2025. gads
Izskats
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2025 MMXXV |
| Ab urbe condita | 2778 |
| Armēņu kalendārs | 1474 ԹՎ ՌՆՀԴ |
| Asīriešu kalendārs | 6775 |
| Bahāju kalendārs | 181—182 |
| Bengāliešu kalendārs | 1432 |
| Berberu kalendārs | 2975 |
| Budistu kalendārs | 2569 |
| Birmiešu kalendārs | 1387 |
| Bizantiešu kalendārs | 7533—7534 |
| Ķīniešu kalendārs | 甲辰年 (Koka drakons) 4721 vai 4661 — līdz — 乙巳年 (Koka čūska) 4722 vai 4662 |
| Koptu kalendārs | 1741—1742 |
| Etiopu kalendārs | 2017—2018 |
| Ebreju kalendārs | 5785—5786 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2081—2082 |
| - Shaka Samvat | 1947—1948 |
| - Kali Juga | 5126—5127 |
| Holocēna kalendārs | 12025 |
| Igbo kalendārs | 1025—1026 |
| Irānas kalendārs | 1403—1404 |
| Islāma kalendārs | 1446—1447 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4358 |
| UNIX laiks | 1735689600—1767225599 |
2025. gads (MMXXV) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Polija, nomainot Ungāriju;
- Bulgārija un Rumānija pievienojās Šengenas zonai;
- Lihtenšteinā legalizēja viendzimuma laulības;
- Ukraina pārtrauca Krievijas dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsti;
- Piedņestrā pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze.
- 3. janvāris — Dienvidkorejas varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu Sokjolu Junu viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze.
- 4. janvāris — Austrijas kanclers Karls Nēhammers paziņoja par atkāpšanos no amata.[1]
- 6. janvāris:
- Kanādas premjerministrs Žistēns Trido paziņoja par atkāpšanos no amata.[2][3][4]
- Indonēzija kļuva par BRICS dalībvalsti.[5][6]
- 7. janvāris:
- Tibetas autonomajā reģionā notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoti vismaz 338 cilvēki;[7][8]
- Losandželosas apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā 13 000 ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram 180 000 cilvēku evakuēja.
- 11. janvāris — Sudānas pilsoņu karā valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu.
- 15. janvāris:
- 19. janvāris — Gazas joslā stājas spēkā pamiers.
- 20. janvāris — Donalds Tramps stājās ASV prezidenta amatā, nomainot Džo Baidenu.
- 22. janvāris — Taizemē legalizēja viendzimuma laulības.
- 24. janvāris — Lielbritāniju un Īriju skāra vētra "Ēovina",[9] Īrijā brāzmas sasniedza 50,8 m/s.[10]
- 26. janvāris — par Baltkrievijas prezidentu atkārtoti kļuva Aļaksandrs Lukašenka.
- 27. janvāris — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz DeepSeek tērzēšanas robota, kas ir ChatGPT konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants Nvidia zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē.
- 29. janvāris — par Sīrijas pagaidu prezidentu kļuva Ahmeds aš Šarā, kurš pēc Asada režīma krišanas de facto bija Sīrijas valsts vadītājs.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. februāris — Zviedrijas pilsētā Erebrū apšaudē izglītības iestādē nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.[11][12]
- 10. februāris — Rumānijas prezidents Klauss Johaniss paziņoja par atkāpšanos no amata.[13]
- 12. februāris — Par Grieķijas prezidentu kļuva Konstantins Tasuls.[14]
- 18. februāris
- Saūda Arābijā notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV amatpersonu sarunas.[15] Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija un ASV ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.[16]
- Ēģiptes amatpersonas izziņoja par faraona Tutmosa II kapeņu atklāšanu — pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš Tutanhamona kapeņu atrašanas 1922. gadā.[17][18]
- 23. februāris — Vācijā notika federālās vēlēšanas.
- 28. februāris — Baltajā namā notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodomira Zelenska tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents Dž.D. Venss asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.[19]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. marts — par Baltkrievijas premjerministru kļuva Aļaksandrs Turčins, nomainot Ramanu Halovčenku.
- 19. marts — Turcijā sākās protesti pēc Stambulas mēra Ekrema Imamolu aresta.
- 27. marts — Sudānas pilsoņu karš: Sudānas Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu Hartūmu.
- 28. marts — Mjanmu satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī Taizemē.[20]
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. aprīlis — Osakā, Japānā sākās Expo 2025 izstāde.[21]
- 21. aprīlis — miris Romas pāvests Francisks.
- 28. aprīlis:
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. maijs — par Romas pāvestu ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu Leons XIV.[24]
- 12. maijs — Kurdistānas Strādnieku partija paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret Turcijas valsti.
- 13. — 17. maijs — Šveices pilsētā Bāzelē notika 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja dziesma Wasted Love, ko izpildīja Austrijas mūziķis JJ.
- 18. maijs:
- Polijā notika prezidenta vēlēšanas pirmā kārta.
- Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais Bukarestes mērs Nikušors Dans.[25]
- 24. maijs — notika Austrālijas federālās vēlēšanas, kurās uzvarēja Leiboristu partija.
- 31. maijs:
- par Andoras līdzprinci iecelts Džozeps Luis Serano Petinants.[26]
- Minhenē, Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs:
- Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts Karols Navrockis.[27]
- Ukrainas drošības dienests īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"[28] — plašu bezpilota lidaparātu uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.[29]
- 6. jūnijs — ASV, Losandželosā sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.[30][31]
- 13. jūnijs — Izraēlas—Irānas karš: Izraēla veica vairākus triecienus pa Irānas kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.[32][33]
- 14. jūnijs — 14. jūlijs — ASV notika 2025. gada FIFA Klubu Pasaules kauss.
