2025. gads Latvijā
Izskats
| Pasaulē: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Latvijā: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Laikapstākļi: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Sportā: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Kino: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
Šajā lapā ir apkopoti 2025. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[rediģēt | labot pirmkodu]
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Edgars Rinkēvičs | |
| Ministru prezidente | Evika Siliņa | Siliņas Ministru kabinets |
| Saeimas priekšsēdētāja | Daiga Mieriņa | 14. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
[rediģēt | labot pirmkodu]

|
|
Notikumi
[rediģēt | labot pirmkodu]Janvāris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 700 eiro līdz 740 eiro mēnesī.[14]
- sāka darboties vienots Latvijas Sabiedriskais medijs, apvienojot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.[15]
- 6. janvāris — Ginta Zilbaloža filma "Straume" saņēma Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma.[16]
- 26. janvāris — Baltijas jūrā notika "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" zemūdens sakaru kabeļa pārrāvums.
- 27. janvāris — Xiaomi kļuva par "Arēna Rīga" sadarbības partneri, tādējādi uz pieciem gadiem tā nosaukta par "Xiaomi Arēna".[17]
Februāris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 3. februāris — no amata atkāpās Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Uldis Ainārs.[18]
- 21. februāris — premjere Evika Siliņa lūdza atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli.[19]
Marts
[rediģēt | labot pirmkodu]- 3. marts — Ginta Zilbaloža filma "Straume" kļuva par pirmo Latvijas filmu, kas saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu (Oskaru).[20]
Jūnijs
[rediģēt | labot pirmkodu]- 3. jūnijs — Latviju uz diviem gadiem ievēlēja ANO Drošības padomē.[21]
- 7. jūnijs — notika 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas.[22]
- 11. jūnijs — pēc problēmām pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanā no amata atkāpās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.[23]
Augusts
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1. augusts — stājās spēkā stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu tirdzniecībā — tos vairs nedrīkstēja tirgot pēc plkst. 20.00, svētdienās pēc 18.00.[24]
- 27. augusts — 14. septembris — Kiprā, Polijā, Somijā un Latvijā notika Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem.
Septembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1. septembris — Latvijas skolu reformas ietvaros noslēdzās pāreja uz mācībām latviešu valodā.
- 7. septembris — Latvijā bija novērojams pilns Mēness aptumsums.
- 11. septembris — pēc Krievijas dronu ielidošanas Polijas teritorijā, Latvijā slēgta austrumu pierobežas gaisa telpa līdz 18. septembrim.
- 18. septembris — Saeima tiesībsarga amatā apstiprināja Karinu Palkovu.[25]
Oktobris
[rediģēt | labot pirmkodu]
- 29. oktobris — ap 5000 cilvēku pie Saeimas ēkas protestēja pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.[26]
- 30. oktobris:
- Saeima nobalsoja par Stambulas konvencijas denonsēšanu.[27]
- nesaņemot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, no amata atkāpās Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.[28]
Novembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 6. novembris — vismaz 10 000 cilvēku Doma laukumā Vecrīgā protestēja pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
- 13. novembris — no amata atbrīvoja Siguldas novada domes priekšsēdētāju Jāni Vimbu.[29]
Decembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 27. decembris — Latvija izstājās no Otavas konvencijas.[30]
Miruši
[rediģēt | labot pirmkodu]Janvāris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- Viktors Alksnis, PSRS un Krievijas politiķis (dzimis 1950. gadā)
- Maija Zakriževska-Belogrudova, psiholoģe, augstskolas pasniedzēja (dzimusi 1972. gadā)
- 5. janvāris — Daina Avotiņa, dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1926. gadā)
- 10. janvāris — Anitra Niedre, diriģente, pedagoģe (dzimusi 1959. gadā)
- 13. janvāris — Inese Pabērza, aktrise, dziedātāja (dzimusi 1955. gadā)
- 14. janvāris — Zigmunds Bielis, tēlnieks (dzimis 1954. gadā)
- 16. janvāris — Rūta Koluža, rakstniece (dzimusi 1935. gadā)
- 19. janvāris:
- Ints Ķergalvis, mūziķis (dzimis 1982. gadā)
- Māris Ķirsons, luterāņu mācītājs (dzimis 1940. gadā)
- Rolands Gibners, ķirurgs, vertebrologs, augstskolu pasniedzējs (dzimis 1958. gadā)
- 20. janvāris — Artis Krauklis, radio ziņu redaktors, balss aktieris, diktors (dzimis 1963. gadā)
- 22. janvāris — Aivars Ustups, žurnālists, dzejnieks (dzimis 1938. gadā)
- 24. janvāris — Biruta Delle, gleznotāja (dzimusi 1944. gadā)
- 26. janvāris — Janīna Gribuste, keramiķe, mākslas pedagoģe (dzimusi 1940. gadā)
- 27. janvāris
- Jānis Peters, dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts (dzimis 1939. gadā)
- Lūcija Silvija Līmane, diplomāte, filmu redaktore, scenāriste, kultūras žurnāliste, tulkotāja (dzimusi 1940. gadā)
Februāris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 3. februāris:
- Māra Kārkliņa, stikla māksliniece, pedagoģe (dzimusi 1954. gadā)
- Viola Lāzo, politiķe, televīzijas un radio personība (dzimusi 1954. gadā)[31]
- 6. februāris — Bruno Javoišs, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais (dzimis 1941. gadā)
- 8. februāris — Aldona Cinīte, bioloģe, zinātniece un rakstniece (dzimusi 1937. gadā)
- 10. februāris — Igors Sakovičs, inženieris, sambo cīkstonis, šahists (dzimis 1938. gadā)
- 12. februāris
- Ilze Indrāne, rakstniece, dramaturģe, pedagoģe (dzimusi 1927. gadā)
- Mintauts Kārlis Lācis, dizainers (dzimis 1931. gadā)
- 13. februāris — Ingrida Vāverniece, literatūras kritiķe, žurnāliste, grāmatizdevēja (dzimusi 1949. gadā)
- 16. februāris — Didzis Ustups, ihtiologs (dzimis 1975. gadā)
- 20. februāris — Indulis Ozols, ekonomists, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1933. gadā)
- 23. februāris
- Edīte Pauls-Vīgnere, tekstilmāksliniece (dzimusi 1939. gadā)
- Ineta Grīsle, pneimonoloģe, Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra nodaļas vadītāja (dzimusi 1965. gadā)
- 26. februāris — Andris Vilks, filologs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors (dzimis 1957. gadā)
- 28. februāris — Gunārs Resnais, Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs (dzimis 1933. gadā)
Marts
[rediģēt | labot pirmkodu]- 4. marts — Viktors Jansons, scenogrāfs, režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā)
- 7. marts — Ruta Čaupova, mākslas zinātniece (dzimusi 1939. gadā)
- 15. marts — Mārīte Ārija Baķe, ķīmiķe, medicīnas zinātniece, pedagoģe (dzimusi 1942. gadā)
- 16. marts — Lija Rage, tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece (dzimusi 1948. gadā)
- 17. marts — Rita Spalva, horeogrāfe, dejas pedagoģe, pētniece (dzimusi 1953. gadā)
- 18. marts — Vjačeslavs Fomins, mākslinieks, pedagogs (dzimis 1976. gadā)
- 19. marts — Ringolds Kalnenieks, riteņbraucējs (dzimis 1944. gadā)
- 21. marts
