Johans Kristofs Švarcs (ārsts)

Šis raksts ir par Rīgas ārstu. Par citām jēdziena Johans Kristofs Švarcs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Johans Kristofs Švarcs Personīgā informācija Dzimis 1809. gada 23. augustā Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1859. gada 13. septembrī (50 gadi) Kisnahta, Šveice

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna Alma mater Tērbatas Universitāte

Johans Kristofs Švarcs (vācu: Johann Christoph Schwartz, 1809—1859) bija vācbaltiešu ārsts, Dr. med. (1833). Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības prezidents (1849—1859), biedrības rakstu krājuma Beiträge zur Heilkunde izdevējs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1809. gada 23. augustā Rīgā tirgotāja un Lielās ģildes eltermaņa Ādama Heinriha Švarca (1775—1835) un viņa sievas Augustes, dzimušas fon Lencas, ģimenē. Mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā (1820—1826). Studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1827—1829), taču pēc pistoļu divkaujas izslēgts un bija spiests turpināt studijas Berlīnes (1830—1831) un Vircburgas (1831—1832) universitātēs.

1832. gadā Švarcam atļāva turpināt studijas Tērbatas Universitātē, kur 1833. gadā viņš aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju par ekskrēcijas antagonismu (latīņu: De Antagonismo Exgretionum: Dissertatio Inauguralis Physiologico-Pathologica). No 1833. gada Rīgā darbojās akušiera privātpraksē, no 1838. gada bija Vērmanes dārza minerālūdeņu iestādes līdzdirektors. Līdztekus bija Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības (RPĀB) bibliotekārs (1836—1847), biedrības 1847. gada 15. janvāra sēdē ziņoja par ētera narkozes atklāšanu, ko nekavējoties pilsētas slimnīcā izmēģināja Bernhards Frīdrihs Bērenss.

1848. gadā piedalījās holeras epidēmijas apkarošanā Rīgā. 1849. gadā viņu ievēlēja par Praktizējošo ārstu biedrības prezidentu un divas reizes (1853, 1857) pārvēlēja. 1853. gadā viņš kļuva par Svētā Jura hospitāļa (St. Georgen-Hospital) direktorijas locekli.

Miris 1859. gadā Kisnahtā (Küssnacht), Šveicē, un apbedīts Rīgas Lielajos kapos.

1859. gadā izveidoja J. K. Švarca piemiņas kapitālu Rīgas bērnu slimnīcas būvei. 1879. gadā to papildināja ar tirgotāja Džeimsa Armitsteda (1826—1879) testamentāro novēlējumu un 1899. gadā uzcēla Ārmitsteda slimnīcu Pārdaugavā.

Literatūra

• Bochmann E. Die Geschichte der Gesellschaft praktischer Ärzte zu Riga von 1822—1872. R., 1872. 145 S.
• Brennsohn I. Die Aerzte Livlands von den ältesten Zeiten bis zur Gegenwart. Mitau, 1905. 481 S.
• Deutschbaltisches biographisches Lexikon. 1710—1960. Köln, Wien, 1970. 930 S.; Wedemark, 1998. 930 S.