Jānis Zālītis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Zālītis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Jānis Zālītis
Jānis Zālītis ministrs.JPG
1. Latvijas Apsardzības ministrs
Amatā
1918. gada 6. decembris — 1919. gada 19. jūlijs
Pēctecis Dāvids Sīmansons

Dzimšanas dati 1874. gada 27. jūlijs
Sausnējas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1919. gada 9. decembrī (45 gadu vecumā)
Rīga Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Radikāldemokrātu partija
Profesija jurists
Augstskola Tērbatas universitāte

Jānis Zālītis (1874. gada 27. jūlijs1919. gada 9. decembris) bija latviešu politiķis, Krievijas Valsts domes deputāts, viens no latviešu strēlnieku bataljonu organizētājiem, Latviešu pagaidu nacionālās padomes un Latvijas Tautas padomes loceklis, pirmais Latvijas Republikas Apsardzības ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1874. gada 27. jūlijā (pēc vecā stila - 15. jūlijā) Sausnējas pagasta "Lejas Vidotu" mājās kā namdara Pētera Zālīša (1851-1887) dēls. Māsa Late (precējusies Vecman).[1] Pirmās mācību gaitas uzsācis Sausnējas pareizticīgo pagastskolā. Pēc tam mācījies draudzes skolā un vēlāk Rīgas pareizticīgo garīgajā skolā un Rīgas pareizticīgo seminārā, ko pabeidz 1895. gadā. Pēc tam strādājis par sekretāru Rīgas garīgajā skolā. Studējis Tērbatas universitātē, kuru absolvēja 1905. gadā.

Pēc studijām darba gaitas uzsācis Rīgā kā zvērināta advokāta palīgu. No 1910. gada pats strādājis kā zvērināts advokāts Rīgā, bijis aktīvs Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā. 1912. gada rudenī ievēlēts par Krievijas Valsts domes 4. sasaukuma deputātu. Pirmā Pasaules kara laikā darbojies Petrogradā, kur gādājis līdzekļus latviešu bēgļiem. 1915. gadā, kopā ar citiem Krievijas 4. Valsts domē ievēlētajiem latviešiem, iesaistījies latviešu strēlnieku armijas vienību izveidošanā. Kopā ar Jāni Goldmani izdeva slaveno uzsaukumu "Pulcējaties zem latviešu karogiem!".

No 1917 gada septembra bija Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis. Pārstāvēja Latviju Skandināvijas valstīs.

1918. gadā atgriezies Rīgā, kur kā Latvijas Radikāldemokrātu partijas delegāts piedalījās Tautas padomes izveidē, piedalījās Latvijas valsts pasludināšanas sēdē. Darbojies Tautas padomē. Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā ieņēmis Apsardzības ministra posteni no 1918. gada 6. decembra līdz 1919. gada 19. jūlijam.

1919. gada 9. decembrī no plaušu karsoņa miris Rīgā. 1924. gadā pārapbedīts Brāļu kapos. Pēc nāves apbalvots ar III šķiras Lāčplēša Kara ordeni par to, ka ārkārtīgi grūtos apstākļos organizēja valsts bruņotos spēkus un, piedalīdamies to vadībā, izšķirošajos brīžos 1919. g. martā vairākkārt apmeklēja fronti pie Ventas, Slokas un Kalnciemā, kur ar savu klātbūtni pozīcijās pacēla karavīru kaujas garu, tādējādi sekmēdams latviešu bruņoto vienību pirmās uzvaras.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]