2025. gads sportā
Izskats
| Pasaulē: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Latvijā: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Laikapstākļi: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Sportā: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
| Kino: | 2022 2023 2024 - 2025 - 2026 2027 2028 |
Šajā lapā apkopoti 2025. gada sporta notikumi.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]Janvāris
[labot | labot pirmkodu]- 26. decembris — 5. janvāris — Otavā, Kanādā, notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā 7. reizi uzvarēja ASV izlase.
- 12.—26. janvāris — notika Austrālijas atklātais čempionāts tenisā; par uzvarētājiem vienpēlēs kļuva Janniks Sinners un Medisona Kīsa.
- 13.—26. janvāris — Turīnā, Itālijā, notika XXXII ziemas universiāde.
- 14. janvāris — 2. februāris — Horvātijā, Dānijā un Norvēģijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā vīriešiem, kurā ceturto titulu pēc kārtas izcīnīja Dānijas izlase.
- 27. janvāris — 2. februāris — Tallinā, Igaunijā, notika Eiropas čempionāts daiļslidošanā.
Februāris
[labot | labot pirmkodu]- 4.—16. februāris — Zālbahā, Austrijā, notika Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā.
- 6.—8. februāris — Vistleras trasē, Kanādā, notika Pasaules čempionāts kamaniņu sportā.
- 12.—20. februāris — Bostonā un Monreālā notika NHL rīkotais Četru nāciju turnīrs hokejā, kurā uzvarēja Kanādas izlase.
- 12.—23. februāris — Lencerheidē, Šveicē, notika Pasaules čempionāts biatlonā.
- 26. februāris — 9. marts — Tronheimā, Norvēģijā, notika Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā.
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 6.—9. marts — Apeldornā, Nīderlandē, notika Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās.
- 6.—15. marts — Leikplesidā, ASV, notika Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā.
- 21.—23. marts — Naņdzjinā, Ķīnā, notika Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās.
- 25.—30. marts — Bostonā, ASV, notika Pasaules čempionāts daiļslidošanā.
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 23. aprīlis — 3. maijs — ASV notika Pasaules U-18 čempionāts hokejā.
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 9.—25. maijs — Zviedrijā un Dānijā notika Pasaules čempionāts hokejā.
- 21. maijs — San Mames stadionā Bilbao, Spānijā, notika 2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas fināls.
- 25. maijs — 7. jūnijs — notika Francijas atklātais čempionāts tenisā.
- 28. maijs — Vroclavas stadionā, Polijā, notika 2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas fināls.
- 31. maijs — Allianz Arena stadionā Minhenē, Vācijā, notika 2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls.
Jūnijs
[labot | labot pirmkodu]- 11.—28. jūnijs — Slovākijā notika Eiropas U-21 čempionāts futbolā, kurā uzvarēja Anglijas U-21 izlase.
- 14. jūnijs—6. jūlijs — ASV, Kanādā un Meksikā notika CONCACAF Zelta kauss futbolā. Tajā 10. titulu izcīnija Meksikas futbola izlase.
- 15. jūnijs — 13. jūlijs — ASV notika FIFA klubu Pasaules kauss. Tajā pirmo reizi piedalījās 32 klubi, kausu izcīnīja Anglijas kluba Chelsea futbolisti.
- 18.—29. jūnijs — Čehijā, Vācijā, Grieķijā un Itālijā notika Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm, tajā otro reizi pēc kārtas uzvarēja Beļģijas izlase.
- 30. jūnijs — 13. jūlijs — notika Vimbldonas čempionāts tenisā, kurā par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Janniks Sinners un Iga Švjonteka.
Jūlijs
[labot | labot pirmkodu]- 2.—27. jūlijs — Šveicē notika Eiropas čempionāts futbolā sievietēm. Par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva Anglijas izlases futbolistes.
- 5.—27. jūlijs — notika daudzdienu velobrauciens Tour de France, kurā uzvarēja slovēņu riteņbraucējs Tadejs Pogačars.
- 16.—27. jūlijs — Reinas-Rūras reģionā, Vācijā, notika XXXII vasaras universiāde.
Augusts
[labot | labot pirmkodu]- 22. augusts — 7. septembris — Taizemē notika Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm, kurā uzvarēja Itālijas izlase.
- 22. augusts — 27. septembris — Anglijā notika Pasaules kauss regbijā sievietēm, kurā trešo titulu izcīnīja Anglija.
- 25. augusts — 7. septembris — notika ASV atklātais čempionāts tenisā. Par uzvarētājiem vienspēlēs kļuva Karloss Alkarass un Arina Sabaļenka.
- 27. augusts — 14. septembris — Kiprā, Polijā, Somijā un Latvijā notika Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem, kurā otro čempiontitulu ieguva Vācija.
Septembris
[labot | labot pirmkodu]- 12.—28. septembris — Filipīnās notika Pasaules čempionāts volejbolā vīriešiem, kurā uzvarēja Itālijas izlase.
- 13.—21. augusts — Tokijā, Japānā, notika Pasaules čempionāts vieglatlētikā.
- 21.—28. septembris — Kigali, Ruandā, notika Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā.
- 27. septembris—19. oktobris — Čīlē notika FIFA U-20 Pasaules kauss futbolā.
Oktobris
[labot | labot pirmkodu]Novembris
[labot | labot pirmkodu]- 14.—23. novembris — Adelaidē, Austrālijā, notika Pasaules čempionāts pludmales volejbolā.
- 27. novembris — 14. decembris — Nīderalndē un Vācijā notika Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm, kurā piekto titulu izcījīja Norvēģijas izlase.
Decembris
[labot | labot pirmkodu]- 6.—14. decembris — Čehijā notika Pasaules čempionāts florbolā sievietēm, kurā uzvarēja Šveices izlase.
- 21. decembris — 18. janvāris — Marokā notika Āfrikas Nāciju kauss futbolā, kurā otro titulu izcīnīja Senegālas izlase.
- 26. decembris—5. janvāris — Mineapolisā un Sentpolā, ASV, notika Pasaules čempionāts hokejā junioriem, kurā uzvarēja Zviedrijas U-20 izlase.
Miruši
[labot | labot pirmkodu]Janvāris
[labot | labot pirmkodu]- 2. janvāris:
- Āgneša Keleti (Ágnes Keleti), ungāru mākslas vingrotāja (dzimusi 1921. gadā)
- Ralfs Manns (Ralph Mann), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā)
- Jans Zahara (Ján Zachara), Čehoslovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā)
- 5. janvāris — Roberts Hībners (Robert Hübner), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā)
- 6. janvāris — Dušans Maravičs (Душан Маравић), Serbijas futbolists (dzimis 1939. gadā)
- 10. janvāris — Telma Hopkinsa (Thelma Hopkins), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā)
- 13. janvāris — Bernds Kulmans (Bernd Cullmann), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
- 16. janvāris — Žaks Gitē (Jack Guittet), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā)
- 17. janvāris — Deniss Lo (Denis Law), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
- 20. janvāris — Freds Ņūhauss (Fred Newhouse), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā)
- 25. janvāris — Gregs Bells (Greg Bell), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā)
- 29. janvāris — Tobiass Eders (Tobias Eder), Vācijas hokejists (dzimis 1998. gadā)
- 30. janvāris — Diks Batons (Dick Button), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā)
Februāris
[labot | labot pirmkodu]- 5. februāris — Ernsts Joahims Kuperss (Ernst-Joachim Küppers), vācu peldētājs (dzimis 1942. gadā)
- 6. februāris — Ričards Meredits (Richard Meredith), ASV hokejists (dzimis 1932. gadā)
- 11. februāris — Jorgs Rumbanis (Γεωργιος Ρουμπανης), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
- 25. februāris — Ana Anmbraziene (Ana Ambrazienė), lietuviešu vieglatlēte (dzimusi 1955. gadā)
- 27. februāris — Boriss Spaskis (Борис Спасский), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā)
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 2. marts — Buvaisars Saitijevs (Сайт КIант Бувайса, Бувайсар Сайтиев), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā)
- 11. marts — Džuniors Bridžmens (Junior Bridgeman), ASV basketbolists un uzņēmējs (dzimis 1953. gadā)
- 12. marts — Olivers Millers (Oliver Miller), ASV basketbolists (dzimis 1970. gadā)
- 15. marts — Sliks Votss (Slick Watts), ASV basketbolists (dzimis 1951. gadā)
- 16. marts — Tomāšs Kloučeks (Tomáš Klouček), Čehijas hokejists (dzimis 1980. gadā)
- 20. marts — Edijs Džordans (Eddie Jordan), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā)
- 21. marts — Džordžs Formens (George Foreman), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā)
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 10. aprīlis — Leo Bēnhakers (Leo Beenhakker), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā)
- 18. aprīlis — Nikola Pokrivačs (Nikola Pokrivač), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā)
- 26. aprīlis — Žairs da Kosta (Jair da Costa), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 1. maijs — Andrejs Prohorenkovs, Latvijas futbolists (dzimis 1977. gada)
- 4. maijs — Johens Mass (Jochen Mass), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā)
- 8. maijs — Džosaija Raisuke (Josaia Raisuqe), Fidži regbists (dzimis 1994. gadā)
- 12. maijs — Vlastimils Horts (Vlastimil Hort), čehu izcelsmes Vācijas šahists (dzimis 1944. gadā)
Jūnijs
[labot | labot pirmkodu]- 17. jūnijs — Bernārs Lakombs (Bernard Lacomb), franču futbolists (dzimis 1952. gadā)
Jūlijs
[labot | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — Rinuss Israēls (Rinus Israël), Nīderlandes futbolists (dzimis 1942. gadā).
