1933. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1930 1931 1932 - 1933 - 1934 1935 1936 |
| Latvijā: | 1930 1931 1932 - 1933 - 1934 1935 1936 |
| Laikapstākļi: | 1930 1931 1932 - 1933 - 1934 1935 1936 |
| Sportā: | 1930 1931 1932 - 1933 - 1934 1935 1936 |
| Kino: | 1930 1931 1932 - 1933 - 1934 1935 1936 |
Šajā lapā ir apkopoti 1933. gada notikumi Latvijā.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 17. marts — Saeima pieņēma lēmumu par Latviešu tautas apvienības "Ugunskrusts" slēgšanu.[1]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. aprīlis — Latvijā notiek prezidenta vēlēšanas. Par prezidentu atkārtoti, jau pirmajā balsojuma kārtā ar 52 balsīm, otram kandidātam Dr. P. Kalniņam saņemot tikai 25 balsis, tika ievēlēts Alberts Kviesis.
- 12. aprīlis — Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par Latviešu tautas apvienības "Ugunskrusts" slēgšanu.[1]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. maijs — Rīgas apgabaltiesa kā politisku organizāciju reģistrēja Latviešu tautas apvienību "Pērkonkrusts".
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 18.—19. jūnijs — notika VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Svētkos piedalījās vismaz 9400 dziedātāju, no tiem ap 1600 rīdzinieku, kaut gan pieteicās 263 kori ar apmēram 12 000 dziedātājiem.
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. decembris — Saeima pieņēma lēmumu par Latviešu tautas apvienības "Pērkonkrusts" un tās izdotā laikraksta "Pērkonkrusts", kā arī sporta biedrības "Tēvijas Sargs" slēgšanu.[1]
- 21. decembris — notika Centrālās vēlēšanu komisijas sēde, kurā tika nolemts, ka tautas nobalsošana par likumprojektu "Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos" notiks 1934. gada 24. un 25. februārī.[2]
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jānis Zālītis studiju gados
- 3. marts — Imants Ziedonis, dzejnieks (miris 2013. gadā)
- 10. marts — Aloizs Blonskis, policijas ģenerālis (miris 2012. gadā)
- 19. maijs — Jānis Zālītis, ārsts (miris 2007. gadā)
- 29. jūnijs — Alberts Legzdiņš, ASV latviešu ģitārists, komponists un dziedātājs (miris 2017. gadā)
- 29. jūlijs — Jānis Peniķis, politologs (miris 2020. gadā)
- 4. augusts — Ivars Caune, agronoms un politiķis
- 19. augusts — Miķelis Lenerts-Rubenis, futbolists, futbola tiesnesis, sporta žurnālists, sporta darbinieks (miris 2023. gadā)
- 8. septembris — Maigonis Valdmanis, basketbolists (miris 1999. gadā)
- 11. oktobris — Ābrams Kleckins, žurnālists, pasniedzējs, kinozinātnieks un sabiedrisks darbinieks (miris 2021. gadā)
- 13. novembris — Ojārs Vācietis, dzejnieks (miris 1983. gadā)
- 10. decembris — Jānis Stradiņš, ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks (miris 2019. gadā)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. janvāris — Dāvids Sīmansons, ģenerālis (dzimis 1859. gadā)
- 25. maijs — Ernests Vīgners, diriģents, komponists (dzimis 1850. gadā)
- 25. jūnijs — Anna Brigadere, rakstniece (dzimusi 1861. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas vēsture internetā — Hronoloģija Archived 2012. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē., historia.lv
- ↑ Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. — 1934. gads Archived 2011. gada 18. oktobrī, Wayback Machine vietnē., web.cvk.lv
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |