2026. gads Latvijā
 | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| Pasaulē: | 2023 2024 2025 - 2026 - 2027 2028 2029 |
| Latvijā: | 2023 2024 2025 - 2026 - 2027 2028 2029 |
| Laikapstākļi: | 2023 2024 2025 - 2026 - 2027 2028 2029 |
| Sportā: | 2023 2024 2025 - 2026 - 2027 2028 2029 |
| Kino: | 2023 2024 2025 - 2026 - 2027 2028 2029 |
Šajā lapā ir apkopoti 2026. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[labot | labot pirmkodu]
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Edgars Rinkēvičs | |
| Ministru prezidente | Evika Siliņa | Siliņas Ministru kabinets |
| Saeimas priekšsēdētāja | Daiga Mieriņa | 14. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
[labot | labot pirmkodu]
.jpg)
|
|
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.[15]
- Latvija sāka darbu ANO Drošības padomē.[16]
- 2. janvāris — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena Torņakalnā, Rīgā sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.[17]
- 5. janvāris — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.[18]
- 8. janvāris — no amata atkāpās Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone.[19]
- 18. janvāris — 8. februāris — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika 2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā.
Februāris
[labot | labot pirmkodu]- 3. februāris — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis,[20] un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks Andris Krauja.
- 10. februāris — VARAM ministrs Raimonds Čudars no amata atstādināja Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču.[21]
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 25. marts — Krāslavas novada Svariņu pagastā nogāzās Ukrainas armijas drons.[22]
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 7. maijs — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" Rēzeknes filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.[23]
- 10. maijs — Pēc dronu incidenta Rēzeknē, no amata atkāpās Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Andris Sprūds.[24]
- 14. maijs — Ministru prezidente Evika Siliņa paziņoja par savu demisiju.[25]
Plānotie notikumi
[labot | labot pirmkodu]Augusts
[labot | labot pirmkodu]- 12. augusts — būs redzams daļējs Saules aptumsums.[26]
- 28. augusts — būs novērojams daļējs Mēness aptumsums.[26]
Oktobris
[labot | labot pirmkodu]- 1. oktobris — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas SIM kartes.[27]
- 3. oktobris — notiks 15. Saeimas vēlēšanas.
Miruši
[labot | labot pirmkodu]Janvāris
[labot | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Imants Freibergs, datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
- 4. janvāris — Nora Ikstena, rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
- 7. janvāris — Mamerts Vaivads, lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā)
- 8. janvāris — Uļjana Semjonova, basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
- 11. janvāris — Jānis Danoss, zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā)
- 13. janvāris — Valdis Gavars, fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā)
- 15. janvāris — Ilze Konstante, mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā)
- 16. janvāris — Jānis Lejnieks, arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā)
- 18. janvāris:
- Olafs Ūdris, ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā)
- Edgars Zelčāns, mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā)
- 21. janvāris — Normunds Rozenšteins, vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā)
- 23. janvāris — Anda Zaice, aktrise (dzimusi 1941. gadā)
- 28. janvāris — Zigurds Konstants, ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā)
- 29. janvāris — Jānis Seiksts, keramiķis (dzimis 1947. gadā)
- 30. janvāris — Raimonds Staprāns, gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
- 31. janvāris:
- Jānis Galzons, mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā)
- Armīns Voitkāns, tulkotājs (dzimis 1940. gadā)
![Imants Freibergs](http://lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Akcijas_"Celies_un_ej!"_atbalstītāji_preses_konferencē_09.02.2012._(cropped)_(cropped).jpg)
Februāris
[labot | labot pirmkodu]- 1. februāris — Aija Odiņa, diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā)
- 3. februāris — Lauma Cipele, ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā)
- 7. februāris:
- Austris Grasis, folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā)
- Dina Dubiņa, metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā)
- 9. februāris — Silvija Skulme, basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā)
- 13. februāris — Lilija Greidāne, operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā)
- 15. februāris — Mārtiņš Zitmanis, mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā)
- 20. februāris:
- Romāns Korovins, mākslinieks (dzimis 1973. gadā)
- Uldis Bluķis, zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā)
- 21. februāris — Miervaldis Polis, mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
- 23. februāris — Ēriks Otto, gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā)
