1591. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1591. gada notikumi Latvijas teritorijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas novadi atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Piltenes apgabals un Grobiņas apgabals nebija pakļauti Kurzemes hercogam. Vidzemes un Latgales novadi atradās Livonijas un Lietuvas reālūnijas sastāvā.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas priekšpilsētā tika atjaunota „svētbilžu grautiņos” nopostītā Sv. Ģertrūdes baznīca.
Bauskā vācu draudzes vajadzībām sāka celt Svētā Gara baznīcu, kas ir pirmā zināmā mūra celtne pilsētā.
Sākās celtniecības darbi pie Strazdes luterāņu baznīcas, kas ir viena no vecākajām Kurzemē.
Tika uzcelta pirmā baznīca Engurē un, domājams, arī Mērsragā.
Tika veikts Augstkalnes-Mežmuižas ev.lut. baznīcas remonts.
Cēsu Sv. Jāņa luterāņu baznīcā tika uzstādīta A. Pjenācekas kapuplāksne (pašlaik valsts nozīmes mākslas piemineklis).
Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 5 jaunas grāmatas.

21. janvāris — Polijas Seims apstiprināja karaļa Stefana Batorija kādreizējo lēmumu par Sv. Jēkaba baznīcas un Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas un klostera nodošanu jezuītiem, kā arī asos vārdos nosodīja Rīgas pilsoņu patvaļīgo rīcību attiecībā uz jezuītu kolēģiju.

23. februāris — Kurzemes hercogiene – atraitne Anna izdeva ediktu (rīkojumu), kas tika adresēts Jelgavas fogtam, birģermeistaram, rātes kungiem, oldermaņiem un visai namniecībai viņas pārmērīgās izšķērdības, greznības un izlaidības apkarošanai.

Rīgā tika saņemts karaļa mandāts, kas paredzēja atjaunot Rīgā jezuītu kolēģiju. Par mandāta eksekūtoru tika iecelts Ikšķiles un Jaunpils prefekts Matvejs Lineks, kurš pieaicināja sev palīgā Turaidas prefektu Stabrovski. Rāte izšķīrās par mandāta pildīšanu.

26. aprīlis — pēc 5 gadu trimdas jezuīti atkal atgriezās Rīgā. Jezuītiem tika atgriezta Sv. Marijas Magdalēnas baznīca un klosteris, kurā tika atjaunota kolēģija, kā arī nodibināts noviciāts un skola. Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā dievkalpojumos sprediķi notika vācu, poļu un latviešu valodās.

1. novembris — Rīgas rāte, kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā („Vormünder Ordnung”). Šie noteikumi paredzēja izveidot īpašu iestādi, par kuras vadītājiem deleģēja vienu birģermeistaru un vienu rātskungu, kuri sarežģītās lietās varētu pieaicināt vēl divus pārstāvjus no pilsonības. Ar laiku šī bāreņu iestāde ieguva bāriņtiesas nosaukumu. Tagad šīs datums tiek uzskatīts par bāriņtiesas dibināšanas dienu.

7. decembris — hercogs Frīdrihs Ketlers konfirmējis (lēņa apstiprināšana) brīvnieku Krīgantu veco zemi pie Saukas, par ko viņiem jāpilda jātnieku dienests un arī miera laikā jābūt gataviem ar saviem zirgiem ceļa gaitām. Lēņu apstiprināšana latviešiem tajā laikā bija samērā reta parādība.

Sv. Pētera baznīcas mācītājs Pauls Oderborns analizēja varavīksnes būtību ne tikai no teoloģiskā viedokļa, bet arī kā optisku parādību.
Rīgas ārsts un astrologs Zaharijs Stopijs Rīgā laida klajā kalendāru — Praktiku nākamajam gadam, kurā viņš aprēķināja Saturna un Marsa konjukciju (8. jūnijā), kā arī paredzēja saules un 2 mēness aptumsumus.

8. janvāris — Anna Netkena, pēdējā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas cisterciešu klostera mūķene, pravietoja jezuītu atgriešanos Rīgā. (dzimusi 1481.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.