Žanis Grīva

Vikipēdijas lapa
Žanis Grīva
Žanis Grīva
Personīgā informācija
Dzimis 1910. gada 7. decembrī
Aizupes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1982. gada 14. jūnijā (71 gads)
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Valsts Karogs: Spānija Spānija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Struktūra sauszemes armija
Kaujas darbība Spānijas pilsoņu karš
Otrais pasaules karš
Cits darbs Komunistiskās partijas funkcionārs

Žanis Grīva, īstajā vārdā Žanis Folmanis (1910—1982), bija latviešu rakstnieks un Latvijas Komunistiskās partijas darbinieks. Spānijas pilsoņu kara (1937—1939) un Otrā pasaules kara dalībnieks. Latvijas Komunistiskās partijas CK loceklis (1961—1966) un PSRS Augstākās Padomes deputāts (1962—1966). Līdztekus Miera aizstāvēšanas Latvijas PSR komitejas priekšsēdētājs, Vispasaules Miera padomes loceklis (1962—1981).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1910. gada 7. decembrī Aizupes pagasta „Ķirpjos” muižas kalpa Kārļa Folmaņa ģimenē. Tēvs piedalījās 1905. gada revolūcijā. No 1929. gada mācījās Rīgas 2. arodskolas poligrāfiskajā nodaļā, bet vakaros Raiņa ģimnāzijā, pirmos dzejoļus publicējis 1931. gadā. Pirmie darbi iespiesti žurnālā "Domas", "Strādnieku kalendārā un laikrakstā "Jaunā Diena", "Jaunā Dzīve" u. c. ar pseidonīmiem Jānis Aizupnieks, Jānis Aizpurnieks, Žanis Grīva. Pēc skolnieku streika izmests no skolas, 1934. gadā iestājās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā, piedalījās Spānijas pilsoņu karā (1937-1939), kur darbojās Internacionālo brigāžu frontes žurnālā Fuegol („Ugunī”). Pēc Spānijas Republikas sakāves bēga uz Franciju, kur tika internēts (1939-1941). PSRS-Trešā Reiha sadarbības periodā ar PSRS izlūkdienesta palīdzību tika atbrīvots no internēto nometnes okupētajā Francijā un 1941. gada maijā atgriezās Latvijā, kur sāka strādāt laikrakstā „Jaunais Komunārs”. Vācu uzbrukuma laikā 1941. gada jūnija beigās piedalījās kaujā pie Rīgas tiltiem, vēlāk bija 1. Latviešu strēlnieku pulka baterijas komandieris kaujās pie Tallinas, 201. latviešu strēlnieku divīzijas izlūku vienības komandieris. 1943. gadā pēc smaga ievainojuma kaujā pie Staraja Rusas atbrīvots no aktīvā dienesta.

Pēc kara beigām darbojās komjaunatnē, bija Latvijas VĻKJS CK loceklis, strādāja laikrakstā „Cīņa” (1945-1947), bija Drāmas teātra literārās daļas vadītājs (1947-1949), 1947. gadā uzņemts Latvijas PSR Rakstnieku savienībā. 1948. gadā iznāca viņa stāstu krājums "Viņpus Pirenejiem", pēc tam pilnībā nodevās rakstniecībai. No 1961. gada atkal iesaistījās politiskajā darbībā, bija Latvijas Komunistiskās partijas CK loceklis (1961-1966) un PSRS Augstākās Padomes deputāts (1962-1966), pēc tam Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāts (1967-1982).

Miris 1982. gada 14. jūnijā Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.[1]

Literārie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literārajos darbos daudz izmantojis Spānijas motīvus, rakstījis arī par Otro pasaules karu, jūrniekiem un zvejniekiem. Rakstījis arī literatūru bērniem. Sākotnēji izmantojis arī citus pseidonīmus: Ž. Aizupnieks, Ž. Aizpurnieks, J. Vaivars, Vaivars, Ačuks, Don Kučiljo.

  • Stāstu krājums "Viņpus Pirenejiem" (1948), krieviskais tulkojums: По ту сторону Пиренеев (1952), vāciskais tulkojums: Jenseits der Pyrenäen (1957)
  • romāns "Dzīvības ceļš" (1952), krieviskais tulkojums: «Дорога жизни» (1955)
  • Roter Wein für Almansa: 3 Erzählungen aus Spanien (vāciski, 1954)
  • stāstu krājums "Zem albatrosa spārniem" (1956), krieviskais tulkojums: «Под крыльями альбатроса» (1958)
  • drāma dzejā "Sniga sniegi" (1957)
  • atmiņas "Spānija ugunī" (krājumā «Viva republica! Воспоминания участников антифашистской войны в Испании», 1957)
  • "Vai tu esi cilvēks?" (1958), krieviskais tulkojums: «Человек ли ты?» (1962)
  • komēdija "Medūzas plosts" (1959)
  • luga "Nemierīgie ūdeņi" (1960)
  • novele "Noktirne" (1962)
  • romāns "Mīlestība un naids" (1963), krieviskais tulkojums: «Любовь и ненависть» 1963),
  • vēsturiska drāma "Noziegums Granādā" (1964)
  • Latvijas cīnītāji Spānijā. 1936. — 1939. Atmiņas un dokumenti (1966)
  • "Džungļu upe Mellakore: Āfrikas dienasgrāmata" (1966)
  • romāns "Cilvēks gaida rītu" (1967)
  • krājums «Antistāsti» (1968), krieviskais tulkojums: «Антирассказы» (1968)
  • atmiņu grāmata "Atspulgi atmiņu spoguļos", krieviskais tulkojums: «Дни далекие, дни близкие» (1972)
  • Kopoti raksti aston̦os sējumos. Rīga: Liesma, 1970

Filma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Noktirne (1966) pēc noveles "Noktirne" motīviem

Pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1957) par grāmatu „Zem albatrosa spārniem”
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1960)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]