Pāriet uz saturu

15. Saeimas vēlēšanas

Vikipēdijas lapa
15. Saeimas vēlēšanas
← 2022 2026. gada 3. oktobrī 2030 →
100
  Pirmā partija Otrā partija Trešā partija
 
Premjera amata kandidāts Arvils Ašeradens Viktors Valainis Andris Kulbergs
Partija Jaunā Vienotība Zaļo un Zemnieku savienība Apvienotais saraksts
Pēdējās vēlēšanās 26 (18,94%) 16 (12,52%) 15 (11,05%)
Vietas iepriekš 25 16 14
  Ceturtā partija Piektā partija Sestā partija
 
Premjera amata kandidāts Ilze Indriksone Svetlana Čulkova
(Rīgas saraksta līdere)		 Ainārs Šlesers
Partija Nacionālā Apvienība Stabilitātei! Latvija pirmajā vietā
Pēdējās vēlēšanās 13 (9,31%) 11 (6,78%) 9 (6,22%)
Vietas iepriekš 12 10 8
  Septītā partija
 
Premjera amata kandidāts Andris Šuvajevs
Partija Progresīvie
Pēdējās vēlēšanās 10 (6,14%)
Vietas iepriekš 9
Iepriekšējais Ministru prezidents

Andris Kulbergs
Apvienotais saraksts

 Nākamais Ministru prezidents

tiks ievēlēts

15. Saeimas vēlēšanas Latvijā notiks 2026. gada 3. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00.

Vēlēšanas norisināsies piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

Balsošanas sistēma

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Vebstera—Senlagē metode

Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un proporcionālās vēlēšanās, piešķirot vietas partijām, kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, bet Latvijas Valsts prezidentam ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

Vēlēšanu apgabali

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Latvijas vēlēšanu apgabali

Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

Vēlēšanu apgabals Vietas[1] Izmaiņas
1. Rīga 38 ▲ 2
2. Vidzeme 26 ▬
3. Zemgale 13 ▬
4. Latgale 12 ▼ 1
5. Kurzeme 11 ▼ 1

Kandidātu raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta

[labot | labot pirmkodu]

Vēlēšanās pieteikti 1434 kandidāti — 946 (66,0%) vīrieši un 488 (34,0%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1129 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir ASV, Austrālijas un Kanādas pilsonība, pa vienam — Libānas, Lielbritānijas, Spānijas un Vācijas pavalstniecība.[2]. Starp pašvaldībām visvairāk —Rīgā — dzīvojoši bija 541 jeb 37,8% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja Ventspils novadā — četri.

Ģimenes stāvoklis

[labot | labot pirmkodu]

22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 131 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,2%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.[2]

Tautība

[labot | labot pirmkodu]

1066 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā latvieši, 109 (7,6%) krievi, 14 (1,0%) poļi, 7 (0,5%) lietuvieši, 6 (0,4%) ukraiņi, 5 baltkrievi (0,3%), 4 (0,3%) vācieši, 2 tatāri, ka arī viens ebrejs, krimas tatārs, libānietis un lībietis (līvs). 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.[2]

Norise

[labot | labot pirmkodu]

2025. gada oktobrī Centrālā vēlēšanu komisija lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.[3]

IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana

[labot | labot pirmkodu]

2026. gada 17. martā Valsts policija Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.[4] Aizturēto vidū bija bijušais Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.[5] Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars atstādināja ministrijas valsts sekretāru Edvīnu Balševicu no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.[6]

Prezidents Edgars Rinkēvičs sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.[7] CVK vadītājs Māris Zviedris norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.[8]

Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, VARAM lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju RIX Technologies[9] un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – Latvijas Mobilajam telefonam, Tet un Latvijas Valsts mežiem.[10]

Ministru prezidenta amata kandidāti

[labot | labot pirmkodu]
Saraksts Kandidāts
Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers[11]
Nacionālā apvienība Ilze Indriksone[12]
Zaļo un Zemnieku savienība Viktors Valainis[13]
Progresīvie Andris Šuvajevs[14]
Apvienotais saraksts Andris Kulbergs[15]
Austošā Saule Latvijai Raivis Zeltītis[16]
Latvijas attīstībai Ivars Ijabs[17]
Jaunā konservatīvā partija Jānis Citskovskis[18]
Jaunā Vienotība Arvils Ašeradens[19]
Mēs mainām noteikumus Alvis Hermanis[20]

Reģistrācija

[labot | labot pirmkodu]

Vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt no 20. jūnija līdz 5. jūlijam.

