2024. gads Latvijā
 | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
| Pasaulē: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Latvijā: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Laikapstākļi: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Sportā: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
| Kino: | 2021 2022 2023 - 2024 - 2025 2026 2027 |
Šajā lapā ir apkopoti 2024. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Amats | Persona | Piezīmes |
|---|---|---|
| Latvijas Valsts prezidents | Edgars Rinkēvičs | |
| Ministru prezidente | Evika Siliņa | Siliņas Ministru kabinets |
| Saeimas priekšsēdētāja | Daiga Mieriņa | 14. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris — minimālo algu palielināja no līdzšinējiem 620 eiro līdz 700 eiro mēnesī.[14]
- 10. janvāris — Rīgas dome un Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums "Eagle Hills" parakstīja sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti Andrejsalas apkaimes attīstībai.[15]
- 11. janvāris — Latvijā oficiālā vizītē ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.[16]
- 18. janvāris — Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu, paredzot, ka vienots Latvijas Sabiedriskais medijs darbosies sākot ar 2025. gada 1. janvāri.[17]
- 25. janvāris — no amata atbrīvoja Siguldas novada domes priekšsēdētāju Līgu Sausiņu.[18]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. februāris — no amata atbrīvoja Talsu novada domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu.[19]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 7. marts — uzņemoties atbildību par jauno elektrovilcienu krīzi, kas nu esot pārvarēta, no amata atkāpās AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.[20]
- 28. marts — ārlietu ministrs Arturs Krišjānis Kariņš paziņoja par savu demisiju.[21]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. aprīlis — pēc divdomīga video izplatīšanās no amata atkāpās Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Madars Lasmanis.[22]
- 19. aprīlis — Par Latvijas jauno ārlietu ministri apstiprināta Baiba Braže.
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. janvāris — Aldis Dubļāns, fotogrāfs (dzimis 1952. gadā)
- 10. janvāris
- Aivars Gulbis, tēlnieks (dzimis 1933. gadā)
- Valdis Štarks, mūziķis, kultūras darbinieks, bijušais grupas "Līvi" bundzinieks (dzimis 1953. gadā)
- 12. janvāris — Valentīns Ozoliņš, grafiķis (dzimis 1927. gadā)
- 15. janvāris
- Alberts Jurčenko, brīvā stila cīkstonis (dzimis 1997. gadā)
- Gaļina Marjina, mākslas vingrošanas trenere un tiesnese (dzimusi 1957. gadā)
- 16. janvāris
- Dzintra Grundmane, basketboliste un pasniedzēja (dzimusi 1944. gadā)
- Uģis Muzikants, taustiņinstrumentālists, grupas "Pērkons" dalībnieks (dzimis 1976. gadā)
- 18. janvāris — Igors Ķīsis, hokeja pedagogs, profesors (dzimis 1952. gadā)
- 20. janvāris
- Inguna Bauere, rakstniece (dzimusi 1960. gadā)
- Pēteris Šipkovs, inženierzinātņu profesors, akadēmiķis (dzimis 1944. gadā)
- Ģirts Zelmenis, autosportists, rallijkrosa tiesnesis (dzimis 1984. gadā)
- 21. janvāris — Rita Zelmane, operdziedātāja (dzimusi 1934. gadā)
- 24. janvāris — Māris Putniņš, mākslinieks, scenārists un producents (dzimis 1950. gadā)
- 25. janvāris — Pēteris Cimdiņš, biologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1944. gadā)[23]
- 28. janvāris — Ivars Galenieks, džeza mūziķis (dzimis 1952. gadā)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. februāris — Jānis Kuzins, politiķis (dzimis 1983. gadā)
- 7. februāris — Uldis Siliņš, dramaturgs, aktieris, režisors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1930. gadā)
- 8. februāris — Vitālijs Ļevčenkovs, šahists (dzimis 1949. gadā)
- 12. februāris — Juris Kulakovs, mūziķis, grupas "Pērkons" dibinātājs (dzimis 1958. gadā)
- 19. februāris — Alfons Piterāns, biologs (dzimis 1930. gadā)
- 20. februāris — Zigrīda Džoana Rapa, tēlniece (dzimusi 1936. gadā)
- 21. februāris — Arturs Kiršfelds, mākslinieks (dzimis 1932. gadā)
- 22. februāris — Jānis Gaujēns, bērnu ķirurgs, profesors (dzimis 1932. gadā)
