Alšanski
Izskats
Alšanski (lietuviešu: Alšėniškiai, baltkrievu: Гальшанскія, poļu: Holszański) jeb Alsenes kunigaiši (lietuviešu: Alšėnų kunigaikščiai) bija Lietuvas dižkunigaitijas dižciltīgo dzimta,[1] kas cēlusies no Alsenes zemes valdniekiem. Alšēnu dzimtas pārstāvji ilgstoši bija Kijevas kņazi pēc Kijevas pievienošanas Lietuvai (1321-1435). Dzimtas vīriešu līnija beidzās 1556. gadā, īpašumi tika sadalīti starp sešām māsām, kas bija ieprecējušās Sapehu, Zaslavsku, Polubensku, Kurbsku, Kirdejevu, Solomerecku un Višņovecku dzimtās.
Pārstāvji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mindaugs no Alšēniem (Mindaugas Alšėniškis, Міндовг Гольшанський, 1321-1324), pēc uzvaras Irpenes kaujā (1321) Ģedimins iecēla Alšēnu kunigaiti Mindaugu par Kijevas vietvaldi
- Aļģimants no Alšēniem (Algimantas Alšėniškis, Ольгимонт Гольшанський, 1324–1331), kristītais vārds - Mihails
- Ivans Aļģimanta dēls (Jonas Alšėniškis, Іван Ольгимонтович Гольшанський, 1397 – ap 1402)
- Andrejs Jāņa dēls (Andrius Jonaitis Alšėniškis, Андрій Іванович Гольшанський, ap 1412–1422),
- Mihails Jāņa dēls (Mykolas Jonaitis Alšėniškis, Михайло Іванович Гольшанський, ap 1422–1432)
- Mihails Semjona dēls (Mykolas Simonaitis Alšėniškis, Болобан Михайло Семенович, 1433–1435)
- Sofija Alšanska jeb Alsenes Sofija (1405–1461), Jagaiļa sieva
- Simons Alšanskis (ap 1445—1505), Lietuvas lielhetmanis (1500—1501)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Alfredas Bumblauskas (2005). Senosios Lietuvos istorija 1009-1795. Vilnius: R. Paknys Press. p. 207. ISBN 9986-830-89-3 (lietuviski)
|