Željezovce

Željezovce
Želiezovce
Esterhāzi muižas ēka
Ģerbonis
Željezovce
Koordinātas: 48°02′55″N 18°39′37″E
Valsts	Slovākija
Apgabals	Nitras apgabals
Apriņķis	Levices apriņķis
Pilsētas tiesības	1960
Platība
• Kopējā	56,52 km2
Augstums	137 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	6 756
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.zeliezovce.sk
Željezovce Vikikrātuvē

Željezovce (slovāku: Želiezovce) ir pilsēta Slovākijā, Nitras apgabala Levices apriņķī pie Hronas upes.

Vēsture

Rakstos pirmoreiz minēta 1274. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Željezovce gadsimtiem atradusies Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Želīza (Zselíz). Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada - Slovākijā.

Cilvēki

2001. gadā vairums pilsētas iedzīvotāju bija ungāri (51,25 %) un slovāki (47,1 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (61,27 %), nereliģiozi (18,43 %), luterticīgie (6,37 %).

Pilsētā atrodas firsta Esterhāzi bijušā vasaras rezidence, kurā 1818. un 1824. gada vasaras pavadīja Francis Šūberts, mācīdams Esterhāzi meitas un radīdams dažus no saviem pazīstamākajiem darbiem, piemēram, Marche militaire.

Fakti

Pilsētas vārdā nosaukta neolīta arheoloģiskā kultūra (Želiezovská skupina), kas uzplaukusi starp 5000. un 4700. gadu p. m. ē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Željezovce.