Saraksts Reģistrācija
Nacionālā apvienība 20.06.
Austošā Saule Latvijai 25.06.
Stabilitātei! 29.06.
Latvija pirmajā vietā 30.06.
Progresīvie 01.07.
Saskaņas Centrs 02.07.
Jaunā Vienotība
Jaunā konservatīvā partija 03.07.
Apvienotais saraksts
Gobzema saraksts
Mēs mainām noteikumus 04.07.
Zaļo un Zemnieku savienība
Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši
Latvijas attīstībai

Sarakstu līderi[21]

[labot | labot pirmkodu]
№SarakstsLīderi
RīgaVidzemeLatgaleKurzemeZemgale
1 Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši Jūlija Stepaņenko Karina Sprūde Vjačeslavs Stepaņenko Edgars Dārznieks Andrejs Pagors
2 Mēs mainām noteikumus Jāzeps Baško Alvis Hermanis Ainars Mielavs Ēriks Pucens Edvarts Krusts
3 Saskaņas Centrs Jānis Urbanovičs Kārlis Krēsliņš Aivars Smans Valērijs Agešins Irina Dolgova
4 Zaļo un Zemnieku savienība Viktors Valainis Daiga Mieriņa Kaspars Melnis Uldis Augulis Reinis Uzulnieks
5 Nacionālā apvienība Ilze Indriksone Jānis Dombrava Edmunds Teirumnieks Artūrs Butāns Jānis Vitenbergs
6 Gobzema saraksts Arigo Toro Agris Freifalts Raimonds Nipers Daniels Balika Ilze Kalniņa
7 Apvienotais saraksts Andris Kulbergs Edvards Smiltēns Juris Viļums Māris Kučinskis Edgars Tavars
8 Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers Linda Liepiņa Aleksandrs Bartaševičs Ramona Petraviča Edmunds Zivtiņš
9 Jaunā Vienotība Baiba Braže Evika Siliņa Rihards Kozlovskis Inga Bērziņa Edmunds Jurēvics
10 Jaunā konservatīvā partija Jānis Citskovskis Guntis Bībers Pēteris Aglonietis Daiga Pirogova Mārtiņš Štāls
11 Latvijas attīstībai Iveta Ratinīka Juris Pūce Andris Vaivods Edgars Jaunups Leons Līdums
12 Austošā Saule Latvijai Raivis Zeltīts Dace Lindberga Aiva Zālīte Jānis Zalāns Gatis Ilgža
13 Stabilitātei! Svetlana Čulkova Pāvels Kuzmins Nataļja Marčenko-Jodko Ludmila Rjazanova Igors Orlovs
14 Progresīvie Andris Šuvajevs Andris Sprūds Leila Rasima Agnese Lāce Atis Švinka

Priekšvēlēšanu aptaujas

[labot | labot pirmkodu]

Partiju reitingi

[labot | labot pirmkodu]
Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums

2026. gads

[labot | labot pirmkodu]
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO PAR LA SC SV/AJ
SV		 MMN
R		 Citi saraksti Vadība
jūnijs SKDS/LTV[22] 1832 7,3 6,9 17,1 9,5 2,9 15,0 12,1 0,5 2,0 2,8 13,8 4,5 5,6 2,1
aprīlis-maijs SKDS/LTV[23] 1126 11,3 8,7 11,5 8,2 3,6 14,9 14,9 0,6 2,7 2,2 10,0 5,2 4,6 –
31. marts – 7. aprīlis Gemius[24] 1538 9,4 5,2 8,2 8,4 2,2 14,3 14,1 0,9 3,9 2,9 6,1 8,1 13,8 0,2
marts SKDS/LTV[25] 1809 11,0 7,4 10,6 11,8 4,5 14,6 12,6 1,5 2,0 3,4 10,6 3,7 6,3 2,0
24. februāris – 2. marts Gemius 1168 15,1 4,1 6,9 8,9 2,8 8,4 13,2 0,4 2,2 4,2 5,3 7,3 15,8 1,9

