2023. gads
(Pāradresēts no 2023)
 | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2023 MMXXIII |
| Ab urbe condita | 2776 |
| Armēņu kalendārs | 1472 ԹՎ ՌՆՀԲ |
| Asīriešu kalendārs | 6773 |
| Bahāju kalendārs | 179—180 |
| Bengāliešu kalendārs | 1430 |
| Berberu kalendārs | 2973 |
| Budistu kalendārs | 2567 |
| Birmiešu kalendārs | 1385 |
| Bizantiešu kalendārs | 7531—7532 |
| Ķīniešu kalendārs | 壬寅年 (Ūdens tīģeris) 4719 vai 4659 — līdz — 癸卯年 (Ūdens trusis) 4720 vai 4660 |
| Koptu kalendārs | 1739—1740 |
| Etiopu kalendārs | 2015—2016 |
| Ebreju kalendārs | 5783—5784 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2079—2080 |
| - Shaka Samvat | 1945—1946 |
| - Kali Juga | 5124—5125 |
| Holocēna kalendārs | 12023 |
| Igbo kalendārs | 1023—1024 |
| Irānas kalendārs | 1401—1402 |
| Islāma kalendārs | 1444—1445 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4356 |
| UNIX laiks | 1672531200—1704067199 |
2023. gads (MMXXIII) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā. Tas ir mūsu ēras divdesmit pirmā gadsimta un trešās tūkstošgades 23. gads, kā arī 3. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.
Šajā gadā turpinājās 2022. gadā aizsāktais Krievijas iebrukums Ukrainā un daļas teritorijas okupācija, kā arī COVID-19 pandēmija. Janvārī islāmistu spridzinātājs-pašnāvnieks mošejā Pakistānā nogalināja 100 cilvēku. Februārī vairākās spēcīgās zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā bojā gāja vismaz 52 000 cilvēku.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Zviedrija, nomainot Čehiju.
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Elefsina (Grieķija), Timišoara (Rumānija) un Vesprēma (Ungārija).
- Horvātijā ieviesa eiro, un tā kļuva par 20. Eirozonas dalībvalsti.[1] Šī bija pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Lietuvas pievienošanās 2015. gadā. Tāpat, Horvātija kļuva par Šengenas zonas dalībvalsti.
- Luizs Inasiu Lula da Silva kļuva par Brazīlijas prezidentu pēc tam, kad vēlēšanu otrajā kārtā 2022. gada 30. oktobrī uzvarēja iepriekšējo prezidentu Žairu Bolsonaru.
- Uzbekistāna pabeidza pāreju uz latīņu alfabēta izmantošanu, tādējādi atsakoties no kirilicas.[2]
- 5. janvāris — Svētā Pētera laukumā Vatikānā notika Romas pāvesta Benedikta XVI bēres.[3]
- 8. janvāris:
- COVID-19 pandēmija: Ķīna atvēra savas robežas ārvalstniekiem, tādā veidā pārtraucot ceļošanas ierobežojumus, ko ieviesa 2020. gada martā.[4][5]
- Bijušā Brazīlijas prezidenta Žaira Bolsonaru atbalstītāji iebruka Nacionālajā kongresā, Federālajā augstākajā tiesā un prezidenta pilī.[6]
- no 13. janvāra līdz 14. janvārim — notika Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.[7]
- no 27. janvāra līdz 28. janvārim — notika Čehijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta; saņemot 58% balsu, par prezidentu ievēlēja atvaļināto NATO ģenerāli Petru Pavelu.[8]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. februāris — Turcijas dienvidrietumos un Sīrijā notika divas zemestrīces (7-8 magnitūdas), nogalinot vairāk nekā 37 500 cilvēku un vairākus tūkstošus ievainojot.[9]
- 16. februāris — par Moldovas premjerministru kļuva Dorins Rečans, nomainot Nataliju Gavrilicu.
- 28. februāris — Grieķijā notika vilcienu sadursme, kā rezultātā gāja bojā 43 cilvēki un 57 tika hospitalizēti. Tā ir uzskatāma par Grieķijā lielāko dzelzceļa katastrofu upuru skaita ziņā.[10]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. marts — notika Igaunijas parlamenta vēlēšanas.
