Ainažu jūrskola
| Ainažu jūrskola | |
|---|---|
|
| |
| Vispārīga informācija | |
| Atrašanās vieta |
Valdemāra 21b, Ainaži, Limbažu novads, |
| Koordinātas | 57°51′54″N 24°21′37″E / 57.8650832°N 24.3604135°EKoordinātas: 57°51′54″N 24°21′37″E / 57.8650832°N 24.3604135°E |
| Pabeigta | 1864.-1919. |
| Atsauces | |
| Oficiālais nosaukums: Ainažu jūrskola | |
| Aizsardzības numurs | 43 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Vēsture |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Ainažu jūrskola bija pirmā jaunā tipa (Valdemāra) jūrskola Latvijas teritorijā. Dibināta Ainažos 1864. gada 23. novembrī pēc Krišjāņa Valdemāra iniciatīvas. Par pirmo skolas priekšnieku kļuva Kristiāns Dāls.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Jūrskola dibināta Ainažos Jura Veides mājā. Naudu skolas dibināšanai ziedoja turīgākie Ainažu apkārtnes zemnieki. Oficiālu jūrskolas statusu ieguvusi 1867. gadā. Jūrskola sākotnēji bija I kategorijas jūrskola ar vienu sagatavošanas un speciālo klasi. 1870. gadā kļuvusi par II kategorijas jūrskolu, bet 1880. gadā par III (augstākās) kategorijas. Kopš 1902. gada sešklasīga. Kopš 1875. gada audzēkņi eksāmenus kārtoja Pērnavas eksaminācijas komisijā. 34 darbības gados (līdz 1898) jūrskolā bija mācījies 2261 skolnieks. Eksāmenus bija nokārtojuši 220 tālbraucēju kapteiņi, 371 tālbraucēju stūrmanis un 150 tuvbraucēju kapteiņi.
Sākoties Pirmajam pasaules karam jūrskolu evakuēja uz Hersonas guberņu, kur tā darbojās līdz 1917. gadam. Daļu skolas inventāra apraka pagalmā un malkas šķūnī. Mācības Ainažu jūrskolā atsākās 1918. gadā skolotāju Jūlija Erharda un Eduarda Dūņa vadībā, izmantojot nedaudzos mācību līdzekļus, kas vēl bija saglabājušies pēc skolas evakuēšanas. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā jūrskola atsāka savu darbību Ainažos, tomēr Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā mācības pārtrauca pēc igauņu karaspēka ienākšanas Ainažos.[1]
Jūrskolas ēka
[labot | labot pirmkodu]Jūrskola dibināta J. Veidem piederošā namā Ainažos. 1870. gadā tika uzcelta speciāla jūrskolas ēka, bet 1902. gadā, Jāņa Veides dāvinātajā zemes gabalā, tika uzcelta jauna divstāvu skolas ēka. Abas jūrskolas ēkas nodega Otrā pasaules kara laikā. 1960. gados jūrskolas ēka atjaunota un 1969. gadā tajā atklāts Ainažu jūrskolas muzejs.
Ievērojami skolotāji un absolventi
[labot | labot pirmkodu]Skolotāji
[labot | labot pirmkodu]- Kristiāns Dāls (1839–1904), skolotājs un skolas pārzinis 1864.–1893. gadā, mācīja krievu, vācu, angļu valodu, ģeometriju, trigonometriju, navigāciju, astronomiju, kuģu mehānikas kursa daļu, jūras korespondenci, grāmatvedību u.c.
- Nikolajs Raudseps (1848—1920), Ainažu jūrskolas absolvents, vēlāk skolotājs un skolas pārzinis 1893.–1915. gadā, mācīja algebru, ģeogrāfiju, astronomiju, jūras karšu uzbūvi un izmantošanu, Krievijas un starptautiskās tiesības, kuģu vadīšanu u.c.
- Jegors Raudseps (1862–1928), Ainažu jūrskolas absolvents, jūrskolotājs no 1898. līdz 1907. gadam
- Georgs Kasks (1869–1937), skolotājs
- Jūlijs Erhards (1855–1944), Ainažu jūrskolas absolvents, kapteinis, skolotājs un skolas atjaunotājs 1918.–1919. gadā
- Eduards Dūnis (1873–1935), skolotājs 1918.–1919. gadā
- Rūdolfs Valters (1874–?), skolotājs[1]
Kapteiņi
[labot | labot pirmkodu]- Tālbraucēju kapteiņi un kuģu īpašnieki Jānis Veide un Mārtiņš Veide
- Tālbraucēju kapteiņi Jānis Sakne un Kārlis Purmalis
- Tālbraucēju kapteinis un kuģubūvētājs Oto Daniels Veide
- Tālbraucēju kapteinis Miķelis Veide
- Tālbraucēju kapteiņi Miķelis Šnore un Pēteris Šnore
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Latvijas Jūrniecības vēsture, Rīga, 1998.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 AINAŽU JŪRSKOLA – LATVIJAS VALSTS STŪRAKMENS Iveta Erdmane, rakstu krājums "Latvijas valsts jūrniecībai 100", ljs.lv