1591. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pasaulē: 1588 1589 1590 - 1591 - 1592 1593 1594
Latvijā: 1588 1589 1590 - 1591 - 1592 1593 1594
Laikapstākļi: 1588 1589 1590 - 1591 - 1592 1593 1594
Sportā: 1588 1589 1590 - 1591 - 1592 1593 1594
Kino: 1588 1589 1590 - 1591 - 1592 1593 1594

Šajā lapā ir apkopoti 1591. gada notikumi pašreizējās Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes un Zemgales novadi atradās Kurzemes hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales novadi Pārdaugavas hercogistes sastāvā (Žečpospoļitas province). Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei.

Notikumi Latvijas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rīgā tika saņemts karaļa mandāts, kas paredzēja atjaunot Rīgā jezuītu kolēģiju. Par mandāta eksekūtoru tika iecelts Ikšķiles un Jaunpils prefekts Matvejs Lineks, kurš pieaicināja sev palīgā Turaidas prefektu Stabrovski. Rāte izšķīrās par mandāta pildīšanu.

Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 26. aprīlis — pēc 5 gadu trimdas jezuīti atkal atgriezās Rīgā. Jezuītiem tika atgriezta Sv. Marijas Magdalēnas baznīca un klosteris, kurā tika atjaunota kolēģija, kā arī nodibināts noviciāts un skola. Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā dievkalpojumos sprediķi notika vācu, poļu un latviešu valodās.

Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. novembrisRīgas rāte, kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā („Vormünder Ordnung”). Šie noteikumi paredzēja izveidot īpašu iestādi, par kuras vadītājiem deleģēja vienu birģermeistaru un vienu rātskungu, kuri sarežģītās lietās varētu pieaicināt vēl divus pārstāvjus no pilsonības. Ar laiku šī bāreņu iestāde ieguva bāriņtiesas nosaukumu. Tagad šīs datums tiek uzskatīts par bāriņtiesas dibināšanas dienu.

Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 7. decembris — hercogs Frīdrihs Ketlers konfirmējis (lēņa apstiprināšana) brīvnieku Krīgantu veco zemi pie Saukas, par ko viņiem jāpilda jātnieku dienests un arī miera laikā jābūt gataviem ar saviem zirgiem ceļa gaitām. Lēņu apstiprināšana latviešiem tajā laikā bija samērā reta parādība.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 8. janvārisAnna Netkena, pēdējā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas cisterciešu klostera mūķene, pravietoja jezuītu atgriešanos Rīgā. (dzimusi 1481.)

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]