- no 6. marta līdz 10. martam — Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi notika protesti pret "Ārvalstu aģentu" likumu, protestu rezultātā likuma pieņemšana tika apturēta.[11]
- 10. marts — Silicon Valley Bank, 16. lielākā banka ASV, bankrotēja, radot lielāko banku bankrotu kopš 2008. gada finanšu krīzes, kas ietekmēja uzņēmumus visā pasaulē.[12]
- 16. marts — Moldovas parlaments apstiprināja likumprojektu par jēdziena "moldāvu valoda" aizstāšanu ar "rumāņu valoda" visos oficiālajos dokumentos.[13][14]
- 17. marts — Starptautiskā krimināltiesa izdeva Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju uz Krievijas Federācijas teritoriju.[15]
- 19. marts — Šveices investīciju banka UBS Group AG piekrita pirkt Credit Suisse par 3 miljardiem Šveices franku (3,2 miljardiem ASV dolāru), veicot visu akciju darījumu ar Šveices valdības un Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestādes starpniecību.[16][17]
- 25. marts — Vladimirs Putins paziņoja, ka ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ir noslēgta vienošanās par taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijas teritorijā.[18]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. aprīlis — notika Somijas parlamenta vēlēšanas, kurās visvairāk balsu saņēma Peteri Orpo vadītā centriski labējā Nacionālās koalīcijas partija (NKP).[19]
- 4. aprīlis — Somija kļuva par 31. NATO dalībvalsti.[20]
- 15. aprīlis — slēdza pēdējās trīs Vācijas atomelektrostacijas.
- 19. aprīlis — Jemenas galvaspilsētā Sanā, labdarības pasākuma laikā izceļoties drūzmai, gāja bojā vismaz 85 cilvēki un vairāk nekā 320 tika ievainoti.[21]
- 20. aprīlis — pirmo reizi palaista pasaulē lielākā raķete SpaceX Starship, kas eksplodēja 4 minūtes pēc pacelšanās.[22]
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. maijs — Pasaules Veselības organizācija izsludināja, ka Covid-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija.[23][24]
- 6. maijs — Vestminsteras abatijā notika Apvienotās Karalistes karaļa Čārlza III oficiālā kronēšanas ceremonija.
- no 9. maija līdz 13. maijam — Liverpūlē notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Lorīna no Zviedrijas ar dziesmu Tattoo.
- 23. maijs — notika kaujas Belgorodas apgabalā Krievijā, kur, pēc Ukrainas ziņām, Krievu brīvprātīgo korpuss un Leģions "Krievijas Brīvība" uzsāka operāciju pret Krievijas Federācijas spēkiem, lai izveidotu "drošības zonu" Ukrainas pierobežā.[25]
- no 12. maija līdz 28. maijam — Somijā un Latvijā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā.
- no 27. maija līdz 28. maijam — notika sadursmes starp Taliban un Irānu, 3 talibi gāja bojā; vēlāk puses atrisināja situāciju.
Paredzētie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļūs Spānija, nomainot Zviedriju.
- 20. jūlijs — 20. augusts — Austrālijā un Jaunzēlandē norisināsies FIFA Pasaules kauss sievietēm.