- 16. — 17. jūnijs — Kanādā, Kananaskisā notika G7 valstu samits.[34]
- 22. jūnijs — Izraēlas—Irānas karš: ASV bumbvedēji veica uzlidojumus trīs Irānas kodolobjektiem — Fordo, Natanzai un Isfahānai.[35]
- 24. — 25. jūnijs — Nīderlandes pilsētā Hāgā notika NATO valstu samits.[36]
- 27. jūnijs — ar ASV un Kataras starpniecību tika noslēgts miera līgums starp Kongo DR un Ruandu.[37]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Dānija, nomainot Poliju.
- 4. jūlijs — 7. jūlijs — vismaz 121 cilvēks gāja bojā un vairāki pazuda bez vēsts plūdos Teksasas štatā, ASV.[38]
- 21. jūlijs — Bangladešas galvaspilsētā Dakā treniņlidojuma laikā iznīcinātājs ietriecās koledžas ēkā, nogalinot 31 cilvēku.[39]
- 24. jūlijs — uz Taizemes un Kambodžas robežas izcēlās militāras sadursmes, kuru rezultātā bojā gāja vismaz 39 cilvēki un vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju tika pārvietoti.[40]
- 30. jūlijs — 8,8 magnitūdu stipra zemestrīce skāra Krievijas Kamčatkas pussalu, kas izraisīja cunami draudus Japānā un Havajās.[41]
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. augusts — OpenAI izlaida jaunāko GPT-5.[42]
- 8. augusts — Armēnija un Azerbaidžāna, Baltajā namā, ASV parakstīja miera līgumu, izbeidzot 37 gadus ilgušo Kalnu Karabahas konfliktu.[43]
- 15. augusts — ASV, Aļaskā notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās, lai runātu par kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas ietvaros netika panākta vienošanās par karadarbības izbeigšanu.[44][45]
- 22. augusts — Gazas pilsētā pirmo reizi apstiprināts bada stāvoklis pēc tam, kad ANO atbalstītā iestāde, kas atbild par pārtikas nodrošinājuma uzraudzību, paaugstināja uz 5. pārtikas nodrošinājuma klasifikācijas līmeni (IPC), kas ir augstākais līmenis. IPC norāda, ka vairāk nekā 500 000 cilvēku tagad draud "bads, trūkums un nāve".[46]
- 31. augusts — Afganistānas austrumus skāra 6 baļļu stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 1400 cilvēki, ievainoti vismaz 3500 cilvēki.[47]
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. septembris — vismaz 16 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 21 ievainots funikulera avārijā Lisabonā.[48]
- 8. septembris:
- Nepālā sākās plaši protesti pret korupciju un valdības pieņemto lēmumu aizliegt gandrīz visus sociālos tīklus.[49]
- politiskā krīze Francijā (2024—2025): gāzta Fransuā Bairū valdība.[50]
- 9. septembris:
- 11. septembris — Brazīlijas Augstākā tiesa piesprieda 27 gadu ilgu cietumsodu bijušajam Brazīlijas prezidentam Žairam Bolsonaru par mēģinājumu veikt valsts apvērsumu.[54][55]
- 16. septembris — ANO atzina Izraēlu par vainīgu Gazas genocīdā.[56][57]
- 21. septembris — Apvienotā Karaliste, Kanāda, Portugāle un Austrālija atzina Palestīnas Valsti.[58]
- 22. septembris — Francija atzina Palestīnas Valsti.[59]
- 23. septembris — Starptautiskā krimināltiesa izvirzija apsūdzības bijušajam Filipīnu prezidentam Rodrigo Dutertem par noziegumiem pret cilvēci.[60]
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — pēc tam, kad ASV Kongress nespēja vienoties par federālo budžetu, ASV federālā valdība apturēja savu darbību.[61]
- 3. oktobris — Luksemburgas lielhercogs Anrī atkāpās no troņa, nododot to savam dēlam Gijomam.[62]
- 9. oktobris — Izraēla un Hamās vienojās par pamiera procesa pirmās fāzes uzsākšanu Gazas joslā.[63]
- 10. oktobris — Peru prezidente Dina Boluarte zaudēja amatu impīčmenta rezultātā.[64]
- 14. oktobris:
- Microsoft noteica savas operētājsistēmas Windows 10 atbalsta beigu datumu.[65][66] Lietotājiem bija vai nu jāinstalē Windows 11, vai jāizmanto alternatīva Microsoft operētājsistēma.
- Madagaskaras apvērsums: Pēc ilgstošiem protestiem, Madagaskaras prezidents Andrī Radzualina pameta valsti. Par pagaidu valsts vadītāju kļuva armijas pulkvedis Maikls Randrianirina.[67]
- 21. oktobris — Par Japānas premjerministri apstiprināta Sanaji Takaiči, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā.[68]
Paredzētie notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. oktobris — notiks Kanādas 45. federālās vēlēšanas.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Japānā notiks vispārējās vēlēšanas.
