Alšanski

Alšanski (lietuviešu: Alšėniškiai, baltkrievu: Гальшанскія, poļu: Holszański) jeb Alsenes kunigaiši (lietuviešu: Alšėnų kunigaikščiai) bija Lietuvas dižkunigaitijas dižciltīgo dzimta,^[1] kas cēlusies no Alsenes zemes valdniekiem. Alšēnu dzimtas pārstāvji ilgstoši bija Kijevas kņazi pēc Kijevas pievienošanas Lietuvai (1321-1435). Dzimtas vīriešu līnija beidzās 1556. gadā, īpašumi tika sadalīti starp sešām māsām, kas bija ieprecējušās Sapehu, Zaslavsku, Polubensku, Kurbsku, Kirdejevu, Solomerecku un Višņovecku dzimtās.

Pārstāvji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mindaugs no Alšēniem (Mindaugas Alšėniškis, Міндовг Гольшанський, 1321-1324), pēc uzvaras Irpenes kaujā (1321) Ģedimins iecēla Alšēnu kunigaiti Mindaugu par Kijevas vietvaldi
Aļģimants no Alšēniem (Algimantas Alšėniškis, Ольгимонт Гольшанський, 1324–1331), kristītais vārds - Mihails
Ivans Aļģimanta dēls (Jonas Alšėniškis, Іван Ольгимонтович Гольшанський, 1397 – ap 1402)
Andrejs Jāņa dēls (Andrius Jonaitis Alšėniškis, Андрій Іванович Гольшанський, ap 1412–1422),
Mihails Jāņa dēls (Mykolas Jonaitis Alšėniškis, Михайло Іванович Гольшанський, ap 1422–1432)
Mihails Semjona dēls (Mykolas Simonaitis Alšėniškis, Болобан Михайло Семенович, 1433–1435)
Sofija Alšanska jeb Alsenes Sofija (1405–1461), Jagaiļa sieva
Simons Alšanskis (ap 1445—1505), Lietuvas lielhetmanis (1500—1501)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Alfredas Bumblauskas (2005). Senosios Lietuvos istorija 1009-1795. Vilnius: R. Paknys Press. p. 207. ISBN 9986-830-89-3 (lietuviski)

[1] Alfredas Bumblauskas (2005). Senosios Lietuvos istorija 1009-1795. Vilnius: R. Paknys Press. p. 207. ISBN 9986-830-89-3 (lietuviski)

[1]