ASV federālā valdība

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no ASV valdība)
ASV lielais zīmogs

Amerikas Savienoto Valstu federālā valdība (angļu: Federal government of the United States) sastāv no trim atsevišķiem zariem: likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas, kuru pilnvaras saskaņā ar ASV Konstitūciju piešķirtas attiecīgi Kongresam, prezidentam un federālajām tiesām.[1] Šo varas zaru tiesības un pienākumus, ieskaitot federālās izpildvaras departamentu un ASV Augstākajai tiesai pakļauto tiesu dibināšanu, sīkāk nosaka Kongress. Valdība izveidota 1789. gadā.

Tā kā valdība atrodas Vašingtonā, bieži tiek lietots metonīms "Vašingtona", tā apzīmējot federālo valdību.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Datumu, kurā saskaņā ar Konstitūciju bija jāsākas valdības darbam, noteica Konfederācijas kongress — 1789. gada 4. marts. Taču 4. martā nebija sapulcējies pietiekams skaits senatoru un pārstāvju un nebija sasniegts kvorums. Kad sanāca kvorums, 6. aprīlī tika saskaitītas vēlētāju balsis par prezidentu un viceprezidentu. 30. aprīlī Džordžs Vašingtons tika inaugurēts par pirmo ASV prezidentu. Tajā pašā gadā tika pieņemts Tieslietu likums un Vašingtons ieteica Džonu Džeju Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam, par ko viņš arī kļuva 1789. gada 19. oktobrī.

Pirmais nofotogrāfētais ASV kabinetsDžeimsa Polka kabinets (1845)

Vašingtona administrācijas laikā ASV kabinetā ietilpa tikai pieci amatvīri, ieskaitot viņu pašu, un tikai trīs no viņiem vadīja izpildvaras departamentuvalsts sekretārs Tomass Džefersons, valsts kases sekretārs Aleksandrs Hamiltons, kara sekretārs Henrijs Nokss; ģenerālprokurors Edmunds Rendolfs, arī kabineta loceklis, nebija Tieslietu departamenta galva, jo tāds departaments vēl nepastāvēja. Viceprezidents neietilpa kabinetā, jo kā Senāta priekšsēdētājs tolaik tika pieskaitīts likumdošanas varai.

Sākotnēji prezidenta termiņu skaits nebija ierobežots. Mūsdienās cilvēks nevar būt par prezidentu ilgāk nekā 2 termiņus (viens termiņš ir 4 gadus ilgs) pēc kārtas. Šis ierobežojums ieviests 1951. gadā pēc Franklina Rūzvelta kļūšanu par prezidentu 4 termiņus pēc kārtas.

Pirmais Kongress izveidoja ASV maršalu dienestu. Pēc 1789. gada Tieslietu likuma, maršalu galvenais pienākums bija visu Savienoto Valstu valdības izsniegto orderu izpilde. Maršali tika noteikti kā tiesu amatpersonas, kuras palīdz federālajām tiesām pildīt to funkcijas; viņi darbojās kā likumsargi, dokumentu (pavēļu, pavēstu u.c.) nogādātāji, aizturētāji, aizturēto apsargātāji, naudas līdzekļu izsniedzēji, sedzot tiesu izmaksas. Maršali darbojās kā federālās valdības pārstāvji savos apriņķos, viņi īstenoja tautas skaitīšanu (līdz 1870. gadam), vāca dažādus statistikas datus, izplatīja prezidenta paziņojumus.

Tēvocis Sems — tradicionāla ASV valdības personifikācija

1790. gadā Kongress dibināja Nodokļu dienestu (The United States Revenue Cutter Service), kas bija bruņots jūras tirdzniecības nodokļu nomaksas kontroles dienests. 1915. gadā Nodokļu dienestu apvienoja ar Glābšanas dienestu, izveidojot Krasta apsardzi.

Iekšlietu departamenta rašanās saistīta ar valsts kases sekretāra Roberta Volkera pausto nostāju, ka izveidojams jauns departaments, kurā no citiem, jau pastāvošajiem departamentiem tiktu pārceltas vairākas pārvaldes, kuras nebija atbilstošas konkrētajam departamentam, piemēram, Galvenā zemes pārvalde Valsts kases departamentā, Indiāņu lietu birojs Kara departamentā, ASV Patentu un preču zīmju pārvalde Valsts departamentā.

