Aivars Ikšelis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aivars Ikšelis
Aivars Ikšelis
Personīgā informācija
Dzimis 1961. gada 7. februārī (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Smiltene, Latvijas PSR, PSRS
Tautība Latvietis
Nodarbošanās Režisors
Darbības gadi 1982—pašlaik

Aivars Ikšelis (dzimis 1961. gada 7. februārī) ir latviešu teātra režisors. No 1982. gada vada Valkas pilsētas teātri.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Ikšelis 11. starptautiskā laikmetīgāteātra festivāla "Tālvils 2015" atklāšanā, kopā ar žurnālisti Evu Ikstenu-Strapcāni.
A. Ikšelis 11. starptautiskā laikmetīgā teātra festivāla "Tālvils 2015" atklāšanā, kopā ar žurnālisti Evu Ikstenu-Strapcāni.

Dzimis Smiltenē. Darbojies kā aktieris Smiltenes Tautas teātrī. No 1982. gada sācis strādāt Valkas kultūras namā, kļūstot par Valkas pilsētas teātra māksliniecisko vadītāju.[1] Režisora meistarību sākotnēji apguvis pie Ārija Geikina.[2] 1992. gadā beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kultūrizglītības fakultāti, iegūstot bakalaura grādu teātra režijā. No 2002. gada stažējies režisora Anatolija Vasiļjeva Dramatiskās mākslas skolā[3] (Школа Драматического Искусства) Maskavā. Starptautiskā laikmetīgā teātra festivāla “Tālvils” mākslinieciskais direktors, Teātra darbinieku savienības biedrs.[4] Sociālo zinātņu maģistrs sabiedrības vadībā. 2004. gadā Latvijas Universitātē aizstāvējis disertāciju "Latvijas pierobeža un tās attīstības iespējas", iegūstot ekonomikas doktora grādu.[5] Strādā arī par skolotāju Valkas mākslas skolā, pasniedzot mākslas vēsturi.

Iestudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A.Ikšelis ir iestudējis Valkas pilsētas teātrī šādas izrādes:

Gads Autors Nosaukums
1984. Rūdolfs Blaumanis "Zagļi"
1985. Karels Čapeks "Māte"
1986. Tomass Brendons, Mati Unts "Čārlija krustmāte"
1987. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa"
1988. Hella Vuolijoki "Justīne"
1989. Gunārs Priede "Udmurtijas vijolīte"
1990. Atis Skalbergs "Šaubu akmeņi"
1991. Žilbērs Sesbrons "Ir pusnakts, doktor Šveicer!"[a]
1993. Edīte Piafa "Mana dzīve"
1994. Velga Krile "Vai jūs baiļojaties, jūs, mazticīgie?"
1995. Eduardo de Filipo "Filumena Marturāno"
1996. Žans Kokto "Cilvēka balss"
1997. Žans Anuijs "Eiridīke"
1998. Austra Skujiņa "Es sapņoju būt..."
1999. Velga Krile "Kains"
2000. Velga Krile "Katastrofa"
2001. Antons Čehovs "Ķiršu dārzs"
2002. Eriks C. Petersons "Pēckvēle"
2003. Antons Čehovs "Ivanovs"
2004. Inga Ābele "Dzelzszāle"
2005. Lelde Stumbre "Sunītis"
2006. Agita Draguna "Plaisa"
2006. Antons Čehovs "Melnais mūks"
2006. Heiners Millers "Mēdeja. Materiāls"
2007. Andrejs Zinčuks "Vientulības gaisma"
2008. Agita Draguna "Aiza"
2009. Nikolajs Rudkovskis "Bergmaņa sievietes"
2011. Nikolajs Gogolis "Ņevas prospekts"
2012. Andrejs Zinčuks "Mērkaķīte"
2013. Ksenija Dragunska "Edīte Piafa. Mans leģionārs"
2014. Leonīds Savins "Uzgaidāmā zāle Nr. 13 trijiem"
2015. Aspazija "Ragana"
2016. Anrī Barbiss "Maigums"
2017. Valentīns Krasnogorovs “Divbalsīga dziesma nedzirdīgajiem”
2018. Antons Čehovs "Jubileja"
2019. Nikolajs Gogolis "Veclaiku muižnieki"
Piezīmes
  1. diplomdarbs, absolvējot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ikšelis A. Ceļojums mākslas pasaulē. Stalkers A IK, ISBN 978-9984-49-144-8, Rīga, 2010, 827 lpp.
  • Ikšelis A. Valkas diližanss. Valkas novada dome; Stalkers A IK, ISBN 978-9984-49-758-7, Rīga, 2013, 928 lpp.
  • kšelis A. Aiz priekškara. Stalkers A IK, ISBN 978-9934-86-731-6, Rīga, 2013, 233 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Kultūra: Valkas pilsētas teātris». 2013. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 16. augustā.
  2. Aldis Dubļāns. «Dzīvespriekam», 2011.
  3. Margarita Zieda. «Dramatiskās mākslas skola», 2015.
  4. «Latvijas radošo savienību padome. Aivars Ikšelis». 2015.
  5. Latvijas Universitāte, LU Akadēmiskā bibliotēka. «Saraksts», 2015. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 16. augustā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]