2025. gads

[labot | labot pirmkodu]
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO PAR LA S SV R BP Citi saraksti Vadība
16.– 26. decembris Gemius[26] 1423 11,3 3,8 9,6 16,5 2,4 15,5 11,0 1,9 2,1 1,0 5,6 – — 19,3 1,0
21. novembris – 3. decembris SKDS/LTV[27] 1819 16,0 9,2 9,9 10,3 5,4 13,9 13,1 1,1 2,2 2,6 8,2 – — 4,6 2,1
31. oktobris – 6. novembris Gemius[28] 1410 13,6 5,1 7,2 15,3 1,3 10,7 12,7 1,7 2,3 3,8 4,4 – 8,8 13,1 1,7
25. oktobris – 4. novembris SKDS/LTV[29] 1815 16,5 8,1 10,5 11,1 5,2 14,8 11,8 1,6 3,2 3,0 6,8 – — 8,3 1,7
jūlijs SKDS/LTV[30] 1824 11,5 10,4 10,6 15,4 5,1 14,0 11,6 1,8 2,5 4,0 7,3 – nav 5,8 1,4
aprīlis (publicēts 23. aprīlī) SKDS/LTV[31] 1813 12,8 9,7 9,5 16,0 7,3 16,5 8,8 1,4 2,5 5,1 4,5 – 5,9 0,5
14.–24. marts Latvijas fakti[32][33] 1003 13,2 16,1 4,6 18,1 5,3 18,9 8,9 1,4 3,5 4,2 2,1 – 3,7 0,8
februāris Nepārrēķināts 5,7 7,3 — 7,4 — 7,5 — — — — — – — 0,1
janvāris 6,9 4,5 — 7,0 — 7,4 — — — — — – — 0,4
SKDS/LTV[34] 1791 11,4 9,5 9,1 18,1 7,7 14,2 10,6 1,7 2,4 5,4 4,0 – 5,8 3,9

2024. gads

[labot | labot pirmkodu]
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO PAR LA S SV R Citi saraksti Vadība
30. novembris – 9. decembris SKDS/LTV[35] 1739 12,5 7,6 8,4 18,0 6,7 14,6 11,2 1,3 3,4 6,1 4,6 – 5,6 3,4
novembris SKDS/LTV[36] 1823 14,0 8,9 8,1 16,2 8,0 14,2 11,5 1,1 3,8 6,1 3,5 – 4,5 2,0
oktobris (publicēts 29. oktobrī) SKDS/LTV[37] 1807 15,9 9,1 9,1 15,2 7,0 11,5 11,1 1,5 2,6 7,6 4,0 – 5,4 0,7
augusts SKDS/LTV[38] 1789 15,5 7,9 7,6 16,1 7,5 11,8 11,2 1,6 3,7 7,3 3,6 – 6,2 0,6
8.–18. jūnijs SKDS/LTV[39] 1818 18,4 7,2 7,9 16,1 6,0 10,7 10,6 1,6 3,9 8,5 2,9 – 6,4 2,3
aprīlis SKDS/LTV[40] 1806 12,7 11,6 8,5 14,5 6,5 10,2 11,5 2,4 2,1 8,7 4,1 – 11,7 1,8
marts SKDS/LTV[41] 1785 13,6 10,3 8,2 13,9 8,4 11,1 13,6 2,5 3,1 7,3 2,9 – 5,2 0,3
janvāris SKDS/LTV[42] 1799 16,0 10,1 8,4 13,0 8,2 11,1 13,3 2,5 2,7 5,9 2,9 – 6,1 2,7

2023. gads

[labot | labot pirmkodu]
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO PAR LA S SV R Citi saraksti Vadība
decembris (publicēts 23. decembrī) SKDS/LTV[43] 1808 14,4 12,0 8,9 13,1 9,1 11,3 12,0 2,0 3,3 3,6 2,2 – 8,2 1,3
novembris SKDS/LTV [a] 18,0 13,2 7,6 10,1 9,6 11,5 11,2 2,8 2,0 7,2 2,2 – 0,4 3,6
oktobris SKDS/LTV[44] 1793 17,3 13,7 8,2 12,9 8,7 11,6 11,0 2,3 2,1 4,5 2,3 – 5,4 3,6
9.–18. septembris SKDS/LTV[45] 1801 14,5 12,9 8,7 12,0 8,1 11,9 13,8 2,6 1,7 5,1 2,5 – 6,2 0,7
augusts SKDS/LTV[46] 1787 18,1 12,7 9,3 8,7 9,3 11,9 13,0 2,8 2,1 5,3 1,7 – 4,0 5,1
jūlijs SKDS/LTV[47] 1805 22,3 11,8 7,5 8,8 7,5 11,4 14,0 2,5 2,0 4,9 2,1 – 4,7 8,3
jūnijs SKDS/LTV[48] 1797 18,9 11,1 8,9 10,2 6,6 14,1 14,7 1,5 2,1 5,6 2,0 – 4,3 4,2
7.–11. jūnijs SKDS/LTV[49] 922 18,5 8,6 7,5 8,3 7,6 15,9 18,4 1,3 2,1 3,7 2,4 – 5,7 0,1
maijs SKDS/LTV[50] 1777 18,9 12,8 9,1 10,6 7,8 13,5 10,8 1,6 1,2 5,5 2,1 – 6,1 5,4
aprīlis SKDS/LTV[51] 1795 19,0 12,7 11,7 10,0 7,8 11,7 11,3 2,9 — 4,7 — – 8,2 6,3
17.–21. aprīlis SKDS/LTV[52] 1005 19,1 11,9 10,7 9,1 8,5 11,0 13,4 2,1 1,3 3,5 1,8 – 7,6 5,7
marts SKDS/LTV[53] 1060 17,7 14,4 9,7 10,9 8,8 9,0 12,8 1,9 1,2 4,5 2,4 – 6,7 3,3
janvāris SKDS/LTV[54] 1792 21,3 14,1 10,3 10,4 7,2 7,8 10,9 2,5 1,7 4,5 2,4 – 6,9 7,2