- Norvēģija plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.[69][70]
- 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro plazmas reaktoru (International Thermonuclear Experimental Reactor, ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.[71]
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Deivids Lodžs (David Lodge), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā)
- 2. janvāris:
- Āgneša Keleti (Ágnes Keleti), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā)
- Ralfs Manns (Ralph Mann), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā)
- Ferdi Taifurs (Ferdi Tayfur), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā)
- Jans Zahara (Ján Zachara), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā)
- 5. janvāris:
- Kosts Simitis (Κώστας Σημίτης), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā)
- Roberts Hībners (Robert Hübner), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā)
- 7. janvāris
- Žans Marī Lepens (Jean-Marie Le Pen), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā)
- Pīters Jarovs (Peter Yarrow), ASV dziedātājs (dzimis 1938. gadā)
- 8. janvāris — Fabio Kudicīni (Fabio Cudicini), itāļu futbolists (dzimis 1935. gadā)
- 10. janvāris — Telma Hopkinsa (Thelma Hopkins), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā)
- 13. janvāris:
- Bernds Kulmans (Bernd Cullmann), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā)
- Olivjero Toskani (Oliviero Toscani), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā)
- 14. janvāris — Žano Švarcs (Jeannot Szwarc), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā)
- 16. janvāris:
- Žaks Gitē (Jack Guittet), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā)
- Deivids Linčs (David Lynch), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)[72]
- Džoana Plouraita (Joan Plowright), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
- 17. janvāris:
- Deniss Lo (Denis Law), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
- Punsalmāgijns Očirbats (Punsalmaagiyn Ochirbat), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā)
- 20. janvāris:
- Bertrāns Blijē (Bertrand Blier), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā)
- Freds Ņūhauss (Fred Newhouse), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā)
- 21. janvāris
- Maurisio Funess (Mauricio Funes), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā)
- Gārts Hadsons (Garth Hudson), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā)
- 25. janvāris — Gregs Bells (Greg Bell), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā)
- 29. janvāris:
- Salvans Momika (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā)
- Ričards Viljamsons (Richard Williamson), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā)
- 30. janvāris:
- Diks Batons (Dick Button), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā)
- Džūliuss Čens (Julius Chan), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
- Marianna Feitfula (Marian Faithfull), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris — Horsts Kēlers (Horst Köhler), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā)
- 2. februāris — Bārbija Hsu (徐熙媛), Taivānas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1976. gadā)
- 4. februāris — Aga Hans IV (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā)
- 8. februāris — Sems Nujoma (Sam Nujoma), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā)
- 9. februāris — Toms Robinss (Tom Robbins), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā)
- 11. februāris:
- Jorgs Rumbanis (Γεωργιος Ρουμπανης), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā)
- Ivonna Šokē-Brjua (Yvonne Choquet-Bruhat), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā)
- 14. februāris — Ženevjēva Pāže (Geneviève Page), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā)
- 15. februāris — Muhsins Hendrikss (Muhsin Hendricks), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā)
- 16. februāris
- Džulians Holovejs (Julian Holloway), britu aktieris (dzimis 1944. gadā)
- Kima Saerona (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā)
- 17. februāris — Frederiks Bolkešteins (Frederik Bolkestein), Nīderlandes politiķis (dzimis 1933. gadā)
- 18. februāris — Džīns Hekmens (Gene Hackman), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā)
- 20. februāris
- Franketjēns (Frankétienne), haitiešu rakstnieks un dzejnieks (dzimis 1939. gadā)
- Pīters Džeisons (Peter Jason), ASV aktieris (dzimis 1944. gadā)
- 25. februāris
- Roberta Fleka (Roberta Flack), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā)
- Roberto Orči (Roberto Orci), meksikāņu izcelsmes amerikāņu scenārists (dzimis 1973. gadā)
- 26. februāris — Mišela Trahtenberga (Michelle Trachtenberg), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā)
- 27. februāris — Boriss Spaskis (Борис Спасский), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts — Endžija Stouna (Angie Stone), ASV dziedātāja un aktrise (dzimusi 1961. gadā)
- 2. marts — Buvaisars Saitijevs (Сайт КIант Бувайса, Бувайсар Сайтиев), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā)
- 5. marts — Pamela Baha (Pamela Bach), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā)
- 8. marts — Atols Fugards (Athol Fugard), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā)
- 13. marts — Sofija Gubaiduļina (София Губайдулина), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā)
- 14. marts — Dags Solstads (Dag Solstad), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā)
- 15. marts — Pēteris Biksels (Peter Bichsel), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā)
- 16. marts — Emīlija Dekena (Émilie Dequenne), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā)
- 20. marts:
- Edijs Džordans (Eddie Jordan), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā)
- Vitolds Fokins (Вітольд Фокін), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā)
- 21. marts:
- Džordžs Formens (George Foreman), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā)
- Oļegs Gordijevskis (Олег Гордиевский), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā)
- 23. marts — Sālahs el Bardavils (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no Hamās līderiem (dzimis 1959. gadā)
- 29. marts — Ričards Čemberlens (Richard Chamberlain), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā)
