Pāriet uz saturu

10 Higieja

Vikipēdijas lapa
Higieja  
Higiejas attēls, uzņemts 2MASS projekta laikā
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Annibale de Gaspariss
Atklāšanas datums 1849. gada 12. aprīlī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (10) Hygiea
Citi nosaukumi [1] A900 GA
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1]
Afēlijs 3,501 AU [1]
Perihēlijs 2,7775284 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 3,1394365 AU [1]
Ekscentricitāte 0,115278[1]
Apriņķojuma periods 5,56 a [1]
Slīpums 3,84106°[1]
Uzlecošā mezgla garums 283,42119°[1]
Pericentra arguments 312,45814°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas ~ 407,12 km [2]
Ģeometriskais albedo 0,00717[2]
Asteroīdu spektru tipi C
Redzamais spožums 11,43 [3]
Absolūtais spožums 5,43 H [1]

Higieja, arī 10 Higieja ir asteroīds ar diametru apmēram 407 km. Objekts atrodas asteroīdu joslas ārējā daļā aiz Kirkvuda spraugas. Tam ir garena forma, pieder C tipa asteroīdiem. Higieja ir ceturtais lielākais objekts asteroīdu joslā pēc Cereras, Vestas un Pallādas, kā arī lielākais zināmais C tipa asteroīds.

Objektu atklāja 1849. gada 12. aprīlī itāļu astronoms Annibale de Gaspariss (Annibale de Gasparis) Kapodimontes observatorijā Neapolē. Tas bija pirmais viņa atklātais asteroīds (kopā 9). Observatorijas direktors Ernesto Kapoči (Ernesto Capocci) asteroīdu nodēvēja par Igea Borbonica (Burbonu Higieja), godinot valdošo Burbonu dinastiju Abu Sicīliju karalistē. 1852. gadā angļu astronoms Džons Hainds (John Hind) rakstīja, ka „parasti tas tiek saukts par Higieju, nevajadzīgais pielikums Borbonica tiek atmests”. Higieja grieķu mitoloģijā ir veselības personifikācija, Asklēpija meita.[4]

Pirmo 10 atklāto asteroīdu izmēru salīdzinājums ar Mēnesi. 1. Cerera, 10. Higieja

Higiejas virsma ir tumša, to veido oglekli saturošs materiāls, līdzīgs kā oglekļa hondrīta meteorītos. Asteroīds pieder Higiejas tipa asteroīdu grupai, ir šīs grupas lielākais objekts, satur > 90 % grupas masas. Higieja, līdzīgi kā Cerera, ir ar relatīvi mazu blīvumu (2,08 ± 0,10 g/cm3), tas vairāk atbilst Jupitera un Saturna pavadoņiem, nekā Zemes grupas planētām vai akmens asteroīdiem. Tā kā asteroīdam ir tumša virsma, to ir grūti novērot no Zemes, nepieciešams vismaz 100 mm teleskops, lai to redzētu. Tomēr, ja Higieja atrodas opozīcijā tuvu savam perihēlijam, to var saskatīt arī ar 10 x 50 binokli. Ar Habla kosmisko teleskopu ir izpētīta Higiejas apkārtne, secināts, ka asteroīdam nav pavadoņu, kuri būtu lielāki par 16 km diametrā.[5]