- Juris Kroičs, mūziķis (dzimis 1962. gadā)
- Vija Virtmane, filozofe, publiciste (dzimusi 1948. gadā)
- 22. marts — Paulis Lazda, vēstures profesors, Latvijas Okupācijas muzeja dibinātājs (dzimis 1938. gadā)
- 24. marts — Gundega Feldmane-Zāns, latviešu diasporas vēstures speciāliste, Latvijas Okupācijas muzeja izpilddirektore (dzimusi 1952. gadā)
Aprīlis
[rediģēt | labot pirmkodu]- 3. aprīlis:
- Ēriks Ošs, karikatūrists (dzimis 1927. gadā)
- Edmunds Aizkalns, aktieris (dzimis 1968. gadā)
- 4. aprīlis — Maija Sīpola, mākslas zinātņu doktore, Mūzikas akadēmijas profesore (dzimusi 1949. gadā)
- 5. aprīlis — Semjons Losevs, režisors, pedagogs (dzimis 1946. gadā)
- 7. aprīlis — Mārīte Jansone-Smalkā, basketboliste (dzimusi 1947. gadā)
- 18. aprīlis — Juris Gunārs Pommers, zinātnieks, profesors, pedagogs (dzimis 1934. gadā)
- 28. aprīlis — Mariss Bernāts, sporta organizators un basketbola tiesnesis (dzimis 1945. gadā)
Maijs
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1. maijs — Andrejs Prohorenkovs, futbolists (dzimis 1977. gadā)
- 3. maijs — Jānis Riekstiņš, vēsturnieks, arhīvists (dzimis 1942. gadā)
- 8. maijs — Modris Plāte, luterāņu mācītājs, politiķis (dzimis 1951. gadā)
- 11. maijs:
- Ilze Aizsilniece, ārste, homeopāte, Latvijas Ārstu biedrības prezidente (dzimusi 1966. gadā)
- Uldis Pāže, fotogrāfs, mākslinieks (dzimis 1950. gadā)
- 13. maijs — Lūcija Ķuzāne, skolotāja, rakstniece, novadpētniece (dzimusi 1927. gadā)
- 18. maijs — Raivo Andersons, grupas "Mixeri" solists, dziedātājs, dejotājs, horeogrāfs (dzimis 1976. gadā)
- 25. maijs — Ināra Gintere, baleta soliste, pedagoģe (dzimusi 1934. gadā)
- 27. maijs — Elvīra Baldiņa, aktrise (dzimusi 1919. gadā)
Jūnijs
[rediģēt | labot pirmkodu]- 2. jūnijs — Valdis Krēsliņš, gleznotājs, profesors (dzimis 1962. gadā)
- 3. jūnijs — Visvaldis Mucenieks, inženieris, tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1938. gadā)
- 10. jūnijs — Valdemārs Jemeļjanovs, kino un video operators (dzimis 1939. gadā)
- 11. jūnijs — Valdis Rēbuks, mūziķis (dzimis 1979. gadā)
- 17. jūnijs
- Vizbulīte Mazzālīte, mākslas vingrotāja, trenere, grāmatu autore (dzimusi 1934. gadā)
- Ivars Zankovskis, basketbolists (dzimis 1965. gadā)
- 27. jūnijs — Sergejs Lepers, riteņbraucējs (dzimis 1991. gadā)
Jūlijs
[rediģēt | labot pirmkodu]- 4. jūlijs
- Andris Lekstutis, diriģents, pedagogs (dzimis 1944. gadā)
- Māra Kalniņa-Zvirbule, tekstilmāksliniece (dzimusi 1942. gadā)
- 13. jūlijs — Marta Sudraba, čelliste (dzimusi 1975. gadā)
- 20. jūlijs — Aija Zariņa, gleznotāja (dzimusi 1954. gadā)
- 26. jūlijs — Māris Tralmaks, Rīgas pilsētas izpilddirektors (dzimis 1949. gadā)
- 27. jūlijs — Andrejs Ģērmanis, gleznotājs, grafiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1941. gadā)
- 29. jūlijs:
- Liena Baklāne, gleznotāja (dzimusi 1976. gadā)
- Eduards Čudakovs, operas solists, pedagogs (dzimis 1950. gadā)
- 30. jūlijs:
- Ivars Krastiņš, aktieris (dzimis 1953. gadā)
- Gatis Gudets, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1965. gadā)
Augusts
[rediģēt | labot pirmkodu]- 2. augusts — Einārs Verro, mūziķis, diriģents, dziedātājs, pedagogs (dzimis 1960. gadā)
- 4. augusts:
- Harijs Jaunzems, enerģētiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1928. gadā)
- Zigurds Ubogs, skaņu režisors, basģitārists, mūzikas pasākumu organizators (dzimis 1957. gadā)
- 8. augusts — Lūcija Kleine, tēlniece, pedagoģe (dzimusi 1934. gadā)
- 14. augusts — Jānis Krastiņš, arhitekts (dzimis 1943. gadā)[32]
- 17. augusts — Rihards Jēgers, sporta funkcionārs (dzimis 1948. gadā)
