Jegors Raudseps

Jegors Raudseps Personīgā informācija Dzimis 1862. gada 18. maijā Mačpari, Vecsalacas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Ainažu pagasts Latvija) Miris 1928. gada 6. augustā (66 gadi) Rīga, Latvija Tautība igaunis Nodarbošanās jūrnieks, kuģu kapteinis, skolotājs Darbības gadi 1878-1928 Brāļi Nikolajs Raudseps Dzīvesbiedre Marija Raudseps

Jegors Raudseps (1862—1928) bija igauņu izcelsmes latviešu tālbraucēju kapteinis, jūrskolotājs un kuģu īpašnieks. Viņa vecākais brālis Nikolajs Raudseps arī bija ievērojams tālbraucēju kapteinis un viens no zināmākajiem Ainažu jūrskolas skolotājiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1862. gada 18. maijā Vecsalacas pagasta Mačparu mājās. Pēc vietējās pagasta skolas pabeigšanas 1878. gadā sāka iet jūrā. 1885. gadā absolvēja mācības Ainažu jūrskolā, iegūstot tālbraucēja kapteiņa diplomu. Pedagoga izglītību ieguva vēlāk Pēterburgā. No 1898. gada bija Ainažu jūrskolas skolotājs.

No 1893. līdz 1898. gadam bija kapteinis uz buriniekiem Livia, Anna, Mathilde, Matador. Pēc tam līdz 1901. gadam bija burinieka Mercator kapteinis. Pēc tam īsu brīdi bija tvaikoņa Vint kapteinis. 1902. gadā kļuva par burinieka Bangpuhtis kapteini un arī līdzīpašnieku. Ainažos dibināja pirmo latviešu jūrniecības biedrību, kas bija Ķeizariskās Krievijas jūrniecības veicināšanas biedrības nodaļa. 1905. gada revolūcijas laikā atbalstīja revolucionāri noskaņotos Ainažu jūrskolas audzēkņus un iekļauts apcietināmo ainažnieku sarakstos. Tomēr spēja izvairīties no soda ekspedīcijas.

1907. gadā pārcelās uz dzīvi Rīgā. Līdz 1914. gadam bija Rīgas savstarpējās jūras apdrošināšanas biedrības Laima rīkotājdirektors. Vēlāk līdz 1919. gadam arī priekšsēdētājs. Paralēli šim amatam bija arī jūrnieku savstarpējās palīdzības biedrības Enkuris priekšnieks, kā arī Rīgas Tālbraucēju kapteiņu biedrības un kuģniecības sabiedrības Austra valdes loceklis. 1915. gadā kopā ar minētajām biedrībām evakuējās uz Krieviju, dzīvoja Ribinskā.

1918. gada vasarā Jegors Raudseps atgriezās Latvijā, 1919. gada jūnijā iestājās Latvijas armijā un organizēja Daugavas motorlaivu flotili. Vēlāk strādāja par ostas iecirkņa pārzini Mīlgrāvī. No 1919. gada bija Rīgas ostas priekšnieks. Bija Latvijas kuģu īpašnieku savienības dibinātājs un Latvijas jahtkluba biedrs.

Miris 1928. gada 6. augustā Rīgā, Sarkanā krusta slimnīcā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.