Franklina Rūzvelta Jaunā kursa ietvaros (1933—1936) tika radīts liels skaits jaunu federālo aģentūru un programmu, kuru mērķis bija palīdzēt pārvarēt Lielo depresiju.

ASV federālās izpildvaras departamentu izveidošanas hronoloģija ir šāda:

1949. gada 10. augustā Armijas departaments, Gaisa spēku departaments un Jūras kara flotes departaments tika apvienoti Aizsardzības departamentā. 1971. gada 1. jūlijā Pasta departaments pārveidots par ASV Pasta dienestu, neatkarīgu aģentūru.[2]

Likumdošanas vara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: ASV Kongress

ASV Kapitolijs — Kongresa sanākšanas vieta

Federālās valdības likumdošanas zars ir Kongress, kurš sastāv no Senāta un Pārstāvju palātas (Kongress ir divpalātu parlaments).

Konstitūcija nosaka šādas Kongresa pilvaras: nodokļu ievākšana, naudas laišana apgrozībā un tās vērtības regulēšana, sodu par naudas viltošanu noteikšana, pārvalžu, ceļu, federālo tiesu (kas pakļautas Augstākajai tiesai) dibināšana, patentu izsniegšana, pirātisma un felonijas apkarošana, kara pieteikšana, Bruņoto spēku un milicijas organizēšana un atbalstīšana, īpašas likumdošanas veikšana Kolumbijas apriņķim, starpštatu tirdzniecības regulēšana, pilnvaru izpildei nepieciešamo likumu pieņemšana.

Pārstāvju palāta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārstāvju palāta sastāv no 435 balstiesīgiem locekļiem, katrs no tiem pārstāv noteiktu kongresionālo apriņķi. Pārstāvju skaits no katra štata atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita, kuru nosaka Tautas skaitīšanas birojs. Palātas locekļa termiņš ir 2 gadi, termiņu skaits nav ierobežots. Lai kļūtu par palātas locekli, ir jābūt vismaz 25 gadus vecam, vismaz 7 gadus jābūt ASV pilsonim, jādzīvo ir štatā, kuru pārstāv. Tāpat Pārstāvju palātā ir 6 locekļi bez balstiesībām: pa vienam delegātam no Kolumbijas apriņķa, Guamas, Virdžīnu salām, Samoas, Ziemeļu Marianas salām un rezidējošais komisārs no Puertoriko.

Senāts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senāts sastāv no 100 senatoriem, pa 2 no katra štata, neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. Senatora termiņš ir 6 gadi.

Atšķirības pilnvarās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katrai no abām Kongresa palātām ir savas pilnvaras. Senāts apstiprina vai noraida daudzas prezidenta izvirzītas augstas amatpersonas: kabineta locekļus (tostarp federālās izpildvaras departamentu vadītājus), militārpersonas, vēstniekus, federālos tiesnešus. Visi likumprojekti par ienākumu palielināšanu tiek izstrādāti Pārstāvju palātā. Jebkura likuma pieņemšanai nepieciešama abu Kongresa palātu vairākuma piekrišana, taču likums stājas spēkā tika pēc prezidenta paraksta, ja prezidents likumu neparaksta (uzliek veto), likums stājas spēkā ar divu trešdaļu balsu vairākumu abās Kongresa palātās.

Senāta un Pārstāvju palātas locekļi tiek ievēlēti pēc plurālās sistēmas (par atšķirīgām vēlēšanu sistēmām skatīt Balsošanas sistēma) visos štatos, izņemot Luiziānu un Džordžiju, kur ir divu raundu sistēma, un Meinu un Aļasku, kur ir reitinga balsošana.

Federālo amatpersonu impīčments[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Impīčmentu federālajām amatpersonām var veikt Kongress. Pirmā par impīčmentu balso Pārstāvju palāta. Pēc tam Senātā notiek izmeklēšana, kurā tiek izskatīta nepieciešamība atlaist amatpersonu no ieņemamā amata, pēc tam senatori balso (atcelšanai no amata nepieciešamas divas trešdaļas balsu). Līdz 2020. gadam 3 ASV prezidentiem Pārstāvju palātā tika veikts impīčments (izteikta neuzticība) — Endrū Džonsonam, Billam Klintonam, Donaldam Trampam —, taču nevienu no viņiem Senāts neatlaida no amata. Impīčments varējis būt pielietots pret Ričardu Niksonu, taču viņš pats atstāja prezidenta amatu.[3]

Kongresa komitejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai veiktu likumdošanas darbu un izmeklēšanu nacionālos jautājumos, pastāv Kongresa komitejas katrā Kongresa palātā un komitejas, kas kopīgas abām palātām. Tāpat pastāv apakškomitejas.