- 3. jūlijs:
- Andrē Silva (André Silva), Portugāles futbolists (dzimis 2000. gadā)
- Djogu Žota (Diogo Jota), Portugāles futbolists (dzimis 1996. gadā)
- Pīters Rufai (Peter Rufai), Nigērijas futbolists (dzimis 1963. gadā)
- 14. jūlijs — Faudža Singhs (ਫੌਜਾ ਸਿੰਘ), Indijas vieglatlēts, ilgdzīvotājs (iespējams, dzimis 1911. gadā)
- 15. jūlijs — Auduns Gronvolds (Audun Grønvold), Norvēģijas frīstaila slēpotājs (dzimis 1976. gadā)
- 18. jūlijs — Hitomi Obara (小原日登美) japāņu cīkstone (dzimusi 1981. gadā)
- 22. jūlijs — Džoijs Džonss (Joey Jones), Velsas futbolists (dzimis 1955. gadā)
- 24. jūlijs:
- Josefs Černijs (Josef Černý), čehoslovāku hokejists (dzimis 1939. gadā)
- Halks Hogans (Hulk Hogan), ASV cīkstonis un aktieris (dzimis 1953. gadā)
- 28. jūlijs — Laura Dālmeiere (Laura Dahlmeier), vācu biatloniste (dzimusi 1993. gadā)
Augusts
[labot | labot pirmkodu]- 5. augusts:
- Žorže Košta (Jorge Costa), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1971. gadā)
- Ūve Kindvals (Ove Kindvall), zviedru futbolists (dzimis 1943. gadā)
- Franks Mills (Frank Mill), vācu futbolists (dzimis 1958. gadā)
- 10. augusts — Kunišige Kamamoto (釜本 邦茂), japāņu futbolists (dzimis 1944. gadā)
- 19. augusts — Džons Šervuds (John Sherwood), britu vieglatlēts (dzimis 1945. gadā)
- 25. augusts — Andžela Mortimere (Angela Mortimer), britu tenisiste (dzimusi 1932. gadā)
Septembris
[labot | labot pirmkodu]- 1. septembris — Valters Godfrūts (Walter Godefroot), Beļģijas riteņbraucējs (dzimis 1943. gadā)
- 11. septembris — Tiana Mangakahija (Tiana Mangakahia), Austrālijas basketboliste (dzimusi 1995. gadā)
- 14. septembris:
- Rikijs Hatons (Ricky Hatton), angļu bokseris (dzimis 1978. gadā)
- Haime Rodrigess (Jaime Rodríguez), Salvadoras futbolists un treneris (dzimis 1959. gadā)
- 18. septembris — Džairuss Birečs (Jairus Birech), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1992. gadā)
- 21. septembris — Bērnijs Parents (Bernie Parent), Kanādas hokejists (dzimis 1945. gadā)
- 23. septembris — Nikola Piličs (Nikola Pilić), Horvātijas tenisists un treneris (dzimis 1939. gadā)
Oktobris
[labot | labot pirmkodu]- 11. oktobris — Flaviuss Domide (Flavius Domide), Rumānijas futbolists (dzimis 1946. gadā)
- 14. oktobris — Aleksandrs Ditjatins (Александр Дитятин), krievu-padomju sporta vingrotājs (dzimis 1957. gadā)
- 19. oktobris — Daniels Narodickis (Daniel Naroditsky), ASV šahists (dzimis 1995. gadā)
- 23. oktobris:
- Oto Barčs (Отто Барч), padomju vieglatlēts (dzimis 1943. gadā)
- Viktors Šustikovs (Виктор Шустиков), padomju futbolists (dzimis 1939. gadā)
- 30. oktobris — Šarls Kostē (Charles Coste), franču riteņbraucējs (dzimis 1924. gadā)
Novembris
[labot | labot pirmkodu]- 3. novembris — Mladens Žižovičs (Mladen Žižović), Bosnijas un Gercegovinas futbolists un treneris (dzimis 1980. gadā)
- 5. novembris — Andrea de Adamičs (Andrea de Adamich), itāļu autsportists (dzimis 1941. gadā)
- 9. novembris — Lenijs Vilkenss (Lenny Wilkens), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1937. gadā)
- 11. novembris — Maikls Rejs Ričardsons (Micheal Ray Richardson), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1955. gadā)
- 21. novembris — Rodnijs Rodžerss (Rodney Rogers), ASV basketbolists (dzimis 1971. gadā)
- 25. novembris — Lorenco Bufons (Lorenzo Buffon), Itālijas futbolists (dzimis 1929. gadā)
Decembris
[labot | labot pirmkodu]- 2. decembris — Eldens Kempbels (Elden Campbell), ASV basketbolists (dzimis 1968. gadā)
- 18. decembris — Oge Hāreide (Åge Hareide), Norvēģijas futbolists un treneris (dzimis 1953. gadā)
- 22. decembris — Sīverts Bakens (Sivert Bakken), Norvēģijas biatlonists (dzimis 1996. gadā)
- 23. decembris — Anatolijs Bondarčuks (Анатолій Бондарчук), Ukrainas vieglatlēts (dzimis 1940. gadā)
- 25. decembris — Džons Robertsons (John Robertson), skotu futbolists (dzimis 1953. gadā)
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2025. gads sportā.