Abuls Alā Maudūdī
| ||||||||
Abuls Alā Maudūdī (urdu: ابو الاعلی مودودی, dzimis 1903. gada 25. septembrī, miris 1979. gada 22. septembrī) bija islāma garīdznieks, ideologs, filozofs, jurists, vēsturnieks, žurnālists un akadēmiķis Britu Indijā un pēc tam Pakistānā.[1]
Maudūdī izstrādāja teorijas un koncepcijas, kas ļauj islāmistu ideoloģijai adaptēties jauniem politiskiem apstākļiem, tas ir, nacionālo valstu izveidošanai. Viņš lika pamatus islāma valsts teorijai kā pretstatu musulmaņu nacionālismam, uz kura pamata 1947. gadā izveidojās Pakistāna. Maudūdī sākotnēji nodarbojās ar Ziemeļindijas musulmaņu rakstvalodas attīstību- urdu valodu un savu pirmo grāmatu Džihāds islāmā nopublicēja 20. gadu beigās, laikā, kad Hasans al Banna veidoja Musulmaņu brālību Ēģiptē, Maudūdī bija naidīga attieksme pret projektu izveidot musulmaņu valsti ierobežotā teritorijā, kurā vara pārietu nacionālistu elites rokās. Viņš bija pret tiem nacionālistiem, kas, ietekmējoties no rietumiem, gribēja izveidot Pakistānas nacionālo valsti pēc Eiropas nacionālo valstu parauga. Viņš arī bija pret Pakistānas ulāmām, kas sadarbojās ar nemusulmaņu valdību, kas kopš 1857. gada sadarbojās ar britu kolonizatoriem.[2]
Maudūdī aizstāvēja islamizāciju „no augšas” ar pašas valsts centieniem Dieva suvererinātes (hakimiyyah) vārdā. Maudūdī apgalvoja, ka politika ir organiska un neatņemama islāma ticības daļa, un islāma valsts ir risinājums visām problēmām. Viņš uzskatīja, ka islāma pieci pilāri ir tikai sagatavošanas stadijas džihādam, cīņai pret tiem, kas uzurpēja Dieva suverenitāti. Maudūdī padarīja reliģiju par politiskās cīņas ideoloģiju. Lai uzsāktu savu revolūciju, Maudūdī izveidoja islāma revolūcijas priekšpulku, nodibinot 1941. gadā partiju Jamaat-e-Islami.[3] Partija sekoja pirmo musulmaņu piemēram, kad tie 622. gadā kopā ar Muhamedu veica hidžru, bēga no Mekas uz Medīnu, lai dibinātu islāma valsti. Maudūdī dibinātā partija pildīja to pašu funkciju. Tā legāli eksistēja vispirms Britu Indijā un pēc tam Pakistānā. Kaut gan partijai nebija daudz sekotāju, Pakistānas politikā tā kļuva ļoti ietekmīga.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Zebiri, Kate (1998). "Review of Maududi and the making of Islamic fundamentalism.". Bulletin of the School of Oriental and African Studies 61(1): 167-168.
- ↑ Seyyed Vali Reza Nasr. Mawdudi and the Making of Islamic Revivalism. Oxford University Press, 1996-01-04. ISBN 978-0-19-535711-0.
- ↑ Husain Haqqani. Pakistan between mosque and military. India : Penguin Group, 2016. ISBN 9780670088560.
- ↑ Malise Ruthven. Islam in the World (2nd ed.). Penguin, 2000. 332–333. lpp.