2022. gads

[labot | labot pirmkodu]
Aptaujas laiks Aptaujas veicējs/pasūtītājs Aptaujāto skaits JV ZZS AS NA ST! LPV PRO AP! S SV R Citi saraksti Vadība
decembris SKDS/LTV[55] 1785 18,8 15,1 8,9 11,1 8,0 5,8 11,7 5,3 4,4 1,5 – 9,4 3,7
novembris SKDS/LTV[56] 1795 22,5 11,6 11,0 12,1 5,8 5,9 12,3 5,1 4,4 1,5 – 7,8 10,2
7.–19. oktobris SKDS/LTV[57] 1821 23,9 13,7 9,7 10,5 6,2 5,5 9,6 4,6 3,0 1,9 1,6 9,8 10,2
14. Saeimas vēlēšanas 18,94 12,52 11,05 9,31 6,78 6,22 6,14 4,97 4,81 3,24 1,76 14,26 6,42

Piezīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-06-04.
  2. 1 2 3 Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026
  3. ↑ «Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-10-31.
  4. ↑ «Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-03-24.
  5. ↑ «Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-03-24.
  6. ↑ «IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-03-24.
  7. ↑ «Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-03-24.
  8. ↑ «CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-03-24.
  9. ↑ «VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-29.
  10. ↑ «Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-29.
  11. ↑ «Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-09-23.
  12. ↑ «"Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-12-13.
  13. ↑ «Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-03-28.
  14. ↑ ««Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-13.
  15. ↑ «"Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu». www.lasi.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-17.
  16. ↑ «Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts». Latvijā (latviešu). 2026-06-05. Skatīts: 2026-06-08.
  17. ↑ «Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-06-08.
  18. ↑ «JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-06-10.
  19. ↑ «JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens». Delfi (latviešu). 2026-06-29. Skatīts: 2026-06-29.
  20. ↑ ««Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki». lsm.lv (latviešu). 2026-07-04. Skatīts: 2026-07-05.
  21. ↑ https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/
  22. ↑ «Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-07-02.
  23. ↑ «Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-05-21.
  24. ↑ «LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram». gemius.com (angļu). Skatīts: 2026-04-14.
  25. ↑ «Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2026-04-03.
  26. ↑ «Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos». gemius.com (angļu). Skatīts: 2026-01-01.
  27. ↑ «Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)». lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-12-11.
  28. ↑ «Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers». gemius.com (latviešu). Skatīts: 2025-11-14.
  29. ↑ «Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai». lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-11-14.
  30. ↑ «Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-05.
  31. ↑ «Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-04-24.
  32. ↑ «Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas». www.diena.lv. Skatīts: 2025-04-10.
  33. ↑ «Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"». https://jauns.lv (latviešu). 2025-04-08. Skatīts: 2025-04-10.
  34. ↑ «Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-17.
  35. ↑ «Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-12-22.
  36. ↑ «Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-12-04.
  37. ↑ «Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-30.
  38. ↑ «Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-08.
  39. ↑ «Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-07.
  40. ↑ «Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-14.
  41. ↑ «Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-06.
  42. ↑ «Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-04.
  43. ↑ «Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-23.
  44. ↑ «Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-31.
  45. ↑ «Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-30.
  46. ↑ «Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-09-14.
  47. ↑ «Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-08.
  48. ↑ «Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-30.
  49. ↑ «Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-26.
  50. ↑ «Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-06-07.
  51. ↑ «Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-05-13.
  52. ↑ «Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-27.
  53. ↑ «Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-04-11.
  54. ↑ «Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-14.
  55. ↑ «Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-01-05.
  56. ↑ ««Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-11.
  57. ↑ «Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-04.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=15._Saeimas_vēlēšanas&oldid=4492599"