Ščecina

Ščecina
Ščecina;
	pilsēta
Szczecin
	Ščecina
; Karogs	; Ģerbonis
	Ščecina Ščecina
	Koordinātas: 53°26′17″N 14°32′32″E / 53.43806°N 14.54222°EKoordinātas: 53°26′17″N 14°32′32″E / 53.43806°N 14.54222°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Rietumpomožes vojevodiste
Apriņķis	Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1243
Platība
• pilsēta	300,55 km2
Augstums	līdz 131 m
Iedzīvotāji (2021)
• blīvums	1 352,3/km²
• urbānā teritorija	409 211
• aglomerācija	674 000
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.szczecin.pl
	Ščecina Vikikrātuvē

Ščecina (poļu: Szczecin), vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne (vācu: Stettin, latīņu: Stetinum, Sedinum), ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas. Lielākā Polijas osta. Kuģu būves centrs. Sena pilsēta, no kuras apbūves gan maz saglabājies, jo pilsēta stipri nopostīta Otrā pasaules kara laikā.

Vēsture

Ščecina pastāvējusi kā sena rietumslāvu apmetne vismaz no 8. gadsimta. 10. gadsimta beigās Polijas karalis Meško I pievienoja pilsētu Polijai un centās kristīt iedzīvotājus, tomēr 1005. gadā notika pagānu sacelšanās, un iedzīvotājus izdevās pievērst kristietībai tikai 1124. gadā. 12. gadsimta beigās pilsētā ieradās daudz ieceļotāju no dažādām Svētās Romas impērijas daļām, un Ščecina mainīja savu slāvisko raksturu un kļuva par vācisku pilsētu. No 1295. gadam līdz 1464. gadam Ščecina bija Šcecinas hercogistes galvaspilsēta. Tā kļuva par lielu graudu, sāls un siļķu tirdzniecības centru, jo atrodas izdevīgā vieta — Oderas grīvā. 16. gadsimtā Ščecinā ieradās daudz hugenotu bēgļu, kuri deva jaunu impulsu pilsētas attīstībā.

Trīsdesmitgadu kara laikā Šcecinu ieņēma zviedru karaspēks. Pēc Vestfālenes miera līguma nosacījumiem pilsēta kļuva par Zviedru Pomerānijas galvaspilsētu. Zviedru valdīšanā Ščecina neattīstījās, jo bija atgriezta no galvenajiem tirgiem. Pilsētas stāvokli pasliktināja vairāki kari ar Brandenburgu, kura centās iegūt pilsētu. 1720. gadā Ščecinu iekļāva Prūsijas Karalistes Brandenburgas daļas sastāvā. Pilsēta kļuva par Prūsijas lielāko jūras ostu, izdevīgi tirgojoties ar graudiem un oglēm no Silēzijas. Iedzīvotāju skaits strauji auga no 6000 1720. gadā līdz 58 000 1861. gadā. Attīstījās rūpniecība — metalurģija, kuģubūve.

Otrā pasaules kara laikā Ščecina bija liels militārās rūpniecības centrs (piemēram, šeit armijas vajadzībām tika ražotas automašīnas Stoewer), tāpēc 1944. gadā vairākos britu uzlidojumos Ščecina tika nopostīta (65% procentu ēku, visa osta un pilsētas centrs). 1945. gada 26. aprīlī Sarkanā armija pēc sīvām kaujām ieņēma pilsētu. Pēc kara, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Šcecina tika piešķirta Polijai. Vācu iedzīvotāji tika padzīti uz Vāciju, bet pilsētā ierodas poļi, arī no PSRS anektētajiem Polijas austrumu apgabaliem (sevišķi daudz no Viļņas apkārtnes).

1970. gada decembrī, tāpat kā Gdaņskā un Gdiņā, arī Ščecinā notika plaši strādnieku nemieri. Tika nodedzināts Polijas komunistu (PASP) birojs un padomju konsulāts. 1980. gada augustā Ščecina, sevišķi tās kuģu būvētava, bija viena no arodapvienības "Solidaritāte" centriem.

Rīgā, Mežaparkā, ir iela, kas nosaukta Ščecinas vārdā.

Transports

Sabiedriskais transports Ščecinā

Pamatraksts: Sabiedriskais transports Ščecinā

Sabiedriskais transports Ščecinā sastāv no 12 tramvaju un 82 autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Ščecinas priekšpilsētas.

Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1928. gadā. 1879. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas. Ščecinā pirmais elektriskais tramvajs sāka kursēt 1896. gadā.

Ščecinā (Štetīnē) dzimuši

Dariušs Adamčiks (Dariusz Adamczuk, 1969) — futbolists
Frīdrihs fon Adelungs (Friedrich von Adelung, 1768—1843) — vācu/krievu lingvists
Hava Alberšteina (חוה אלברשטיין, 1947) — Izraēlas mūziķe
Johanness Teodors Bārgelds (Johannes Theodor Baargeld, 1892—1927) — vācu mākslinieks
Maksis Bergs (Max Berg, 1870—1947) — vācu arhitekts
Alfrēds Dēblins (Alfred Döblin, 1878—1957) — vācu rakstnieks
Helga Dēna (Helga Deen, 1925—1943) — ieslodzītā
Antons Dorns (Anton Dohrn, 1840—1909) — vācu zoologs
Heinrihs George (Heinrich George, 1893—1946) — vācu aktieris
Oto fon Gērke (Otto von Gierke, 1841—1921) — vācu vēsturnieks
Fricis Gerlihs (Fritz Gerlich, 1883—1934) — vācu žurnālists
Frīdrihs Gilli (Friedrich Gilly, 1772—1800) — vācu arhitekts
Hermanis Grasmans (Hermann Graßmann, 1809—1877) — vācu matemātiķis un filologs
Leons Jesels (Leon Jessel, 1871—1942) — vācu komponists
Hanss Kamlers (Hans Kammler, 1901—1945?) — vācu inženieris
Katrīna Lielā (Екатерина II Великая, 1729—1796) — Krievijas imperatore
Johans VI Ambundi (Johannes Ambundi von Schwan, ?—1424) — Rīgas arhibīskaps
Radoslavs Majdans (Radosław Majdan, 1972) — futbolists
Marija Fjodorovna (Мария Фёдоровна, 1759—1828) — Krievijas cara Pāvila I sieva
Volfharts Pannenbergs (Wolfhart Pannenberg, 1928) — vācu teologs
Dita Parlo (Dita Parlo, 1906—1971) — vācu kinoaktrise
Gžegožs Rasjaks (Grzegorz Rasiak, 1979) — poļu futbolists
Pomerānijas Sofija (Sophia von Pommern, 1498 — 1568) — Dānijas karaliene
Pšemislavs Stančiks (Przemysław Stańczyk, 1985 —) - peldētājs
Manfrēds Štolpe (Manfred Stolpe, 1936) - vācu politiķis
Kārlis Teike (Carl Teike, 1864—1922) — vācu komponists
Frīdrihs fon Vrangelis (Friedrich Graf von Wrangel, 1784—1877) — Prūsijas Karalistes ģenerālfeldmaršals