2023. gada NATO samits
.jpg)
2023. gada NATO samits bija NATO samits, kas notika no 2023. gada 11. līdz 12. jūlijam izstāžu kompleksā Litexpo, Laisvės prospektā 5, Viļņā, Lietuvā. Tajā galvenā uzmanība bija pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti. Samita dienaskārtībā bija arī jauno reģionālo aizsardzības plānu apstiprināšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.[1] Samitā piedalījās 31 NATO dalībvalsts vadītāji, Austrālijas, Dienvidkorejas, Gruzijas, Japānas, Jaunzēlandes, Ukrainas un Zviedrijas vadītāji, kā arī Eiropas Savienības vadītāji.
Paziņojumi pirms samita sākuma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gatavojoties NATO samitam, sešu valstu – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Vācijas – parlamentu spīkeri Rīgā pieņēma paziņojumu Ukrainas atbalstam dalībai NATO.[2] 10. jūlijā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka atbalstīs Zviedrijas uzņemšanu NATO, ja Eiropas Savienība atsāks iesaldētās iestāšanās sarunas ar Turciju.[3] Samita priekšvakarā tapa zināms, ka prezidents Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja NATO vilcināšanos nosaukt konkrētu termiņu, kad Ukraina varētu kļūt par NATO dalībvalsti. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka ir piedāvājis trīs elementu paketi ar praktisku atbalstu un daudzgadu programmu, lai nodrošinātu savietojamību starp Ukrainas un NATO spēkiem:[4]
- Alianse īstenos ilgtermiņa atbalsta programmu, lai palīdzētu Ukrainas armijai pāriet uz NATO standartiem;
- Izveidos jaunu NATO un Ukrainas padomi, kas pirmoreiz sanāks samita laikā;
- Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, atsakoties no prasības par NATO Dalības plāna īstenošanu.[5]
Panāktās vienošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]NATO līderi vienojās par palīdzību Ukrainas karaspēkam pāriešanai uz Rietumu standartiem, atcēla prasību pēc Dalības rīcības plāna un izveidoja NATO–Ukrainas padomi. Ukraina un 11 valstis parakstīja memorandu par Ukrainas pilotu apmācību uz iznīcinātājiem F-16 Dānijā un Rumānijā.
- Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja deklarāciju par sadarbību Baltijas gaisa telpā, lai veicinātu NATO aizsardzības, atturēšanas un apmācību uzdevumu izpildi, izveidojot vienotu pretgaisa aizsardzības telpu.[6]
- G7 valstis apņēmās sniegt ilgtermiņa ekonomisko un militāro atbalstu Ukrainai. Tās solīja veicināt Ukrainas militārās rūpniecības attīstību, sadarboties Ukrainas armijas apmācīšanā, kā arī dalīties ar izlūkošanas informāciju un atbalstīt Ukrainu kiberdrošības jomā.[7]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oficiālā mājaslapa (angliski)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Viļņā šodien sākas NATO samits la.lv 2023. gada 11. jūlijā
- ↑ Pirms NATO samita sešu valstu spīkeri pieņem paziņojumu Ukrainas atbalstam dalībai aliansē lsm.lv 2023. gada 10. jūlijā
- ↑ Erdogans: Pirms Zviedrijas uzņemšanas NATO ES jāatsāk iestāšanās sarunas ar Turciju lsm.lv 2023. gada 10. jūlijā
- ↑ Viļņā sācies NATO samits, uzmanības centrā ir atbalsts Ukrainai lsm.lv 2023. gada 11. jūlijā
- ↑ Stoltenbergs: Ukraina pievienosies NATO pēc priekšnoteikumu izpildes un esošo dalībvalstu akcepta saņemšanas lsm.lv 2023. gada 11. jūlijā
- ↑ Baltijas valstis paraksta vienošanos par ciešāku sadarbību pretgaisa aizsardzības jomā lsm.lv 2023. gada 11. jūlijā
- ↑ NATO ielūguma vietā Ukraina saņem G7 drošības garantijas lsm.lv 2023. gada 12. jūlijā