- 25. augusts — 10. septembris — Indonēzijā, Filipīnās un Japānā norisināsies FIBA Pasaules kauss.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Starp ASV, Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm un Māršala Salām beidzas Brīvās apvienības līguma termiņš.[26]
- Volta Disneja animācijas filmai "Tvaikonis Villijs", kā arī divām citām Mickey Mouse filmām, kas iznāca 1928. gadā, beidzas autortiesību aizsardzības termiņš.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. janvāris — Kens Bloks (Ken Block), ASV autosportists (dzimis 1967. gadā)
- 3. janvāris:
- Volters Kaningems (Walter Cunningham), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
- Ruslans Hasbulatovs (Руслан Хасбулатов), Krievijas ekonomists un politiķis (dzimis 1942. gadā)
- Abdels Salams Majali (عبد السلام المجالي), 29. Jordānijas premjerministrs (dzimis 1925. gadā)
- 4. janvāris:
- Feja Veldone (Fay Weldon), britu rakstniece, esejiste un dramaturģe (dzimusi 1931. gadā)
- Rozija Mitermaiere (Rosi Mittermaier), Vācijas kalnu slēpotāja (dzimusi 1950. gadā)
- 5. janvāris — Ērls Bouens (Earl Boen), amerikāņu aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 6. janvāris — Džanluka Vjalli (Gianluca Vialli), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1964. gadā)
- 7. janvāris — Rasels Benkss (Russell Banks), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1940. gadā)
- 9. janvāris:
- Melinda Dilone (Melinda Dillon), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
- Čārlzs Simičs (Charles Simic, Чарлс Симић), serbu izcelsmes amerikāņu dzejnieks (dzimis 1938. gadā)
- 10. janvāris:
- Džefs Beks (Jeff Beck), amerikāņu ģitārists (dzimis 1944. gadā)
- Konstantīns II (Κωνσταντῖνος Β΄), pēdējais Grieķijas Karalistes konstitucionālais monarhs (dzimis 1940. gadā)
- Džordžs Pells (George Pell), Austrālijas garīdznieks, katoļu baznīcas kardināls (dzimis 1941. gadā)
- 11. janvāris — Murtaza Rahimovs (Муртаза Рахимов, Мортаза Рәхимов), krievu-baškīru politiķis, Baškortostānas prezidents (dzimis 1934. gadā)
- 12. janvāris — Līza Marija Preslija (Lisa Marie Presley), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1968. gadā)
- 13. janvāris — Klāss Lestanders (Klas Lestander), Zviedrijas biatlonists (dzimis 1931. gadā)
- 14. janvāris — Inna Čurikova (Инна Чурикова), PSRS un Krievijas aktrise (dzimusi 1943. gadā)
- 15. janvāris — Vahtangs Kikabidze (ვახტანგ კიკაბიძე), gruzīnu aktieris, dziedātājs, režisors un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)
- 16. janvāris — Džina Lollobridžida (Gina Lollobrigida), itāļu aktrise un fotožurnāliste (dzimusi 1927. gadā)
- 18. janvāris:
- Deniss Monastirskis (Денис Монастирський), ukraiņu jurists un politiķis (dzimis 1980. gadā)
- Deivids Krosbijs (David Crosby), amerikāņu folkroka pionieris (dzimis 1941. gadā)
- 23. janvāris — Alvaro Koloms (Álvaro Colom), Gvatemalas inženieris, uzņēmējs un politiķis, valsts prezidents (dzimis 1951. gadā)
- 28. janvāris — Barets Strongs (Barrett Strong), ASV dziedātājs un dziesmu autors (dzimusi 1968. gadā)
- 30. janvāris — Bobijs Halls (Bobby Hull), Kanādas hokejists (dzimis 1939. gadā)
.jpg)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. februāris — Žans Pjērs Žabuils (Jean-Pierre Jabouille), Francijas autosportists (dzimis 1942. gadā)
- 3. februāris — Pako Rabanne (Paco Rabanne), Spānijas modes dizaineris (dzimis 1934. gadā)
- 5. februāris — Pervezs Mušarafs (پرويز مشرف), Pakistānas politiķis, valsts prezidents un premjerministrs (dzimis 1943. gadā)
- 6. februāris — Kristians Atsu (Christian Atsu), Ganas futbolists (dzimis 1992. gadā)
- 8. februāris:
- Miroslavs Blaževičs (Miroslav Blažević), Horvātijas futbolists un treneris (dzimis 1935. gadā)
- Bērts Bakaraks (Burt Bacharach), ASV mūziķis (dzimis 1928. gadā)
- 8. februāris — Ivans Silajevs (Иван Силаев), padomju un krievu politiķis, PSRS ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1943. gadā)
- 10. februāris:
- Hanss Modrovs (Hans Modrow), vācu politiķis, VDR ministru padomes priekšsēdētājs (dzimis 1928. gadā)
- Karloss Saura (Carlos Saura), spāņu kinorežisors, fotogrāfs un rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