- 20. augusts — Vera Vāvere, literatūrzinātniece (dzimusi 1929. gadā)
- 27. augusts — Edgars Vimba, biologs, mikologs, pasniedzējs (dzimis 1930. gadā)
- 28. augusts — Daira Cilne, kordiriģente, pedagoģe, garīdzniece (dzimusi 1944. gadā)
Septembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 9. septembris:
- Velta Kaltiņa, dzejniece (dzimusi 1931. gadā)
- Juris Salmanis, mākslinieks, scenogrāfs (dzimis 1943. gadā)
- 10. septembris — Līvija Volkova, literatūrzinātniece (dzimusi 1931. gadā)
- 11. septembris:
- Dace Balode, žurnāliste, redaktore, padomniece (dzimusi 1956. gadā)
- Dainis Breikšs, mākslinieks, karikatūrists (dzimis 1942. gadā)
- 15. septembris — Ilmārs Dzenis, trimdas latviešu dziedātājs (dzimis 1931. gadā)
- 27. septembris:
- Aigars Freimanis, sociologs (dzimis 1960. gadā)
- Vitauts Staņa, politiķis (dzimis 1955. gadā)
Oktobris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 2. oktobris — Ausma Krūmiņa, māksliniece (dzimusi 1933. gadā)
- 3. oktobris — Pēteris Blūms, ornitologs (dzimis 1938. gadā)
- 6. oktobris — Ziedonis Čevers, politiķis (dzimis 1960. gadā)
- 14. oktobris — Aivars Lejnieks, ārsts un zinātnieks (dzimis 1957. gadā)
- 18. oktobris — Eduards Liekna, televīzijas žurnālists (dzimis 1943. gadā)
- 25. oktobris:
- Jevgeņijs Linkevičs, hokeja treneris (dzimis 1963. gadā)
- Margarita Romana, vecākā Kanādas iedzīvotāja un latviete (dzimusi 1912. gadā)
- 26. oktobris:
- Vita Kalnbērziņa, filoloģe (dzimusi 1961. gadā)
- Arvīds Kanbergs, inženierzinātnieks, mūziķis (dzimis 1934. gadā)
- 27. oktobris — Haralds Ulmanis, aktieris, režisors (dzimis 1947. gadā)
- 31. oktobris:
- Gunārs Krollis, grafiķis, pedagogs (dzimis 1932. gadā)
- Jānis Lejiņš, rakstnieks, scenārists (dzimis 1954. gadā)
Novembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 2. novembris:
- Imants Balodis, uzņēmējs, PKS "Straupe" valdes priekšsēdētājs (dzimis 1941. gadā)
- Andris Melderis, koktēlnieks (dzimis 1938. gadā)
- 3. novembris — Inta Pujāte, mākslas zinātniece (dzimusi 1957. gadā)
- 6. novembris:
- Inta Dimante, pedagoģe, kultūras darba organizatore (dzimusi 1933. gadā)
- Benita Folkmane, režisore (dzimusi 1935. gadā)
- 9. novembris — Jānis Anmanis, gleznotājs, mākslinieks (dzimis 1943. gadā)
- 13. novembris — Gunārs Borgs, aktieris, dziedātājs (dzimis 1944. gadā)
- 17. novembris — Kārlis Bardelis, piedzīvojumu meklētājs un pasaules apceļotājs (dzimis 1985. gadā)
- 18. novembris — Ulvis Alberts, fotogrāfs (dzimis 1942. gadā)
- 19. novembris — Jānis Amantovs, džeza trompetists (dzimis 1979. gadā)
- 27. novembris — Jānis Arveds Trapāns, ASV latviešu vēsturnieks, sabiedriskais darbinieks un politiķis (dzimis 1938. gadā)
- 29. novembris — Knuts Ozols, žurnālists, "Amerikas Balss" latviešu redakcijas vadītājs (dzimis 1944. gadā)
Decembris
[rediģēt | labot pirmkodu]- 1. decembris — Gunārs Purmalis, ķirurgs, docents (dzimis 1935. gadā)
- 4. decembris — Nora Cēsniece, vitrāžas māksliniece, gleznotāja (dzimusi 1941. gadā)
- 10. decembris — Rita Aksenoka, sevišķi svarīgu lietu izmeklētāja (dzimusi 1936. gadā)
- 13. decembris — Vivija Slītere, pedagoģe (dzimusi 1931. gadā)
- 15. decembris — Astrīda Stānke, tulkotāja, literatūrzinātniece, rakstniece (dzimusi 1935. gadā)
- 19. decembris — Valts Kleins, fotomākslinieks, mākslinieks (dzimis 1960. gadā)
- 21. decembris — Haralds Ritenbergs, baletdejotājs, pedagogs, kinoaktieris (dzimis 1932. gadā)
- 22. decembris — Mārtiņš Aldiņš, trimdas latviešu mūziķis (dzimis 1946. gadā)
- 24. decembris — Edgars Zelderis, advokāts un politiķis (dzimis 1983. gadā)
