AB Aerotransport

Vikipēdijas lapa
AB Aerotransport lidojumu karte (1938).
AB Aerotransport (A.B.A.) un Aeroflot aviokompānijas reklāma 1939. gadā.

AB Aerotransport (ABA) (zviedru: Aktienbolaget Aerotransport), arī Swedish Air Lines, bija 1924. gadā dibināta Zviedrijas akciju sabiedrība, kurai piederēja lidsabiedrība Aerotransport. Galvenie kompānijas akcionāri bija Vācijas Junkerswerke, kam 1925. gadā piederēja 82 procenti akciju. No 1937. līdz 1941. gadam aviokompānijas lidmašīnas maršrutā Moscow (Kremlin) Air Express nosēdās arī Rīgas lidostā.

1948. gadā tā kļuva par daļu no aviokompānijas SAS.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ABA pirmais lidojums notika 1924. gada 2. jūnijā ar Junkers F 13 lidmašīnu no Stokholmas Lindarangenas lidostas uz Helsinkiem, kur bija savienojums ar lidojumu Helsinki-Tallina (Rēvele)-Rīga-Klaipēda (Mēmele)-Kēnigsberga, ko veica AS Latvijas Gaisa satiksme kopā ar Skandinaviens Luftrouter, bet 1925. gadā savienojums bija ar lidojumu Helsinki-Tallina-Rīga, ko veica Aero O.Y. kopā ar Skandinaviens Luftrouter.

1925. un 1926. gadā ABA sāka regulārus lidojumus uz Vāciju sadarbībā ar Deutsche Luft Hansa: Malme-Kopenhāgena-Lībeka-Berlīne, Stokholma-Kalmāra-Štetīna un Malme-Kopenhāgena-Hamburga-Amsterdama ar savienojumiem uz Londonu un Parīzi (kopā ar KLM). 1925. gada martā AB Aerotransport saņēma pirmos trīs dzinēju Junkers G 24, ko Zviedrijā ražoja AB Flygindustri. 1931. gadā lidsabiedrība iegādājās vairākus sauszemes un hidroplānus Junkers W 33, W 34, G 23, G 24. Ilgākiem lidojumiem lietoja trīs dzinēju Fokker F.XII.

1935. gadā par ABA galveno īpašnieku kļuva Zviedrijas valsts, 1937. gadā AB Aerotransport iegādājās Douglas DC-3 lidmašīnas, kas ļāva sākt lidojumus uz Maskavas lidostu. ABA flotē tajā laikā bija pieci Junkers Ju 52/3m, viens Junkers F 13 (hidroplāns) un divi Fokker F.XII.

Otrā pasaules kara laikā AB Aerotransport turpināja lidojumus uz Maskavu līdz 1941. gada jūnijam. 1942. gada maijā sāka lidojumus uz Londonu ar DC-3, vēlāk ar Boeing B-17 lidmašīnām, bet uz Berlīni lidoja līdz pat kara beigām 1945. gadā.

1948. gada 30. jūnijā valstij piederošā ABA apvienojās ar privāto Svensk Intercontinental Lufttrafik AB (saīsināti SILA), kas ietilpa Scandinavian Airlines grupā, ko 1946. gadā bija nodibinājusi SILA (Zviedrija), Det Danske Luftfartselskab (Dānija) un Det Norske Luftfartselskap (Norvēģija).

Lidojumu plāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]