1589. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1586 1587 1588 - 1589 - 1590 1591 1592 |
Latvijā: | 1586 1587 1588 - 1589 - 1590 1591 1592 |
Laikapstākļi: | 1586 1587 1588 - 1589 - 1590 1591 1592 |
Sportā: | 1586 1587 1588 - 1589 - 1590 1591 1592 |
Kino: | 1586 1587 1588 - 1589 - 1590 1591 1592 |
Šajā lapā ir apkopoti 1589. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, izņemot Piltenes un Grobiņas apgabalus. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa bija nominālais Livonijas lielhercogs.
- Kurzemes hercogisti pārvaldīja Frīdrihs Ketlers.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nezināms laiks vai visa gada laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Turpinājās Kalendāra nemieri Rīgā (1584—1589). 1589. gadā ieradās jaunā karaļa Sigismunda III sūtniecība, kas apmierināja vairākas namnieku prasības, taču rīdziniekiem nācās apcietināt Gīzi un Brinkenu, kurus pēc spīdzināšanas kā dumpiniekus 1589. gada 2. augustā sodīja ar nāvi. 26. augustā noslēdza t.s. Severīna dienas izlīgumu, ar kuru atjaunoja agrāko rātes varu, tomēr atstājot ģildēm dažas tiesības pilsētas pašpārvaldē.
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |