15. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
15. Saeimas vēlēšanas
← 2022 ne vēlāk kā 2026. gada 3. oktobrī 2030 →
100

  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
 
Partija Jaunā Vienotība Zaļo un Zemnieku savienība Apvienotais saraksts
Pēdējās vēlēšanās 26 (18,94%) 16 (12,52%) 15 (11,05%)
Vietas iepriekš 25 16 14
  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
 
Partija Nacionālā Apvienība Stabilitātei! Latvija pirmajā vietā
Pēdējās vēlēšanās 13 (9,31%) 11 (6,78%) 9 (6,22%)
Vietas iepriekš 12 10 8
  Septītā partija
 
Partija Progresīvie
Pēdējās vēlēšanās 10 (6,14%)
Vietas iepriekš 10
Nākamais Ministru prezidents

tiks ievēlēts

15. Saeimas vēlēšanas Latvijā notiks ne vēlāk kā 2026. gada 3. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

Balsošanas sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Vebstera—Senlagē metode

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Vēlēšanu apgabali[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvijas vēlēšanu apgabali

Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

Vēlēšanu apgabals Vietas Izmaiņas
1. Rīga TBA TBA
2. Vidzeme TBA TBA
3. Zemgale TBA TBA
4. Latgale TBA TBA
5. Kurzeme TBA TBA

Priekšvēlēšanu aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partiju reitingi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums

2024. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO PAR LA S Citi saraksti Vadība
marts SKDS/LTV[1] 1785 13,6 10,3 8,2 13,9 8,4 11,1 13,6 2,5 3,1 7,3 8,1 0,3
janvāris SKDS/LTV[2] 1799 16,0 10,1 8,4 13,0 8,2 11,1 13,3 2,5 2,7 5,9 9,0 2,7

2023. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO PAR LA S Citi saraksti Vadība
decembris (publicēts 23. decembrī) SKDS/LTV[3] 1808 14,4 12,0 8,9 13,1 9,1 11,3 12,0 2,0 3,3 3,6 10,4 1,3
novembris SKDS/LTV [a] 18,0 13,2 7,6 10,1 9,6 11,5 11,2 2,8 2,0 7,2 0,4 3,6
oktobris SKDS/LTV[4] 1793 17,3 13,7 8,2 12,9 8,7 11,6 11,0 2,3 2,1 4,5 7,7 3,6
9.–18. septembris SKDS/LTV[5] 1801 14,5 12,9 8,7 12,0 8,1 11,9 13,8 2,6 1,7 5,1 8,7 0,7
augusts SKDS/LTV[6] 1787 18,1 12,7 9,3 8,7 9,3 11,9 13,0 2,8 2,1 5,3 5,7 5,1
jūlijs SKDS/LTV[7] 1805 22,3 11,8 7,5 8,8 7,5 11,4 14,0 2,5 2,0 4,9 6,8 8,3
jūnijs SKDS/LTV[8] 1797 18,9 11,1 8,9 10,2 6,6 14,1 14,7 1,5 2,1 5,6 6,3 4,2
7.–11. jūnijs SKDS/LTV[9] 922 18,5 8,6 7,5 8,3 7,6 15,9 18,4 1,3 2,1 3,7 8,1 0,1
maijs SKDS/LTV[10] 1777 18,9 12,8 9,1 10,6 7,8 13,5 10,8 1,6 1,2 5,5 8,2 5,4
aprīlis SKDS/LTV[11] 1795 19,0 12,7 11,7 10,0 7,8 11,7 11,3 2,9 — 4,7 8,2 6,3
17.–21. aprīlis SKDS/LTV[12] 1005 19,1 11,9 10,7 9,1 8,5 11,0 13,4 2,1 1,3 3,5 9,4 5,7
marts SKDS/LTV[13] 1060 17,7 14,4 9,7 10,9 8,8 9,0 12,8 1,9 1,2 4,5 9,1 3,3
janvāris SKDS/LTV[14] 1792 21,3 14,1 10,3 10,4 7,2 7,8 10,9 2,5 1,7 4,5 9,3 7,2

2022. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO AP! S Citi saraksti Vadība
decembris SKDS/LTV[15] 1785 18,8 15,1 8,9 11,1 8,0 5,8 11,7 5,3 4,4 10,9 3,7
novembris SKDS/LTV[16] 1795 22,5 11,6 11,0 12,1 5,8 5,9 12,3 5,1 4,4 9,3 10,2
7.–19. oktobris SKDS/LTV[17] 1821 23,9 13,7 9,7 10,5 6,2 5,5 9,6 4,6 3,0 13,3 10,2
14. Saeimas vēlēšanas 18,94 12,52 11,05 9,31 6,78 6,22 6,14 4,97 4,81 19,26 6,42

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-06.
  2. ↑ «Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-04.
  3. ↑ «Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-23.
  4. ↑ «Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-31.
  5. ↑ «Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-30.
  6. ↑ «Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-14.
  7. ↑ «Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-08.
  8. ↑ «Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-30.
  9. ↑ «Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-26.
  10. ↑ «Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-07.
  11. ↑ «Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-13.
  12. ↑ «Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-27.
  13. ↑ «Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-11.
  14. ↑ «Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-14.
  15. ↑ «Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-05.
  16. ↑ ««Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-11.
  17. ↑ «Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-04.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Parlamenta vēlēšanas
Prezidenta vēlēšanas
EP vēlēšanas
Pašvaldību vēlēšanas
Referendumi
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=15._Saeimas_vēlēšanas&oldid=4039060"