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis — Vels Kilmers (Val Kilmer), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā)
- 2. aprīlis — Hamtai Sifandons (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā)
- 4. aprīlis — Manojs Kumārs (Manoj Kumar), indiešu aktieris un kinorežisors (dzimis 1937. gadā)
- 8. aprīlis — Svetlana Gerasimenko (Світлана Герасименко), PSRS un Tadžikistānas astronome (dzimusi 1945. gadā)
- 10. aprīlis — Leo Bēnhakers (Leo Beenhakker), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā)
- 13. aprīlis:
- Mario Vargass Ljosa (Jorge Mario Pedro Vargas Llosa), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā)
- Džīna Mārša (Jean Marsh), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
- 14. aprīlis — Abdullahs Ahmads Badavi (Abdullah Ahmad Badawi), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
- 18. aprīlis — Nikola Pokrivačs (Nikola Pokrivač), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā)
- 21. aprīlis — Francisks (Franciscus), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā)
- 22. aprīlis — Zurabs Cereteli (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā)
- 23. aprīlis — Fuāds el Mbeza (فؤاد المبزع), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā)
- 25. aprīlis — Virdžīnija Džufrē (Virginia Giuffre), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā)
- 26. aprīlis — Žairs da Kosta (Jair da Costa), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā)
- 30. aprīlis — Ina Kanbarro Lukasa (Inah Canabarro Lucas), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā)
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs:
- Ruta Bazi (Ruth Buzzi), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā)
- Džilla Sobule (Jill Sobule), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā)
- 4. maijs — Johens Mass (Jochen Mass), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā)
- 6. maijs — Džeimss Folijs (James Foley), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā)
- 7. maijs — Džo Dons Beikers (Joe Don Baker), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 11. maijs — Roberts Bentons (Robert Benton), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā)
- 12. maijs — Vlastimils Horts (Vlastimil Hort), čehu izcelsmes Vācijas šahists (dzimis 1944. gadā)
- 13. maijs:
- Hosē Muhika (José Mujica), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā)
- Muhameds Sinvars (محمد السنوار), Gazas joslas Hamās militārais līderis (dzimis 1975. gadā)
- 16. maijs — Pīters Lakss (Peter Lax), ungāru izcelsmes amerikāņu matemātiķis (dzimis 1926. gadā)
- 19. maijs — Jurijs Grigorovičs (Юрий Григорович), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā)
- 20. maijs — Džordžs Vends (George Wendt), ASV aktieris (dzimis 1948. gadā)
- 21. maijs — Alasdairs Makintairs (Alasdair MacIntyre), skotu-amerikāņu filozofs (dzimis 1929. gadā)
- 23. maijs — Sebastians Salgadu (Sebastião Salgado), brazīliešu fotogrāfs (dzimis 1944. gadā)
- 24. maijs
- Sūzena Braunmillere (Susan Brownmiller), ASV žurnāliste un rakstniece (dzimusi 1935. gadā)
- Marsels Ofulss (Marcel Ophuls), franču un amerikāņu kinorežisors (dzimis 1927. gadā)
- 26. maijs — Roberts Jarviks (Robert Jarvik), amerikāņu zinātnieks (dzimis 1946. gadā)
- 27. maijs — Fredijs Agilars (Freddie Aguilar), filipīniešu mūziķis (dzimis 1953. gadā)
- 28. maijs
- Ngugi va Thiongo (Ngũgĩ wa Thiong'o), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā)
- Džordžs Elvuds Smits (George Elwood Smith), amerikāņu fiziķis (dzimis 1930. gadā)
- 30. maijs
- Valērija Mahafija (Valerie Mahaffey), amerikāņu aktrise (dzimusi 1953. gadā)
- Loreta Svita (Loretta Swit), amerikāņu aktrise (dzimusi 1937. gadā)
- 31. maijs — Stenlijs Fišers (Stanley Fischer), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — Aiše Seitmuratova (Ayşe Seitmuratova), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā)
- 2. jūnijs — Pjērs Nora (Pierre Nora), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā)
- 3. jūnijs — Edmunds Vaits (Edmund White), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā)
- 4. jūnijs — Marks Garno (Marc Garneau), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā)
- 5. jūnijs — Edgars Lungu (Edgar Lungu), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā)
- 9. jūnijs:
- Frederiks Forsaits (Frederick Forsyth), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā)
- Slajs Stouns (Sly Stone), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā)
- 10. jūnijs
- Sučinda Kraprajuns (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā)
- Hariss Julins (Harris Yulin), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā)
- 11. jūnijs — Braiens Vilsons (Brian Wilson), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā)
- 12. jūnijs — Zoltāns Horvāts (Zoltán Horváth), Ungārijas paukotājs (dzimis 1937. gadā)
- 13. jūnijs:
- Fereiduns Abasi (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
- Mohammads Bageri (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā)
- Hoseins Salami (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
- Ali Šamhani (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
- 14. jūnijs:
- Violeta Čamorro (Violeta Chamorro), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā)
- Melisa Hortmane (Melissa Hortman), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā)
- 15. jūnijs — Mohammads Kazemi (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
- 17. jūnijs
- Alfrēds Brendels (Alfred Brendel), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā)
- Bernārs Lakombs (Bernard Lacomb), franču futbolists (dzimis 1952. gadā)
- 19. jūnijs — Geilārs Sarteins (Gailard Sartain), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā)
- 20. jūnijs — Īvars Jēvers (Ivar Giaever), norvēģu un amerikāņu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
- 21. jūnijs — Kailašs Purjags (Kailash Purryag), Maurīcijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1947. gadā)
- 23. jūnijs — Lea Masari (Lea Massari), Itālijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
- 26. jūnijs — Lalo Šifrins (Lalo Schifrin), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā)
- 30. jūnijs — Kenets Kollijs (Kenneth Colley), angļu aktieris (dzimis 1937. gadā)
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — Rinuss Israēls (Rinus Israël), Nīderlandes futbolists (dzimis 1942. gadā).
