Abdelmaliks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Abdelmaliks Ibn Marvāns
عبد الملك بن مروان
First Umayyad gold dinar, Caliph Abd al-Malik, 695 CE.jpg
Malika valdīšanas laikā kalta monēta ar cilvēka atveidu
Umajādu kalifs
Valdīšana 685. gads – 705. gads
Priekštecis Marvāns Ibn Elhakams
Pēctecis Elvalīds Ibn Abdelmaliks
Pilnais vārds Abdelmaliks Ibn Marvāns
Dzimis 646
Medīna, Arābija[1]
Miris 705. gada 8. oktobrī (58—59 gadu vecumā)
Dzīvesbiedre Walida bint Al-Abbas[2]
Atikah bint Yazid
Fatima bint Hisham
Dinastija Umajādi
Tēvs Marvāns I
Māte Aisha bint Mwauyia ibn Al-Mughira[2]

Abdelmaliks Ibn Marvāns (arābu: عبد الملك بن مروان ‘Abd al-Malik ibn Marwān, dzimis 646. gadā, miris 705. gada 8. oktobrī) jeb vienkārši Maliks bija piektais Umajādu kalifs, dzimis Medīnā, Hidžāzas reģionā Arābijā.[1][3] 14. gadsimta islāmu vēsturnieks Ibn Haldūns apgalvojis, ka Maliks bijis starp dižākiem arābu iekarotājiem un rīkojies kā Umars Ibnelhatābs. Maliks atjaunoja impērijas vienotību, izveidoja jaunu valsts pārvaldes sistēmu,[4] rakstus tulkoja arābu valodā, sāka kalt islāma monētas un karoja ar Bizantijas impēriju.[5] Viņa valdīšanas laikā uzcēla Klints kupolu[1] Jeruzalemē.

Dzīve un karagājieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Abdelmaliks bērnību pavadīja Medīnā un studēja šariātu Damaskā.[6] 16 gada vecumā kalifs Muāvija II Maliku iesaistīja valdīšanā, bet 683. gadā Medīnas iedzīvotāji viņus padzina no pilsētas. Ceļā uz Damasku viņš sastapa "Sīrijas armiju" un piedalījās nemieru apspiešanā.[1] Kad 684. gadā Malika tēvs kļuva kalifs, ziemeļu un dienvidu arābu ciltis sašķēlās.[1] Maliks nomira 705. gadā, bet viņa četri dēli viens pēc otra kļuva kalifi.[7][8]

Abdelmaliks kļuva kalifs tā saukto "otro fitnu" (pilsoņu karu un nemieru) laikos un vispirms "pakļāva" Basras valdnieku. Irākā viņam pretojās trīs grupējumi (haridžīti, Alī spēki un Abd-Allah ibn al-Zubayr piekritēji), kuri cīnījās savā starpā, kā arī pret Umajādu virskundzību.[1] Pēc vairākiem gadiem Maliks veica karagājienu pret "kalifu" Abd-Allah ibn al-Zubayr, Hidžāzas valdnieku un 689. gadā guva uzvaru piekukuļojot pretinieku karaspēku.[1]

Malika sīriešu karapūlis aplenca Meku 692. gadā un pēc neveiksmīgām sarunām Hadža laikā bombardēja Meku ar katapultu. Pēc septiņu mēnešu aplenkuma ar 10 000 kaujniekiem Abd-Allah ibn al-Zubayr kaujās ap Kaabu nogalināja, un Malika karavadoni "Hadžadžu" al-Hajjaj ibn Yusuf (arābu: الحجاج بن يوس) nozīmēja par Irākas valdnieku un Malika sabiedroto.

Zelta dinārs kalts Damaskā, ap 697. gadu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «'Abd al-Malik». Encyclopedia Britannica. I: A-Ak - Bayes (15th izd.). Chicago, IL : Encyclopedia Britannica, Inc. 2010. 14–15. lpp. ISBN 978-1-59339-837-8.
  2. 2,0 2,1 Dr. Eli Munif Shahla, "Al-Ayam al-Akhira fi Hayat al-Kulafa", Dar al-Kitab al-Arabi, 1st ed., 1998, pp 236-238.
  3. 646. vai 647. gadā.
  4. Leons Taivans, Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts, 113. lpp., ISBN 978-9984-46-309-4.
  5. Classical Islam G.Gunebam
  6. Mehrunisha Suleman, Afaaf Rajbee. «The Lost Female Scholars of Islam». Emel magazine. Emel magazine. Skatīts: 2015. gada 23. februāris.
  7. Masudul Hasa, History of Islam
  8. Bacharach in Necipogulu, 1996, p. 38.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]