15. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
15. Saeimas vēlēšanas
← 2022 ne vēlāk kā 2026. gada 3. oktobrī 2030 →

100

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
 
Partija Jaunā Vienotība Zaļo un Zemnieku savienība Apvienotais saraksts
Pēdējās vēlēšanās 26 (18,94%) 16 (12,52%) 15 (11,05%)
Vietas iepriekš 26 16 15

  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
 
Partija Nacionālā Apvienība Stabilitātei! Latvija pirmajā vietā
Pēdējās vēlēšanās 13 (9,31%) 11 (6,78%) 9 (6,22%)
Vietas iepriekš 13 10 9

  Septītā partija
 
Partija Progresīvie
Pēdējās vēlēšanās 10 (6,14%)
Vietas iepriekš 10

Iepriekšējais Ministru prezidents

Krišjānis Kariņš
Jaunā Vienotība

Nākamais Ministru prezidents

tiks ievēlēts

15. Saeimas vēlēšanas Latvijā notiks ne vēlāk kā 2026. gada 3. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

Balsošanas sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Vēlēšanu apgabali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

Vēlēšanu apgabals Vietas Izmaiņas
1. Rīga TBA TBA
2. Vidzeme TBA TBA
3. Zemgale TBA TBA
4. Latgale TBA TBA
5. Kurzeme TBA TBA

Priekšvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju reitingi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.

2023. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO KP LA Citi saraksti Vadība
aprīlis SKDS/LTV[1] 1795 19,0 12,7 11,7 10,0 7,8 11,7 11,3 2,9 12,8 6,3
17.–21. aprīlis SKDS/LTV[2] 1005 19,1 11,9 10,7 9,1 8,5 11,0 13,4 2,1 1,3 12,9 5,7
marts SKDS/LTV[3] 1060 17,7 14,4 9,7 10,9 8,8 9,0 12,8 1,9 1,2 13,6 3,3
janvāris SKDS/LTV[4] 1792 21,3 14,1 10,3 10,4 7,2 7,8 10,9 2,5 1,7 13,8 7,2

2022. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO AP! Citi saraksti Vadība
decembris SKDS/LTV[5] 1785 18,8 15,1 8,9 11,1 8,0 5,8 11,7 5,3 15,3 3,7
novembris SKDS/LTV[6] 1795 22,5 11,6 11,0 12,1 5,8 5,9 12,3 5,1 13,7 10,2
7.–19. oktobris SKDS/LTV[7] 1821 23,9 13,7 9,7 10,5 6,2 5,5 9,6 4,6 16,3 10,2
14. Saeimas vēlēšanas 18,94 12,52 11,05 9,31 6,78 6,22 6,14 4,97 24,07 6,42

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]