Kongresa uzraudzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kongress uzrauga izpildvaras darbību, lai nodrošinātu cilvēktiesību un personīgo tiesību ievērošanu, atbilstību likumiem, ievākt informāciju likumu pieņemšanai un iedzīvotāju informēšanai.

Izpildvara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltais namsASV prezidenta rezidence un ASV kabineta sanāksmju vieta

Prezidents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: ASV prezidents

Konstitūcija piešķir izpildvaru prezidentam, kurš ir gan valsts vadītājs, gan valdības vadītājs (ar 'valdība' šeit domāta izpildvara, kā tas ierasts lielākajā daļā pasaules). Prezidents ir Bruņoto spēku virspavēlnieks. Prezidents pieņem vēstniekus, vada ASV starptautiskās attiecības, ir ASV galvenais diplomāts, viņam ir diplomātiskās atzīšanas pilnvaras. Prezidents var vadīt pārrunas un parakstīt starptautiskus līgumus, taču to ratifikācija iespējama tikai ar Senāta divu trešdaļu balsu vairākumu.

Prezidents izraugās (nominē) ASV vēstniekus, konsulus, Augstākās tiesas tiesnešus un citas amatpersonas, kuras apstiprina Senāts.

Prezidentam ir apžēlošanas tiesības — viņš var apžēlot noziegušos, izņemot impīčmenta gadījumus. Šīs tiesības aptver tikai federālos, bet ne štata noziegumus.

Tāpat prezidents var noteikt dienas kārtību, tādējādi ietekmējot likumdošanu, tāpat viņš var būt savas partijas līderis.

Ievēlēšana, pēctecība, termiņu ierobežojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: ASV prezidenta vēlēšanas

Prezidentu un viceprezidentu kā pāri (running mate) ievēlē elektoru kolēģija, kurā katram štatam ir noteikts skaits elektoru balsu, kas vienāds ar štata pārstāvniecību Kongresā (Pārstāvju palātas locekļu skaits, kas atkarīgs no štata iedzīvotāju skaita, plus divi štata senatori). (Kolumbijas apriņķim elktoru balsu skaits vienāds ar apriņķa pārstāvju skaitu Kongresā, ja tas būtu bijis štats, taču šis elektoru skaits nav lielāks kā štatam ar vismazāko iedzīvotāju skaitu.) Cilvēks var kļūt par prezidentu ne vairāk kā uz diviem termiņiem (viens termiņš ilgst 4 gadus) pēc kārtas. Precīzāk viena cilvēka prezidentūra ierobežota ar 10 gadiem, paredzot, ka cilvēks varējis pildīt prezidenta amatu, nebūdams ievēlēts, ne ilgāk kā 2 gadus un tad veiksmīgi piedalīties divās vēlēšanās pēc kārtas.

Veto, impīčments[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likumprojektu, kuru izskatījušas abas Kongresa palātas, iesniedz prezidentam, kurš to var parakstīt (likums stājas spēkā) vai uzlikt tam veto, atgriežot likumprojektu tajā palātā, kur tas tika izstrādāts. Ja prezidents 10 dienu laikā, izņemot svētdienas, viņam iesniegto likumprojektu neparaksta un neuzliek veto, likums stājas spēkā bez prezidenta paraksta. Prezidenta veto var tikt pārvarēts ar Kongresa abu palātu divu trešdaļu balsu vairākumu.

Prezidentam par valsts nodevību, kukuļņemšanu un citiem noziegumiem var tikt izteikta neuzticība (impīčments) ar Pārstāvju palātas balsu vairākumu un prezidents var zaudēt savu amatu ar Senāta divu trešdaļu balsu vairākumu.