- 13. februārī — Hosē Marija Gil-Robls (José María Gil-Robles y Gil-Delgado), 8. Eiropas parlamenta prezidents (dzimis 1935. gadā)
- 15. februāris — Rakela Velča (Raquel Welch), ASV aktrise un modele (dzimusi 1940. gadā)
- 16. februāris — Tims Lobingers (Tim Lobinger), Vācijas vieglatlēts (dzimis 1972. gadā)
- 19. februāris — Gregs Fosters (Greg Foster), ASV vieglatlēts (dzimis 1958. gadā)
- 21. februāris — Amansio Amaro (Amancio Amaro), Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1939. gadā)
.jpg)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — Žists Fontēns (Just Fontaine), Francijas futbolists (dzimis 1933. gadā)
- 3. marts:
- Kendzaburo Oe (大江 健三郎), Japānas rakstnieks (dzimis 1935. gadā)
- Toms Saizmors (Tom Sizemore), ASV aktieris (dzimis 1961. gadā)
- 7. marts — Dmitro Kocjubailo (Дмитро Коцюбайло), Ukrainas karavīrs (dzimis 1995. gadā)
- 12. marts — Diks Fosberijs (Dick Fosbury), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
- 17. marts — Lenss Rediks (Lance Reddick), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1962. gadā)
- 19. marts — Žans Žaks Favjē (Jean-Jacques Favier), Francijas kosmonauts (dzimis 1949. gadā)
- 21. marts — Viliss Rīds (Willis Reed), ASV basketbolists, treneris un menedžeris (dzimis 1942. gadā)
- 22. marts — Vladimirs Čurovs (Владимир Чуров), Krievijas politiķis, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs (dzimis 1953. gadā)
- 24. marts — Gordons Mūrs (Gordon Moore), ASV inženieris un uzņēmējs, Intel dibinātājs (dzimis 1929. gadā)
- 28. marts — Rjuiči Sakamoto (坂本 龍一), japāņu komponists, mūziķis un aktieris (dzimis 1952. gadā)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — Vlodzimežs Šmits (Włodzimierz Schmidt), Polijas šahists (dzimis 1943. gadā)
- 2. aprīlis — Vladlens Tatarskis (Владлен Татарский), Krievijas militārais blogeris un propagandists (dzimis 1982. gadā)
- 8. aprīlis — Lase Velanders (Lasse Wellander), Zviedrijas mūziķis, ABBA ģitārists (dzimis 1952. gadā)
- 13. aprīlis:
- Kreigs Brīns (Craig Breen), Īrijas autosportists (dzimis 1990. gadā)
- Mērija Kvanta (Mary Quant), britu modes dizainere (dzimusi 1930. gadā)
- 16. aprīlis — Ahmads Džamals (Ahmad Jamal), ASV mūziķis (dzimis 1930. gadā)
- 16. aprīlis — Olehs Barna (Олег Барна), Ukrainas cilvēktiesību aktīvists, politiķis un karavīrs (dzimis 1967. gadā)
- 19. aprīlis — Munbins (문빈), Dienvidkorejas mūziķis, aktieris un modelis (dzimis 1998. gadā)
- 25. aprīlis — Harijs Belafonte (Harry Belafonte), ASV mūziķis, aktieris, sociālais aktīvists (dzimis 1927. gadā)
- 27. aprīlis — Džerijs Springers (Jerry Springer), ASV televīzijas raidījumu vadītājs, žurnālists, producents, aktieris un politiķis (dzimis 1944. gadā)
- 30. aprīlis — Ralfs Bostons (Ralph Boston), ASV vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. maijs — Torija Bovija (Tori Bowie), ASV vieglatlēte (dzimusi 1990. gadā)
- 8. maijs — Rita Lī (Rita Lee), Brazīlijas dziedātāja (dzimusi 1947. gadā)
- 15. maijs — Roberts Lūkass (Robert Lucas), amerikāņu ekonomists (dzimis 1937. gadā)
- 18. maijs:
- Helmuts Bergers (Helmut Berger), austriešu kinoaktieris (dzimis 1944. gadā)
- Džims Brauns (Jim Brown), ASV amerikāņu futbola spēlētājs, cilvēktiesību aktīvists un aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 19. maijs — Mārtins Eimiss (Martin Amis), angļu rakstnieks un scenārists (dzimis 1949. gadā)
- 21. maijs — Rejs Stīvensons (Ray Stevenson), ziemeļīru aktieris (dzimis 1964. gadā)
- 24. maijs — Tīna Tērnere (Tina Turner), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1939. gadā)
- 28. maijs — Haralds cur Hauzens (Harald zur Hausen), vācu medicīnas zinātnieks, virusologs (dzimis 1936. gadā)
- 31. maijs — Ama Ata Aidu (Ama Ata Aidoo), Ganas rakstniece (dzimusi 1942. gadā)
.jpg)
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. jūnijs — Kaija Sāriaho (Kaija Saariaho), somu komponiste (dzimusi 1952. gadā)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Croatia set to join the euro area on 1 January 2023: Council adopts final required legal acts». European Council/Council of the European Union. 2022. gada 12. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 16. jūlijs.