- 24. februāris — Viktorija Pelše, tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
- 26. februāris — Imants Resnis, diriģents (dzimis 1949. gadā)
- 28. februāris — Kārlis Biķernieks, mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā)
Nezināms datums
[labot | labot pirmkodu]- Paula Dukure, dziedātāja (dzimusi 1993. gadā)
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 2. marts — Voldemārs Ivdris, kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā)
- 5. marts — Jānis Streičs, kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā)
- 9. marts — Lilija Berzinska, rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā)
- 15. marts — Andrejs Rauhvargers, izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā)
- 17. marts — Aigars Vilims, aktieris (dzimis 1955. gadā)
- 19. marts — Ilga Martinsone, aktrise (dzimusi 1938. gadā)
- 21. marts — Vladimirs Lukins, futbolists (dzimis 1951. gadā)
- 25. marts — Astrīda Gaujēna, bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā)
- 26. marts — Kārlis Bimbers, mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs (dzimis 1952. gadā)
- 31. marts — Alberts Pauliņš, gleznotājs (dzimis 1948. gadā)
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 11. aprīlis:
- Oļģerts Pavlovskis, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā)
- Vija Vētra, dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā)
- 14. aprīlis:
- Boriss Koļesņikovs, fotožurnālists (dzimis 1946. gadā)
- Igors Pavļeņins, baletdejotājs (dzimis 1966. gadā)
- 20. aprīlis — Uldis Rožkalns, luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā)
- 24. aprīlis:
- Valentīna Gurtaja, filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā)
- Valdis Ķuzis, kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
- 28. aprīlis — Inga Brūvere, gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā)
- 29. aprīlis — Huberts Ignats, saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā)
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 2. maijs — Andrejs Apsītis, kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā)
- 4. maijs — Hermanis Branovers, fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā)
- 10. maijs:
- Andrejs Rītiņš, mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā)
- Roberts Skujiņš, MMA sportists (dzimis 1988. gadā)
- 11. maijs — Līga Aberberga‑Augškalne, ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis». Skatīts: Skatīts: 2026. gada 7. janvārī.
- ↑ LOB. «Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu». Latvijas Ornitoloģijas biedrība (lv-LV), 2025-12-31. Skatīts: 2026-01-01.
- ↑ «Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža». Jauns.lv. 2026. gada 19. janvārī. Skatīts: 2026. gada 19. janvārī.
- ↑ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes Dabasdati
- ↑ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis Dabasdati
- ↑ Gada augs 2026 — lācene Dabasdati
- ↑ Gada koks – parastā ieva LSM
- ↑ «Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni». Skatīts: Skatīts: 2026. gada 5. janvārī.
- ↑ «Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte». 2026. gada 5. janvāris. Skatīts: 2026. gada 5. janvārī.
- ↑ Gada sūna 2026 — īssetas nekera Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.
- ↑ «Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi». Skatīts: Skatīts: 2026. gada 5. janvārī.
- ↑ «Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums». Skatīts: Skatīts: 2026. gada 9. janvārī.
- ↑ «Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene». www.eztf.lu.lv (latviešu). 2026-01-22. Skatīts: 2026-01-23.
- ↑ «Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā». Skatīts: Skatīts: 2026. gada 19. janvārī.
- ↑ Latvijas Sabiedriskais medijs. «Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai». lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-09-01.
- ↑ «Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē». www.diena.lv. Skatīts: 2025-06-12.
- ↑ «FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki». tv3.lv (latviešu). 2026-01-03. Skatīts: 2026-01-09.
- ↑ «Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?». www.delfi.lv. Skatīts: 2026-01-07.
- ↑ Latvijas Sabiedriskais medijs. «No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone». lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-01-08.
- ↑ «Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2026-02-03.
- ↑ «Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču». Lsm (latviešu). 2026-02-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-08-19. Skatīts: 2026-02-10.
- ↑ «Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)». delfi.lv (latviešu). 2026-03-25. Skatīts: 2026-03-25.
- ↑ Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem lsm.lv 07.05.2026
- ↑ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata lsm.lv 10.05.2026
- ↑ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums lsm.lv 14.05.2026
- 1 2 «2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi». www.la.lv. Skatīts: 2025-12-27.
- ↑ «Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-03-03.