Pāriet uz saturu

Jegors Raudseps

Vikipēdijas lapa
Jegors Raudseps
Jegors Raudseps
Personīgā informācija
Dzimis 1862. gada 18. maijā
Mačpari, Vecsalacas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Ainažu pagasts Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1928. gada 6. augustā (66 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība igaunis
Nodarbošanās jūrnieks, kuģu kapteinis, skolotājs
Darbības gadi 1878-1928
Brāļi Nikolajs Raudseps
Dzīvesbiedre Marija Raudseps

Jegors Raudseps (1862—1928) bija igauņu izcelsmes latviešu tālbraucēju kapteinis, jūrskolotājs un kuģu īpašnieks. Viņa vecākais brālis Nikolajs Raudseps arī bija ievērojams tālbraucēju kapteinis un viens no zināmākajiem Ainažu jūrskolas skolotājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jegors Raudseps dzimis 1862. gada 18. maijā Vecsalacas pagasta Mačparu mājās.[1] Pēc vietējās pagasta skolas pabeigšanas, mācījies un 1885. gadā absolvējis Ainažu jūrskolu ar tālbraucēja kapteiņa diplomu. Pedagoga izglītību ieguvis vēlāk Pēterburgā. Jūrā sācis iet jau 1878. gadā.

No 1893. līdz 1898. gadam bijis kapteinis uz buriniekiem Livia, Anna, Mathilde, Matador. Pēc tam līdz 1901. gadam bijis burinieka Mercator kapteinis. Pēc tam īsu brīdi bijis tvaikoņa Vint kapteinis. 1902. gadā kļuvis par burinieka Bangpuhtis kapteini un arī līdzīpašnieku. No 1898. gada bijis arī Ainažu jūrskolas skolotājs. Ainažos dibinājis pirmo latviešu jūrniecības biedrību, kas bija Ķeizariskās Krievijas jūrniecības veicināšanas biedrības nodaļa.[2] 1905. gada revolūcijas laikā atbalstījis revolucionāri noskaņotos Ainažu jūrskolas audzēkņus un pats ticis iekļauts apcietināmo ainažnieku sarakstos. Tomēr, spējis izvairīties no soda ekspedīcijas.

1907. gadā pārcelies uz dzīvi Rīgā. Līdz 1914. gadam bijis Rīgas savstarpējās jūras apdrošināšanas biedrības Laima rīkotājdirektors. Vēlāk līdz 1919. gadam arī priekšsēdētājs. Paralēli šim amatam bijis arī jūrnieku savstarpējās palīdzības biedrības Enkuris priekšnieks, kā arī Rīgas Tālbraucēju kapteiņu biedrības un kuģniecības sabiedrības Austra valdes loceklis. 1915. gadā kopā ar minētajām biedrībām evakuējies uz Krieviju, dzīvojis Ribinskā.

Jegors Raudseps Latvijā atgriezies 1918. gada vasarā. 1919. gada jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un organizējis Daugavas motorlaivu flotili. Vēlāk strādājis par ostas iecirkņa pārzini Mīlgrāvī.[3] No 1919. gada līdz pat savai nāvei bijis Rīgas ostas priekšnieks. Bijis Latvijas kuģu īpašnieku savienības dibinātājs un Latvijas jahtkluba biedrs.

Miris 1928. gada 6. augustā Rīgā, Sarkanā krusta slimnīcā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://www.rigamuz.lv/ajm/aktualitates_lv/jurnieku-majas-turpinajums/
  2. Latvijas jūrniecības vēsture, Rīga, 1998.
  3. Latvis Nr.2040