- 2. jūlijs:
- Mihails Gudkovs (Михаил Гудков), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1983. gadā)
- Džulians Makmahons (Julian McMahon), Austrālijas un ASV aktieris (dzimis 1968. gadā)
- 3. jūlijs:
- Maikls Madsens (Michael Madsen), ASV aktieris (dzimis 1957. gadā)
- Djogu Žota (Diogo Jota), Portugāles futbolists (dzimis 1996. gadā)
- Andrē Silva (André Silva), Portugāles futbolists (dzimis 2000. gadā)
- Pīters Rufai (Peter Rufai), Nigērijas futbolists (dzimis 1963. gadā)
- 4. jūlijs — Marks Snovs (Mark Snow), amerikāņu komponists (dzimis 1946. gadā)
- 7. jūlijs — Romāns Starovoits (Роман Старовойт), Krievijas politiķis (dzimis 1972. gadā)
- 13. jūlijs — Muhammadu Buhari (Muhammadu Buhari), Nigērijas valstsvīrs (dzimis 1942. gadā)
- 14. jūlijs — Faudža Singhs (ਫੌਜਾ ਸਿੰਘ), Indijas vieglatlēts, ilgdzīvotājs (iespējams, dzimis 1911. gadā)
- 16. jūlijs
- Ahmeds Farass (أَحْمَد فَرَس), Marokas profesionālais futbolists (dzimis 1946. gadā)
- Konija Frānsisa (Connie Francis), ASV dziedātāja un aktrise (dzimusi 1937. gadā)
- Auduns Grēnvolds (Audun Grønvold), norvēģu frīstaila slēpotājs (dzimis 1976. gadā)
- 17. jūlijs
- Fēlikss Baumgartners (Felix Baumgartner), austriešu izpletņlēcējs un ekstrēmo sporta veidu pārstāvis (dzimis 1969. gadā)
- Udo Foigts (Udo Voigt), vācu politiķis (dzimis 1952. gadā)
- 18. jūlijs
- Rodžers Noringtons (Roger Norrington), angļu diriģents (dzimis 1934. gadā)
- Hitomi Obara (小原日登美), japāņu cīkstone (dzimusi 1981. gadā)
- Andrē Vingtruā (André Vingt-Trois), franču kardināls (dzimis 1942. gadā)
- 19. jūlijs — Ingvars Ambjernsens (Ingvar Ambjørnsen), norvēģu rakstnieks (dzimis 1956. gadā)
- 20. jūlijs — Malkolms Džamals Vorners (Malcolm-Jamal Warner), ASV aktieris (dzimis 1970. gadā)
- 22. jūlijs
- Ozijs Osborns (Ozzy Osbourne), angļu mūziķis (dzimis 1948. gadā)
- Džoijs Džonss (Joey Jones), Velsas futbolists (dzimis 1955. gadā)
- Čaks Mandžone (Chuck Mangione), ASV komponists (dzimis 1940. gadā)
- 24. jūlijs
- Halks Hogans (Hulk Hogan), ASV cīkstonis un aktieris (dzimis 1953. gadā)
- Kleo Leina (Cleo Laine), angļu dziedātāja un aktrise (dzimusi 1927. gadā)
- 26. jūlijs — Toms Lērers (Tom Lehrer), ASV mūziķis un matemātiķis (dzimis 1928. gadā)
- 27. jūlijs — Horsts Mālers (Horst Mahler), vācu jurists un politiskais aktīvists (dzimis 1936. gadā)
- 28. jūlijs — Laura Dālmeiere (Laura Dahlmeier), vācu biatloniste (dzimusi 1993. gadā)
- 31. jūlijs
- Adriana Asti (Adriana Asti), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- Roberts Vilsons (Robert Wilson), ASV teātra režisors un dramaturgs (dzimis 1941. gadā)
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. augusts — Lonija Andersone (Loni Anderson), ASV aktrise (dzimusi 1945. gadā)
- 4. augusts — Talgats Musabajevs (Талғат Мұсабаев), Kazahstānas kosmonauts un politiķis (dzimis 1951. gadā)
- 5. augusts:
- Žorže Košta (Jorge Costa), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1971. gadā)
- Jons Iliesku (Ion Iliescu), Rumānijas prezidents (dzimis 1930. gadā)
- Ūve Kindvals (Ove Kindvall), zviedru futbolists (dzimis 1943. gadā)
- Franks Mills (Frank Mill), vācu futbolists (dzimis 1958. gadā)
- 7. augusts:
- Džeimss Lovels (James Lovell), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1928. gadā)
- Mjints Sve (မြင့်ဆွေ), Birmas prezidents (dzimis 1951. gadā)
- 8. augusts:
- Estanislao Estebans Karličs (Estanislao Esteban Karlic), Argentīnas kardināls (dzimis 1926. gadā)
- Viljams H. Vebsters (William H. Webster), ASV advokāts un jurists (dzimis 1924. gadā)
- 10. augusts — Kunišige Kamamoto (釜本 邦茂), japāņu futbolists (dzimis 1944. gadā)
- 11. augusts — Šeila Džordana (Sheila Jordan), ASV dziedātāja (dzimusi 1928. gadā)
- 17. augusts — Terenss Stemps (Terence Stamp), angļu aktieris (dzimis 1938. gadā)
- 19. augusts — Razaks Omotojosi (Razak Omotoyossi), Beninas futbolists (dzimis 1985. gadā)
- 20. augusts — Frenks Kaprio (Frank Caprio), ASV tiesnesis un politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 22. augusts — Jaroslavs Jevdokimovs (Яраслаў Еўдакімаў), ukraiņu izcelsmes baltkrievu dziedātājs (dzimis 1946. gadā)
- 23. augusts — Džerijs Adlers (Jerry Adler), ASV aktieris (dzimis 1929. gadā)
- 24. augusts — Veronika Ečegui (Verónica Echegui), spāņu aktrise (dzimusi 1983. gadā)
- 25. augusts:
- Andžela Mortimere (Angela Mortimer), britu tenisiste (dzimusi 1932. gadā)
- Rainers Veiss (Rainer Weiss), vācu izcelsmes ASV fiziķis (dzimis 1932. gadā)
- 28. augusts — Ahmeds al Rahavi (أحمد الرهوي), Jemenas hutiešu valdības vadītājs (dzimis 1950. gadā)
- 29. augusts — Rodions Ščedrins (Родион Щедрин), PSRS, Krievijas, Lietuvas komponists un pianists (dzimis 1932. gadā)
