Johans Kristofs Švarcs (jurists)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Rīgas juristu un vēsturnieku. Par citām jēdziena Johans Kristofs Švarcs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Johans Kristofs Švarcs
Johann Christoph Schwartz
Johans Kristofs Švarcs
Personīgā informācija
Dzimis 1722. gada 19. janvārī
Rīga, Rīgas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1804. gada 7. novembrī (82 gadi)
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās jurists un vēsturnieks
Dzīvesbiedre Katrīna Marija Felmane

Johans Kristofs Švarcs (vācu: Johann Christoph Schwartz, 1722—1804) bija vācbaltiešu jurists un vēsturnieks. Rīgas birģermeistars (1782—1787). Publicējis pētījumus par senajām Rīgas pilsētas tiesībām.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1722. gada 19. janvārī Rīgā birģermeistara Ādama Hinriha Švarca (1678—1762) un viņa sievas Annas Helēnas, dzimušas Gnospeliusas, ģimenē. Mācījās Rīgas domskolā, studēja tieslietas Leipcigas universitātē (1741—1745). Pēc atgriešanās dzimtenē bija Rīgas rātes ierēdnis (1745—1757), Rīgas pilsētas pilnvarotais Pēterburgā (1757—1760).

1761. gadā viņu ievēlēja par Rīgas rātskungu, 1765. gadā par sindiku. Strādāja "Lielajā likumu komisijā" Maskavā (1767), vēlāk Pēterburgā (1768—1772), kur aizstāvēja Baltijas provinču privilēģijas.

1782. gadā ievēlēts par Rīgas birģermeistaru. Kad ķeizariene Katrīna II 1785. gadā ieviesa jaunus pilsētu pašvaldību noteikumus, kopā ar Rīgas rāti 1787. gadā nolika savas pilnvaras un nodevās sabiedriskajam un zinātniskajam darbam. Apstrādādams Rīgas rātes arhīva dokumentus, rakstu krājumā Nordische Miscellaneen 1791. gadā anonīmi publicēja pētījumu par senās Livonijas dokumentiem. 1785. gadā viņu uzņēma Rīgas ložā "Astreja", kur viņš pildīja tās sekretāra pienākumus (1791). 1795. gadā sacerēja un 1798. gadā iespieda polemisku brošūru pret bijušā Rīgas Domskolas rektora Snella Jēnā iespiesto Baltijas provinču aprakstu. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai 1799. gadā izdeva apcerējumu Vollständige Bibliothek par Kurzemes un Piltenes valstiskajiem dokumentiem.[1] 1803. gadā atjaunotā Tērbatas Universitāte viņam piešķīra goda doktora (Dr. phil. h. c. d.) nosaukumu.

Miris 1804. gada 7. novembrī Rīgā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Versuch einer Geschichte der Rigischen Stadtrechte. Gadebusch's Versuche in der livländischen Geschichtskunde II St. 3 (1785)
  • Einige diplomatische Bemerkungen aus den liefländischen Urkunden gezogen. Nordische Miscellaneen. St. 27 und 28, Riga: 1791.
  • Versuch einer Geschichte der liefländischen Ritter- und Landrechte. Riga: 1794.
  • Einige Bemerkungen über M. Carl Philip Michael Snell's Stadtpfarrers zu Butzbach im Hessen-Darmstaedtschen (vormals Rectors in Riga) Beschreibung der rußischen Provinzen an der Ostsee; als eine Beilage oder ein Anhang dazu. Göttingen: 1798.
  • Vollständige Bibliothek kurländischer und piltenscher Staatsschriften, nach der Zeitfolge aufgestellt. Mitau: 1799. Piltene

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 41 958 - 41 961. sleja.