērojamas mikroklimata atšķirības, piemēram, asfalta, betona un bruģa klātajā Āgenskalna tirgus priekšlaukumā var būt vairākus grādus siltāks nekā netālā Arkādijas dārzā.

Ievērojami objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhitektūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āgenskalna vecākās ēkas ir 18. gs. beigās — 19. gs. sākumā tapusī Hartmaņa muižas apbūve Kalnciema ielā 28/30.

Āgenskalns ir spilgts piemērs, kur internacionālas jūgendstila ietekme sadzīvo ar vietējo vācbaltu arhitektu darbību un izveidojusi īpatnēju arhitektūras simbiozi. Viens no ievērojamākiem šādiem piemēriem ir Āgenskalna ūdenstornis, kas celts 1910. gadā pēc Vilhelma Bokslafa projekta un kura ieeju rotā dažādi ģeometriski ornamenti, kas noslēdzas ar trīsstūrveida timpanonu. Tajā redzamas vēl citas internacionālā jūgendstila iezīmes (stilizēts impērijas ērglis utt.). Netālajā Margrietas ielā ir viena no agrākajām Mihaila Eizenšteina projektētām ēkām, kurā redzama spēcīga historicisma ietekme. Āgenskalnā ir vairākas dzīvojamās un tirdzniecības ēkas, kas būvētas 19. un 20. gadsimtu mijā un kurās jūtama izteikta jūgendstila ietekme fasādē un rotājumos.

Viens no ievērojamākiem jūgendstilā celtiem kompleksiem ir Āgenskalna tirgus, kas ir būvēts pēc tobrīd Rīgas pilsētas galvenā arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta no Tagadējā tirgus ēka tika uzbūvēta laika posmā no 1911. līdz 1924. gadam. Šmēlings bija lielisks ķieģeļu stila projektēšanas meistars, bet viņa projektos ir izteiktas arī jūgendstila iezīmes. Pēc viņa projekta (1908.-1912.) būvēta arī Pilsētas II slimnīca Pilsoņu ielā 13 (tagad- Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca). Vairākas ēkas pēc Šmēlinga projektiem tapušas pēc Rīgas mēra Džordža Armitsteda izvērstās skolu izbūves plāna, tā tapusi ēka Zeļļu ielā 4 (1910. gads, tagad- Friča Brīvzemnieka pamatskola). Spilgtas jūgendstila iezīmes skatāmas arī Arkādijas parka iekšējā apbūvē, kas tapusi pēc Georga Kufalta projekta 1910. gadā.

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āgenskalnā darbojas vairākas baznīcas (Alberta katoļu, baptistu, metodistu, Trijādības pareizticīgo) un muzeji, ir vairākas sporta būves: Zelta boulinga centrs, Arkādijas sporta komplekss un stadions, Latvijas Vieglatlētikas savienības sporta bāze, Āgenskalna skeitparks.[9]

Mūzika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āgenskalnā dzīvo apvienības "Kreisais Krasts" izpildītājs Pionieris (mūziķis) (zināms kā Juris Šteinfelds). Savās dziesmās viņš ne tikai piemin Āgenskalnu, bet arī ir veltījis dziesmu "Āgenskalna sapnis" šim mikrorajonam. Daudzi jaunieši šādā veidā tiek aicināti cienīt savu dzimto vietu. Mūziķis ir ielicis darbu šīs vietas popularizēšanā un joprojām ļoti nopietni izturas pret šo vidi.

Āgenskalnā ir arī dzīvojis visiem ne mazāk pazīstamais hip hop izpildītājs Ozols (mūziķis) (īstajā vārdā Ģirts Rozentāls). Savā laikā darbojoties "Riga Records", karjeru aizsācis tieši tur.

Infrastruktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āgenskalnu apvij Rīgas—Jūrmalas dzelzceļš ar Torņakalna un Zasulauka staciju, kā arī Torņakalna preču staciju.

Galvenās ielas ir Akmeņu, Bāriņu, Daugavgrīvas, Kalnciema, Liepājas, Mārupes, Melnsila iela, Mūkusalas iela, Nometņu, Ojāra Vācieša (vēsturiski — Altonavas), Raņķa dambis, Slokas, Uzvaras bulvāris, Valguma.

No 1954. gada līdz Latvijas Televīzijas augstceltnes un Rīgas televīzijas torņa uzcelšanai 1986. gadā Rīgas televīzijas pārraides notika no nacionalizētā Igauņu biedrības īpašuma Nometņu ielā 62.

Āgenskalnā atrodas 2. un 46. pasta nodaļa.

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āgenskalnā izvietojušās vairākas augstskolas un skolas.

Augstskolas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga — R., Neputns, 2001., 78. lpp.
  2. Āgenskalns no vietas.lv
  3. Āgenskalns // Latviešu konversācijas vārdnīca (redaktori: A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlērs), Pirmais sējums — R., A. Gulbja apgāds, 1927-28. g.
  4. Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga — R., Neputns, 2001., 75. lpp.
  5. Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem — R., „Zinātne”, 1998., 58.lpp.
  6. Blūms P. Pārdaugava — Terra Trans Dunam // Koka Rīga — R., Neputns, 2001., 82. lpp.
  7. 7,0 7,1 Caune A. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem — R., „Zinātne”, 1998., 46.lpp.
  8. 8,0 8,1 Rīga: enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads.
  9. SkateLV - Tavs Latvijas Skeitborda informators :: Spoti :: Rīgā likvidēti 2 betona skeitparki !!!
  10. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]