A. Lippert

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
A. Lippert
Veids Velosipēdu un to detaļu ražošana
Dibināts 1900. gads
Likvidēts 1940. gads
Galvenais birojs Rīga, Latvija
Nozare Rūpniecība
Produkti Velosipēdi un to detaļas

A. Lippert bija viena no lielākajām velosipēdu fabrikām Rīgā un Latvijā 1930. gados.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. — 1921. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Velosipēdu fabrika, kas ietilpa akciju sabiedrībā “A. Lippert”, dibināta Rīgā 1927. gadā, taču pati tirdzniecības firma eksistēja jau kopš 1900. gada, kad Liepājā, Graudu ielā 47 atvēra šujmašīnu, rakstāmmašīnu un velosipēdu veikalu ar darbnīcu, kurai tika dots nosaukums “A. Lippert”. Uzņēmums bija viena no pirmajām šīs nozares tirdzniecības firmām Baltijā un veicināja ārzemju fabriku pārstāvniecību. Pastāv uzskats, ka firmu sākotnēji dibinājis Aleksandrs Ābrams Liperts (1864-1941).[1]

A. Lippert velosipēdu fabrika, 1937. gads, kataloga vāks

A. Liperta firmas veikalos ne tikai Liepājā, bet arī Jelgavā un Ventspilī varēja iegādāties vācu šujmašīnas Pfaff un Stoewer, rakstāmmašīnas Continental, kā arī Grosser un Walter adāmmašīnas. Īsi pirms Pirmā pasaules kara A. Liperta velosipēdu darbnīcā Graudu ielā 47 tika uzsākta arī velosipēdu montāža no vācu Wanderer daļām. Tos pārdeva ar markas nosaukumiem Lippert 47 un Libawia. Līdz karam A. Liperta veikalos kopumā tika pārdots vairāk nekā 5000 velosipēdu.[1] Pēc Pirmā pasaules kara saimnieciskā darbība atjaunojās un A. Liperts paplašināja darbību ne tikai jaunajā veikalā Liepājā, Graudu ielā 45, bet atvēra veikalus arī Daugavpilī, Valmierā, Tukumā, Kuldīgā, Sabilē un Aizputē.[1]

1921. — 1940. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gadā Rīgā, L. Smilšu ielā 4, velosipēdu veikalu atvēra arī Simons Liperts (1896-1941). Aleksandra un Simona tirdzniecības firmas sekmīgi darbojās kopīgi. Pat produkcijas katalogi, kā arī citi reklāmas izdevumi abiem uzņēmumiem tika veidoti kopā. 1927. gadā tika nolemts pilnībā apvienot abas firmas un pārveidot par “Akciju sabiedrību A. Lippert” ar centru Rīgā, L. Smilšu ielā 4. No tā brīža atsevišķs “S. Lippert” firmas veikals vairs neeksistēja. Iespējams, ka jaunā uzņēmuma valdes sastāvā bez Aleksandra un Simona Lipertiem, kā liecina kāds kases dokuments, 1940. gadā par valdes priekšsēdētāju un rīkotājdirektoru strādājis Džeims (James) Liperts (1903-1943).[1]

Rīgā atradās ne tikai firmas noliktavas, bet arī velosipēdu darbnīca un dažādu mašīnu apkalpes punkts. Darbnīcā, līdzīgi kā pirms kara, tika uzsākta Lippert 45, Sterling un The Royal Star markas velosipēdu montāža. Taču nelielie ražošanas apjomi neapmierināja jaunās akciju sabiedrības vadību. Tās mērķis bija izveidot Rīgā pamatīgāku ražotni. Tam bija nepieciešamas daudz lielākas telpas. Skatiens tika vērsts uz kādreizējiem Krievu-Baltijas vagonu fabrikas korpusiem Bruņinieku un Vagonu ielas stūrī. 1929. gadā tika noslēgts izdevīgs pirkuma līgums ar vācu “Brennabor” Latvijas pārstāvniecību, kurai Bruņinieku ielā 139/143 atradās noliktavas un Lat-Brennabor montāžas darbnīcas. Tā A. Liperta uzņēmums ieguva plašas ražošanas telpas, bet pilsētas veikalu un noliktavu atvēra L. Smilšu ielā 23/25.[1]

Uzsākot ražošanu, galvenokārt nācās izmantot ārzemju detaļas, taču, ražošanas procesā ieviešot modernas iekārtas un progresīvu tehnoloģiju, arvien vairāk ārzemēs pirktās komplektēšanai nepieciešamās sastāvdaļas varēja aizvietot ar pašu ražotajām. Velosipēdu izlaidei palielinoties, samazinājās arī velosipēdu pašizmaksa un Liperta velosipēdus ļoti iecienīja pircēji, īpaši lauku iedzīvotāji. Sortiments strauji paplašinājās un jau 1936. gadā fabrikā ražoja vairākus modeļus: četrus kungu, divus dāmu, divus sacīkšu un divus pusaudžu modeļus, kā arī uzsāka bērnu ratiņu ražošanu.[1]

Līdz 1938. gadam uzņēmums ieviesa vairākus tehnoloģiskus jaunumus, ražošanas apjoms pietuvojās 130 velosipēdiem dienā. Kopš 1939. gada A. Liperta velosipēdu fabrika bija viens no lielākajiem detaļu pasūtītājiem Liepājas Kara ostas darbnīcās. Te izgatavotās komplektēšanai nepieciešamās detaļas, piemēram, dubļu sargus un KOD tipa brīvrumbas iemontēja Liperta velosipēdos, kā arī pārdeva kā rezerves daļas akciju sabiedrības veikalu tīklā visā Latvijā.[1][2]

1940. gada rudenī padomju vara akciju sabiedrības “A. Lippert” fabriku nacionalizēja un velosipēdu ražošanu pātrauca. Akciju sabiedrības dibinātājs A. Liperts tika deportēts un gāja bojā Vjatlaga nometnē Kirovas apgabalā, Krievijā, bet Simons un Džeims – holokausta gados Latvijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 Edvīns Liepiņš, Jānis Seregins. No Leitnera līdz Ērenpreisam. Rīga : Latvijas Industriālā mantojuma fonds, 2009. 77–79. lpp. ISBN 9934-805-00-6.
  2. A. Lippert velosipēdu fabrikas 1937. gada katalogs