Prezidents nevar atlaist Kongresu, bet var izbeigt Kongresa sesiju, ja Pārstāvju palāta un Senāts nevar paši par to vienoties. Ārkārtas gadījumos prezidents ir tiesīgs sasaukt abas palātas vai kādu no tām (speciālā sesija).

Viceprezidents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: ASV viceprezidents

ASV viceprezidents ir otra augstākā izpildvaras (visas valsts) amatpersona, vienlaikus esot Senāta priekšsēdētājs. Tā kā viņš nav vēlēts senators, viņam ir ex officio balstiesības un balsot viņš var tikai gadījumā, ja balsis par un pret ir sadalījušās vienādi (tad izšķirošā ir viceprezidenta balss, kurai dots apzīmējums tie-breaking vote — 'saikni saraujoša balss'). Viceprezidents ir priekšsēdētājs Kongresa kopsēdē, kurā tiek skaitītas elektoru kolēģijas balsis. Pēc prezidenta pēctecības kārtības viceprezidents ir pirmais, tāpēc prezidenta nāves vai amata atstāšanas gadījumā viceprezidents kļūst par prezidentu un viņa bijušā viceprezidenta pienākumi tiek nodoti izpildvaras zaram.

Kabinets, departamenti, aģentūras[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksti: ASV kabinets, ASV federālās izpildvaras departamenti, ASV federālās aģentūras

Federālo likumu izpildi ikdienā īsteno Kongresa dibinātie departamenti, lai risinātu nacionālos un starptautiskos jautājumus noteiktās nozarēs. Prezidenta izraudzītie un Senāta apstiprinātie departamentu vadītāji veido konsultatīvu padomi kabinetu. Bez departamentiem virkne organizāciju ir apvienota prezidenta izpildbirojā.

Pastāv neatkarīgās aģentūras un valsts uzņēmumi, kā Federālā depozītu apdrošināšanas korporācija, Nacionālā dzelzceļa pasažieru korporācija.

Tiesu vara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV Augstākās tiesas ēka

Pamatraksts: ASV federālā tiesu sistēma

Saskaņā ar Konstitūciju tiesu vara skaidro un pielieto likumus. Konstitūcija paredz Augstākās tiesas pastāvēšanu un sniedz Kongresam tiesības dibināt citas tiesas, kas pakļautas Augsākajai tiesai. Federālos tiesnešus ieceļ prezidents un apstiprina Senāts, to pilnvaru termiņš ir konkrētā cilvēka viss mūžš. Tātad federālais tiesnesis, reiz apstiprināts amatā, to var saglabāt līdz savai nāvei, aiziešanai pensijā vai brīvprātīgas atkāpšanās no amata. Par veiktiem noziegumiem pret tiesnesi var tikt izmantots impīčments. Pastāv federālie tiesu apriņķi, katrā no kuriem atrodas federālās tiesas. Tiesu sistēma sastāv no Augstākās tiesas (augstākā instance), 13 apelācijas tiesām (otrā instance), 94 apgabala tiesām (pirmā instance), 2 īpašās jurisdikcijas tiesām.

Augstākā tiesa izskata lietas, kas skar federālo valdību, strīdus starp štatiem, Konstitūcijas skaidrošanu (interpretācija). Augstākā tiesa var pasludināt likumdevējvaras vai izpilvaras rīcību par pretkonstitucionālu, atceļot likumu un radot precedentu nākotnes likumiem.

Apgabala tiesa izskata lietas, kas saistītas ar federālajiem likumiem, un lietas, kuru iesaistītās puses nav viena štata pilsoņi. Apgabala tiesa izskata lietas, kas pārnestas no štata tiesām, ja pastāv augstāk minētie apstākļi un to pieprasa kāda no tiesas procesa pusēm.

Apelācijas tiesā tiek pārsūdzēti apgabala tiesas lēmumi, kā arī tiek izskatītas dažas tiešās apelācijas no administratīvajām iestādēm. Apelācijas tiesas vai štata Augstākās tiesas lēmumi tiek pārsūdzēti Augstākajā tiesā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Branches of the U.S. Government». usa.gov. Skatīts: 26.08.2021..
  2. «United States federal executive departments». en.wikipedia. Skatīts: 26.08.2021.
  3. «Trump impeachment: A very simple guide». bbc.com. 19.12.2019. Skatīts: 26.08.2021.