- 30. augusts:
- Abū Obaida (أبو عبيدة), palestīniešu terorists, viens no Hamās līderiem (dzimis 1985. gadā)
- Andrijs Parubijs (Андрій Парубі), ukraiņu politiķis (dzimis 1971. gadā)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. septembris
- Valters Godfrūts (Walter Godefroot), Beļģijas profesionālais riteņbraucējs (dzimis 1943. gadā)
- Greiems Grīns (Graham Greene), Kanādas aktieris (dzimis 1952. gadā)
- 4. septembris
- Džordžo Armāni (Giorgio Armani), Itālijas modes dizaineris (dzimis 1934. gadā)
- Ketrina, Kentas hercogiene (Katharine, Duchess of Kent), britu karaļnama pārstāve (dzimusi 1933. gadā)
- 6. septembris
- Deivids Baltimora (David Baltimore), ASV zinātnieks un biologs (dzimis 1938. gadā)
- Riks Deivīss (Rick Davies), angļu mūziķis (dzimis 1944. gadā)
- 9. septembris — Pollija Holideja (Polly Holliday), ASV aktrise (dzimusi 1937. gadā)
- 10. septembris — Čārlijs Kērks (Charlie Kirk), ASV politiskais aktīvists, rakstnieks un mediju personība (dzimis 1993. gadā)
- 14. septembris:
- Rikijs Hatons (Ricky Hatton), angļu bokseris (dzimis 1978. gadā)
- Haime Rodrigess (Jaime Rodríguez), Salvadoras futbolists un treneris (dzimis 1959. gadā)
- 16. septembris — Roberts Redfords (Robert Redford), ASV aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 18. septembris — Džordžs Smūts (George Smoot), ASV astrofiziķis (dzimis 1945. gadā)
- 23. septembris:
- Klaudija Kardināle (Claudia Cardinale), itāļu aktrise (dzimusi 1938. gadā)
- Nikola Piličs (Nikola Pilić), Horvātijas tenisists un treneris (dzimis 1939. gadā)
- 25. septembris — Asata Šakura (Assata Shakur), ASV politiskā aktīviste un noziedzniece (dzimusi 1947. gadā)
- 26. septembris — Tigrans Keosajans (Тигран Кеосаян), armēņu izcelsmes Krievijas aktieris, režisors, producents (dzimis 1966. gadā)
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — Džeina Gudola (Jane Goodall), angļu zooloģe, antropoloģe un ANO Miera sūtne (dzimusi 1934. gadā)
- 3. oktobris:
- Remo Džirone (Remo Girone), itāļu aktieris (dzimis 1948. gadā)
- Patrīcija Rūtledža (Patricia Routledge), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)
- 4. oktobris — Ivans Klima (Ivan Klíma), čehu rakstnieks (dzimis 1931. gadā)
- 11. oktobris — Daiena Kītone (Diane Keaton), ASV aktrise un režisore (dzimusi 1946. gadā)
- 14. oktobris — Aleksandrs Ditjatins (Александр Дитятин), PSRS krievu sporta vingrotājs (dzimis 1957. gadā)
- 15. oktobris:
- Džims Boldžers (Jim Bolger), Jaunzēlamdes politiķis, premjerministrs (dzimis 1935. gadā)
- Samanta Egara (Samantha Eggar), angļu aktrise (dzimusi 1939. gadā)
- 16. oktobris — Eiss Freilijs (Ace Frehley), ASV mūziķis (dzimis 1951. gadā)
- 18. oktobris:
- Jans Džeņnins (Chen-Ning Frank Yang / 楊振寧), Ķīnas un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (dzimis 1922. gadā)
- Sems Riverss (Sam Rivers), ASV ģitārists (dzimis 1977. gadā)
- 19. oktobris — Daniels Narodickis (Daniel Naroditsky), ASV šahists (dzimis 1995. gadā)
- 23. oktobris — Džūna Lokhārta (June Lockhart), ASV aktrise (dzimusi 1925. gadā)
- 27. oktobris — Prunella Skeilsa (Prunella Scales), angļu aktrise (dzimusi 1932. gadā)
- 30. oktobris — Šarls Kostē (Charles Coste), franču riteņbraucējs (dzimis 1924. gadā)
- 31. oktobris — Fatoss Nano (Fatos Nano), Albānijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1952. gadā)
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. novembris:
- Diks Čeinijs (Dick Cheney), ASV politiķis, viceprezidents (dzimis 1941. gadā)
- Kims Jonnams (김영남), Ziemeļkorejas politiķis (dzimis 1928. gadā)
- 4. novembris — Dominiks Duka (Dominik Duka), čehu katoļu garīdznieks, kardināls (dzimis 1943. gadā)
- 5. novembris:
- Andrea de Adamičs (Andrea de Adamich), itāļu autsportists (dzimis 1941. gadā)
- Ronalds Venetiāns (Ronald Venetiaan), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1936. gadā)
- 6. novembris — Džeimss Votsons (James Watson), amerikāņu molekulārbiologs (dzimis 1928. gadā)
- 9. novembris — Lenijs Vilkenss (Lenny Wilkens), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1937. gadā)
Nobela prēmijas laureāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ekonomikā — Džoels Mokirs, Filips Agjons, Pīters Hovits[73]
- Fizikā — Džons Klārks, Mišels Devorē, Džons Martiniss[74]
- Fizioloģijā vai medicīnā — Mērija Brankova, Frederiks Ramsdels, Šimons Sakaguči[75]
- Ķīmijā — Susumu Kitagava, Ričards Robsons, Omārs Jaghi[76]
- Literatūrā — Lāslo Krasnahorkai[77]
- Miera veicināšanā — Marija Korina Mačado[78]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail». AP News (angļu). 2025-01-04. Skatīts: 2025-01-04.