- 23. februāris:
- Maija Korkliša, aktrise (dzimusi 1968. gadā)
- Valda Eilande, Augstākās tiesas goda tiesnese (dzimusi 1941. gadā)
- 27. februāris
- Miks Savisko, kinokritiķis, teorētiķis, scenārists (dzimis 1936. gadā)
- Jānis Daliņš, ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1939. gadā)
- 29. februāris — Ivars Asnis, mākslinieks (dzimis 1957. gadā)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. marts — Agnis Andžāns, matemātiķis, profesors, izglītības darbinieks (dzimis 1952. gadā)
- 9. marts — Silvija Šmidkena, keramiķe, publiciste (dzimusi 1935. gadā)
- 11. marts — Rita Gāle, dzejniece, sabiedriska darbiniece (dzimusi 1925. gadā)
- 13. marts — Ainārs Dimants, žurnālists, mediju pētnieks (dzimis 1966. gadā)
- 14. marts — Antoņina Paškēviča, keramiķe, porcelāna apgleznotāja (dzimusi 1951. gadā)
- 19. marts — Ilma Šteinberga, māksliniece, pedagoģe (dzimusi 1962. gadā)
- 26. marts — Indulis Urbāns, metālmākslinieks (dzimis 1947. gadā)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. aprīlis — Ivars Lūsis, aktieris, režisors (dzimis 1969. gadā)
- 12. aprīlis — Igors Šuvajevs, filozofs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (dzimis 1963. gadā)
- 16. aprīlis — Irēna Lejniece, arhitekte (dzimusi 1950. gadā)
- 21. aprīlis — Skaidrīte Darius, horeogrāfe, folkloriste, sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1927. gadā)
- 22. aprīlis — Aigars Liepiņš, ģeogrāfs, hidrologs, novadpētnieks (dzimis 1962. gadā)
- 25. aprīlis — Pāvils Johansons, dzejnieks, dziesminieks (dzimis 1947. gadā)
- 26. aprīlis — Alfrēds Čepānis, politiķis (dzimis 1943. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Gada dzīvnieks 2024 – stirna Dabasdati
- ↑ Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2024. gada putna godā ieceļ mazo zīriņu LOB
- ↑ Gada kukainis 2024 – lielacu kamene Dabasdati
- ↑ Gada bezmugurkaulnieks 2024 – ūdens ēzelītis Dabasdati
- ↑ Gada gliemis 2024 – zaļganais kailgliemezis Dabasdati
- ↑ GADA AUGS 2024 – APDZIRA Dabasdati
- ↑ Gada koks 2024 – zemais bērzs Dabasdati
- ↑ «Par 2024. gada sēni nosauc zilzaļo hlorociboriju – krāšņa un noderīga, bet maz pētīta». lsm.lv. 2024. gada 4. janvārī. Skatīts: 2024. gada 4. janvārī.
- ↑ GADA GĻOTSĒNE 2024 – TRAUSLĀ LĀSENĪTE Dabasdati
- ↑ GADA SŪNA – PARASTĀ LĪKLAPE Dabasdati
- ↑ Gada dzīvotne 2024 – mitrāji Dabasdati
- ↑ «Latvijas 2024. gada ģeovieta – Gūdu klintis». www.geo.lu.lv (latviešu). 2024-01-10. Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ «2024. gada arheoloģijas piemineklis – Aboras I apmetne». www.arheologubiedriba.lv (latviešu). 2024-01-17. Skatīts: 2024-01-18.
- ↑ lvportals.lv. «2024. gadā minimālā darba alga būs 700 eiro, palielinās arī stundas tarifa likmes». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2023-12-31.
- ↑ delfi.lv. «Paraksta sadarbības memorandu par 3 miljardu eiro investīciju piesaisti Andrejsalas apkaimes attīstībai». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-10.
- ↑ delfi.lv. «Ceturtdien Rīgā ieradīsies Ukrainas prezidents Zelenskis». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-11.
- ↑ delfi.lv. «Saeima nolemj apvienot sabiedriskos medijus». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-18.
- ↑ delfi.lv. «Sausiņu atbrīvo no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata». delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-25.
- ↑ «Talsos no amata gāž domes vadītāju Kārkliņu; atkāpjas arī abi vietnieki». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-02-05.
- ↑ «No amata atkāpjas «Pasažieru vilciena» valdes priekšsēdētājs Grigulis». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-07.
- ↑ «Turbulence valdībā: Kariņš specreisu dēļ demisionē no ārlietu ministra amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-28.
- ↑ «Divdomīgā situācijā nokļuvušais Lasmanis atkāpjas no Jelgavas novada mēra amata». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-03.
- ↑ «Mūžībā devies kādreizējais Augstākās izglītības un zinātnes ministrs Pēteris Cimdiņš». TVNET (latviešu). Skatīts: 2024-01-26.