Livonijas un Lietuvas reālūnija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lietuvai 1566. gadā pakļautā Livonijas hercogistes teritorija (pelēkā krāsā). Sārtā krāsā iezīmēta krievu 1558. — 1570. gadā okupētā daļa (pamatā Tērbatas bīskapija).

Livonijas un Lietuvas reālūnija (latīņu: Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania)[1] bija 1566. gada 26. decembrī Grodņā noslēgta vienošanās (Grodņas ūnija) par Livonijas hercogistes apvienošanos ar Lietuvas dižkunigaitiju reālūnijā ar Lietuvas dižkungu kā kopējo valdnieku.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas teritorijā notika Livonijas karš, pēc sakāvēm Tirzas un Ērģemes kaujās tika sagrauta Livonijas konfederācija. 1561. gada 28. novembrī Viļņā tika noslēgta Viļņas ūnija starp Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu un Livonijas ordeņa pēdējo mestru Gothardu Ketleru. Noslēdzot padošanās paktu, Sigismunds Augusts kļuva par Livonijas senioru.

Ūnijas līgums ietvēra Viļņas paktu (latīņu: Pacta subjectionis) par padošanās noteikumiem un Sigismunda Augusta privilēģiju (latīņu: Privilegium Sigismundi Augusti), kas garantēja Kurzemei evaņģēliski-luteriskās baznīcas, vācu valodas un pašpārvaldes tiesības. Kurzeme un Zemgale tiesību ziņā tika pielīdzinātas Prūsijas hercogistei, izveidojot autonomas Kurzemes un Zemgales hercogistes un piešķirot to mantojuma lēnī pēdējam ordeņa meistaram Gothardam Ketleram. Pārējā Livonijas ordeņa teritorijā nodibināja Pārdaugavas Livonijas hercogisti, kas atradās personālūnijā ar Lietuvu un tās nākamajiem valdniekiem. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un pavēlnieki ratificēja Viļņas ūniju.

1566. gadā Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo Tērbatas bīskapijas daļu), tomēr cars Ivans IV izlēma turpināt karu. Pēc Rīgas arhibīskapijas bruņniecības padošanās akta parakstīšanas Livonijas Pārdaugavas daļa tika nosaukta par "Livonijas hercogisti".

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas hercogiste kļuva par Lietuvas dižkunigaitijas autonomu daļu, kurā saglabājās senās privilēģijas:

  • evaņģēliski luteriskā ticība,
  • vācu valodas lietošana rakstvedībā,
  • savs landtāgs.

Tajā sākotnēji bija četri apriņķi: Cēsu, Daugavpils, Rīgas (bez Rīgas brīvpilsētas) un Turaidas (vēlāk pārveidots par Pērnavas apriņķi. Tērbatas apriņķis tolaik atradās krievu okupācijā). Par Livonijas hercogistes administrators kopš 1566. gada bija Jans Hodkevičs.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 64.
  2. 1566 12 26 Gardino seime sudaryta Lietuvos DK ir Livonijos kunigaikštystės unija Lietuvos istorijos institutas (2009), lietuviski