- 26. decembris:
- Juris Belmers, autosportists (dzimis 1940. gadā)
- Normunds Zviedris, uzņēmējs, riteņbraucējs un politiķis (dzimis 1960. gadā)
- 27. decembris — Valdis Tēraudkalns, profesors, teologs (dzimis 1964. gadā)
- 28. decembris:
- Alvils Brants, parabobslejists (dzimis 1964. gadā)
- Oskars Bērziņš, mākslinieks (dzimis 1940. gadā)
- 31. decembris — Boriss Rezņiks, komponists (dzimis 1947. gadā)
Skatīt arī
[rediģēt | labot pirmkodu]Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ Par 2025. gada dzīvnieku nosauc ezi LSM
- ↑ 2025. gada putns – mājas strazds LOB
- ↑ Gada kukaiņi 2025 – jāņtārpiņi Dabasdati
- ↑ Gada bezmugurkaulnieks 2025 – dižais mājas zirneklis Dabasdati
- ↑ Gada gliemezis 2025 – baltais vīngliemezis Dabasdanti
- ↑ Par 2025. gada augu nosaukts krāšņi ziedošais smiltāja retējs LSM
- ↑ Gada koks 2025 – parastā goba Dabasdanti
- ↑ Zaļa kā dzīvība – mikologi izvēlējušies 2025. gada sēni Latvijā Delfi.lv
- ↑ Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne Dabasdanti
- ↑ Par 2025. gada sūnu nosauc īpaši aizsargājamo spuraino dzīpareni LSM
- ↑ Gada dzīvotne 2025 – MALA Latvijas Dabas fonds
- ↑ «Latvijas 2025. gada ģeovieta – Pūsēnu kalns». www.lu.lv (latviešu). 2024-01-21. Skatīts: 2025-01-23.
- ↑ «2025. gada arheoloģiskais piemineklis - Lagzdīnes pilskalns». www.arheologubiedriba.lv (latviešu). 2024-01-14. Skatīts: 2025-01-15.
- ↑ lvportals.lv. «Minimālā alga 2025. gadā būs 740 eiro». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-07.
- ↑ delfi.lv. «Saeima nolemj apvienot sabiedriskos medijus». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-18.
- ↑ «Filma «Straume» saņem «Zelta globusu» kā labākā animācijas filma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-06.
- ↑ «Video ⟩ "Arēna Rīga" uz pieciem gadiem mainījusi nosaukumu». TVNET (latviešu). Skatīts: 2025-01-27.
- ↑ «Jelgavas novada mērs Uldis Ainārs atkāpjas no amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-03.
- ↑ «Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-03.
- ↑ ««Straume» saņem «Oskaru» kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-03.
- ↑ «Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē». www.diena.lv. Skatīts: 2025-06-12.
- ↑ «Pašvaldību vēlēšanas 2025. gada 7. jūnijā». knab.gov.lv. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Skatīts: 2024. gada 7. novembris.
- ↑ «Inga Bērziņa atkāpjas no ministres amata». delfi.lv. Skatīts: 2025. gada 13. jūnijs.
- ↑ «No 1. augusta alkoholu nedrīkstēs tirgot pēc plkst.20, svētdienās – pēc 18». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-09.
- ↑ «Tiesībsarga amatā iecelta profesore un advokāte Karina Palkova». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-09-18.
- ↑ «Pie Saeimas tūkstoši protestē pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-10-31.
- ↑ ««Vai nebūs kauns?» Saeima nolemj – Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-10-31.
- ↑ «Truksnis nesaņem pielaidi darbam ar valsts noslēpumu un atkāpjas no amata». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-10-30.
- ↑ delfi.lv. «No amata gāž Siguldas novada mēru Vimbu». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-11-13.
- ↑ delfi.lv. «Spēkā stājies Latvijas lēmums izstāties no Otavas konvencijas». tvnet.lv (latviešu). Skatīts: 2025-12-28.
- ↑ «Mūžībā devusies Latvijas televīzijas un radio leģenda Viola Lāzo». https://jauns.lv (latviešu). 2025-03-07. Skatīts: 2025-03-07.
- ↑ «Miris arhitekts un arhitektūras teorētiķis, profesors Jānis Krastiņš». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-14.