- ↑ Karol Żak. «Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska». RMF 24 (poļu). RMF, 2025. gada 6. janvāris. Skatīts: 2025. gada 6. janvāris.
- ↑ «Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje». TVP Info (poļu). TVP. 2025. gada 6. janvāris. Skatīts: 2025. gada 6. janvāris.
- ↑ «Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister». BBC News (angļu). 2025. gada 6. janvāris. Skatīts: 2025. gada 6. janvāris.
- ↑ «Indonesia joins BRICS group of emerging economies». Al Jazeera (angļu). Skatīts: 2025-01-09.
- ↑ «Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations». AP News (angļu). 2025-01-06. Skatīts: 2025-01-09.
- ↑ «China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet». BBC News (angļu). 2025. gada 7. janvāris. Skatīts: 2025. gada 7. janvāris.
- ↑ «At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region». ABC News (angļu). 2025-01-07. Skatīts: 2025-01-07.
- ↑ «Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-01-28.
- ↑ «VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s». www.1188.lv (latviešu). 2025-01-24. Skatīts: 2025-01-28.
- ↑ «Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates». BBC News (angļu). Skatīts: 2025-03-06.
- ↑ «Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits». Ārvalstīs (latviešu). 2025-02-05. Skatīts: 2025-03-06.
- ↑ «Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata». www.delfi.lv (latviešu). 2025-02-10. Skatīts: 2025-02-10.
- ↑ «Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs». www.lsm.lv (latviešu). 2025-02-12. Skatīts: 2025-02-15.
- ↑ «ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-08.
- ↑ Humeyra Pamuk, Simon Lewis. «US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks». Reuters, 18.02.2025. Skatīts: 08.03.2025.
- ↑ «Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found». www.bbc.com (angļu). 2025-02-19. Skatīts: 2025-03-08.
- ↑ «Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II». https://jauns.lv (latviešu). 2025-02-20. Skatīts: 2025-03-08.
- ↑ Tom McArthur, Jaroslav Lukiv. «Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'». BBC News (angļu), 2025. gada 28. februāris. Skatīts: 2025. gada 28. februāris.
- ↑ «Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku». https://jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2025-03-29.
- ↑ «Osaka Is World Expo 2025 Host». Japan Forward (angļu). 2018-11-23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 17. marts. Skatīts: 2018-11-23.
- ↑ Aleksandar Brezar. «Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage». Euronews, 2025. gada 28. aprīlis. Skatīts: 2025-04-28.
- ↑ «An Act to amend the Canada Elections Act». LegisINFO. 2007. gada 3. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 26. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 25. jūnijs.
- ↑ «VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-05-08.
- ↑ Deniz Garguli. «Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 | SURSE • Alegeri 2024-2025». B365 (rumāņu), 2025-01-08. Skatīts: 2025-01-08.
- ↑ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal
- ↑ «Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-02.
- ↑ «Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-05.
- ↑ «Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West». www.bbc.com (angļu). 2025-06-01. Skatīts: 2025-06-05.
- ↑ «The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them». ABC News (angļu). 2025-06-09. Skatīts: 2025-06-16.
- ↑ «ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-06-16.
- ↑ «Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack». BBC News. BBC. 2025. gada 13. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 13. jūnijs.
- ↑ Farnaz Fassihi, Qasim Nauman, Aaron Boxerman, Patrick Kingsley, Ronen Bergman. «Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates». The New York Times (angļu), 2025-06-13. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2025-06-13.
- ↑ «G7 samits, Kananaskisa – Alberta, Kanāda». Consilium (latviešu). 2025. Skatīts: 2025-06-30.
- ↑ Eric Nagourney, Maggie Haberman. «U.S. Enters War With Iran, Striking Fordo Nuclear Site: Live Updates». The New York Times, 2025. gada 21. jūnijs. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2025. gada 21. jūnijs.
- ↑ «NATO samits Hāgā: Uzmanības epicentrā vienošanās par izdevumiem aizsardzībai un Trampa klātbūtne». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-07.
- ↑ Daphne Psaledakis, Sonia Rolley, Ange Adihe Kasongo, Daphne Psaledakis. «Rwanda, Congo sign peace deal in US to end fighting, attract investment». Reuters (angļu), 2025-06-27. Skatīts: 2025-06-27.
- ↑ «Texas Flood Live Updates: Summer Camp Says 27 Girls and Staff Killed, With 11 Still Missing». The New York Times. 2025. gada 7. jūlijs. Skatīts: 2025. gada 7. jūlijs.
- ↑ «Bangladesh crash: At least 19 dead after air force jet crashes into school». BBC (angļu). 2025-07-21. Skatīts: 2025-07-21.
- ↑ «Thailand-Cambodia military exchanges could lead to war, acting Thai PM says». ABC News (angļu). 2025-07-25. Skatīts: 2025-07-26.
- ↑ «Powerful quake in Russia's Far East causes tsunami, Japan and Hawaii order evacuations». Reuters. Skatīts: 2025. gada 30. jūlijs.
- ↑ Dan Milmo. «OpenAI says latest ChatGPT upgrade is big step forward but still can't do humans' jobs». The Guardian. Skatīts: 2025. gada 8. augusts.