- ↑ Uzbekistan Aims For Full Transition To Latin-Based Alphabet By 2023, February 12, 2021 12:54 GMT, RadioFreeEurope
- ↑ «Pope Francis to lead funeral for Benedict XVI, a first in modern history». France 24 (angļu). 2022-12-31. Skatīts: 2022-12-31.
- ↑ «China reopens borders as lunar new year travel kicks off amid Covid surge». The Guardian (angļu). 2023. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023. gada 8. janvāris.
- ↑ «Zero-Covid over, Chinese travellers swing into overseas holiday mode». South China Morning Post (angļu). 2023. gada 8. janvāris. Skatīts: 2023. gada 8. janvāris.
- ↑ «Bolsonaro supporters storm Brazilian Congress». BBC News (en-GB). 2023-01-08. Skatīts: 2023-01-08.
- ↑ «Čehijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Pavels un Babišs». Ārvalstīs (latviešu). 2023-01-16. Skatīts: 2023-01-20.
- ↑ «Par Čehijas prezidentu ievēlēts atvaļinātais ģenerālis Petrs Pavels». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-30.
- ↑ «Nedēļu pēc zemestrīces gruvešos Turcijā izglābta sieviete; upuru skaits pārsniedz 37 500». delfi.lv. 2023. gada 13. februārī. Skatīts: 2023. gada 14. februārī.
- ↑ «Traģiskajā vilcienu sadursmē Grieķijā Grieķijā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 43 cilvēkiem». Ārvalstīs (latviešu). 2023-03-01. Skatīts: 2023-03-02.
- ↑ «"Ārvalstu aģentu" likums grāva pilsonisko sabiedrību Krievijā. Gruzija cīnās pretī». klik.tvnet.lv (latviešu). 2023-03-13. Skatīts: 2023-03-15.
- ↑ «Bankrotē liela ASV banka – «Silicon Valley Bank»». lsm.lv (latviešu). 2023-03-13. Skatīts: 2023-03-15.
- ↑ «Moldovas parlaments apstiprina valsts valodas nosaukuma maiņu no 'moldāvu' uz 'rumāņu'». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-17.
- ↑ «Moldovas parlaments atbalsta jēdziena «rumāņu valoda» ieviešanu visos oficiālajos dokumentos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-03.
- ↑ «Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-18.
- ↑ «Šveicē banka «UBS» pārņems grūtībās nonākušo «Credit Suisse»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-20.
- ↑ https://lsm.social.ebu.io/B4C681GI4URL
- ↑ «Putins paziņo par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
- ↑ «Somijas parlamenta vēlēšanās uzvar konservatīvie, premjere Marina zaudēs amatu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-15.
- ↑ «Somija otrdien oficiāli kļūs par NATO dalībvalsti». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-03.
- ↑ «Brīdi pirms ramadāna noslēgšanās drūzmā Jemenas galvaspilsētā 85 bojāgājušie». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2023-04-22.
- ↑ «Musk's SpaceX big rocket explodes on test flight». BBC News (en-GB). 2023-04-20. Skatīts: 2023-04-20.
- ↑ «Pasaules Veselības organizācija paziņo, ka Covid-19 pandēmija vairs nav starptautiska ārkārtas situācija». 05.04.2023. Skatīts: 05.04.2023.
- ↑ «Statement on the fifteenth meeting of the International Health Regulations (2005) Emergency Committee regarding the coronavirus disease (COVID-19) pandemic». www.who.int (angļu). Skatīts: 2023-05-05.
- ↑ Delfi. «Belgorodas apgabalā ielauzušies diversanti, sola atbrīvot Krieviju». www.delfi.lv (latviešu), 2023-05-22. Skatīts: 2023-05-22.
- ↑ «Compacts of Free Association». U.S. Department of the Interior (angļu). 2015. gada 15. oktobris. Skatīts: 2020. gada 8. oktobris.
Kalendārs[labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2023 |