- ↑ «Azerbaijan and Armenia sign peace deal at White House that creates a ‘Trump Route’ in region». The Guardian. 2025. gada 9. augusts.
- ↑ «Trump and Putin End Alaska Summit Without Cease-Fire Deal on Ukraine: Live Updates» (angļu). 2025-08-15. Skatīts: 2025-08-16.
- ↑ «Tramps un Putins pēc sarunām Aļaskā apmainās ar laipnībām, bet Ukrainas jautājumā nav progresa pazīmju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-16.
- ↑ «Famine confirmed in Gaza City for first time, UN-backed report says». BBC News. 2025. gada 22. augusts. Skatīts: 2025. gada 22. augusts.
- ↑ «Afghanistan earthquake death toll passes 1,400 as Taliban appeal for aid». The Guardian. Skatīts: 2025. gada 2. septembris.
- ↑ «Lisabonā funikuliera avārijā dzīvību zaudējuši vismaz 16 cilvēki; valstī izsludina sēras». LSM.lv. Skatīts: 2025. gada 3. septembris.
- ↑ Edna Mohamed. «Nepal protests updates: PM Oli resigns, parliament torched, airport shut». Al Jazeera. Skatīts: 2025. gada 10. septembris.
- ↑ «French government collapses as MPs vote to oust prime minister». BBC News. 2025. gada 8. septembris. Skatīts: 2025. gada 8. septembris.
- ↑ Joseph Stepansky. «'Illusions stripped away': What to know about the 80th UN General Assembly». Al Jazeera. Skatīts: 2025. gada 10. septembris.
- ↑ «Polijas gaisa telpā naktī notriekti krievu trieciendroni». delfi.lv. Skatīts: 2025. gada 10. septembris.
- ↑ «Israeli military says it attacked Hamas leaders in Qatar's Doha». Al Jazeera English. 2025. gada 9. septembris.
- ↑ «AP 2668: relator vota pela condenação de todos os réus do Núcleo 1». Supreme Federal Court (portugāļu). 2025-09-09. Skatīts: 2025-09-10.
- ↑ «Bolsonaro sentenced to 27 years in prison for plotting Brazil coup». BBC News (angļu). 2025-09-11. Skatīts: 2025-09-11.
- ↑ «Israel has committed genocide in Gaza, UN commission of inquiry says». BBC News (angļu). 2025-09-16. Skatīts: 2025-09-16.
- ↑ «Gaza: Top independent rights probe alleges Israel committed genocide». UN (angļu). 2025-09-16. Skatīts: 2025-09-16.
- ↑ «UK, Canada and Australia announce formal recognition of Palestinian state». BBC News (angļu). 2025-09-21. Skatīts: 2025-09-21.
- ↑ «France becomes latest nation to recognise Palestinian state». BBC News (angļu). 2025-09-22. Skatīts: 2025-09-23.
- ↑ Natasha Preskey. «ICC charges Rodrigo Duterte with crimes against humanity». BBC News (angļu), 2025-09-22. Skatīts: 2025-09-23.
- ↑ «Vote to end U.S. government shutdown fails in Senate as Democrats hold firm on health care demands». CTV News. 2025. gada 1. oktobris. Skatīts: 2025. gada 1. oktobris.
- ↑ «Grand Duke Henri confirms date of retirement». Luxembourg Times (angļu). 2024-12-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 29. decembris. Skatīts: 2024-12-29.
- ↑ «Trump says Israel and Hamas have agreed to first phase of Gaza peace deal, paving way for ceasefire». BBC News (angļu). 2025-10-09. Skatīts: 2025-10-09.
- ↑ Marco Aquino, Sarah Morland. «Peru Congress ousts president, successor vows 'war on crime'». Reuters, 2025. gada 10. oktobris. Skatīts: 2025. gada 10. oktobris.
- ↑ «Windows 10 Home and Pro Lifecycle». docs.microsoft.com. Skatīts: 2021-06-27.
- ↑ «Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle». docs.microsoft.com. Skatīts: 2021-06-27.
- ↑ Lovasoa Rabary, Tim Cocks, Giulia Paravicini. «Madagascar's president has left the country after Gen Z protests, officials say». Reuters, 2025-10-13. Skatīts: 2025-10-13.
- ↑ «Sanae Takaichi makes history as Japan's first female prime minister». BBC News (angļu). 2025-10-21. Skatīts: 2025-10-21.
- ↑ Michael J. Coren. «Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.». Quartz, 2018-08-07. Skatīts: 2019-06-06.
- ↑ «Norway is electric». Government.no (angļu). Government of Norway. 2019-11-29. Skatīts: 2020-08-09.
- ↑ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade theregister.com, 4 Jul 2024
- ↑ Andrew Pulver. «David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78». The Guardian (angļu), 2025-01-16. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2025-01-16.
- ↑ «Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem, kas analizē inovāciju ietekmi uz ekonomikas izaugsmi». LSM.
- ↑ «Nobela prēmija fizikā piešķirta ASV zinātniekiem par atklājumiem kvantu mehānikas jomā». LSM.
- ↑ «Nobela prēmija medicīnā piešķirta par imūnsistēmas pētījumiem». LSM.
- ↑ «Nobela prēmija ķīmijā piešķirta par jaunas molekulu arhitektūras radīšanu». LSM.
- ↑ «Nobela prēmiju literatūrā ieguvis ungāru rakstnieks Lāslo Krasnahorkai». LSM.
- ↑ Nobela Miera prēmija piešķirta Venecuēlas opozīcijas līderei Mačado lsm.lv 2025. gada 10. oktobrī
Kalendārs
[labot pirmkodu]| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2025 |