Pāriet uz saturu

Soltāni

Vikipēdijas lapa
Soltānu dzimtas ģerbonis

Soltāni (baltkrievu: Солтаны, poļu: Sołtanowie) jeb Perasveti-Soltāni (baltkrievu: Перасвет-Солтаны), ir sena Latvijas baltkrievu dzimta, kas 18. gadsimta sākumā ieceļojusi Inflantijas vaivadijā. Krievijas impērijas laikā Soltānu dzimta bija ienesta Grodņas, Minskas un Mohiļevas guberņu muižnieku dzimtas grāmatās.

Dzimtas ģerbonis pieder pie Sirakomļas grupas ģerboņiem, par savu priekšteci šī ģerboņa dzimtas uzskata bruņinieku Sirakomļu (baltkrievu: Сыракомля, poļu: Syrokomla), kas varonīgi cīnījies kaujā pie Vorsklas. Par savu tiešo priekšteci Soltānu dzimta uzskata Lietuvas dižkunigaitijas valdnieka Kazimira IV mantzini Aleksandru Jurjeviču, kas pirmo reizi pieminēts 1442. gadā. Arī viņa dēls Andruška Aleksandrovičs (amatā 1486—1492) un mazdēls Ivahna Andrejevičs (amatā 1507—1554) bija Lietuvas valsts un galma mantziņi.[1] Dzimtas ģerbonis tajā laikā papildināts ar Jagellonu dinastijas dubulto (Svētā Vladislava) krustu.

Muižas Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tālaika Inflantijas vaivadijas, vēlāk Vitebskas guberņas teritorijā Soltāniem piedēja šādas muižas:[2]

  1. Вяроўкін-Шэлюта У. Солтаны Вялікае княства Літоўскае: Энцыклапедыя. У 3 т. Т.2: Кадэцкі корпус — Яцкевіч / Рэдкал.: Г.П. Пашкоў (гал.рэд.) і інш.; Маст. З.Э. Герасімовіч. Мн.: БелЭн, 2006. – 792 с.: іл. С. 620. ISBN 985-11-0315-2, ISBN 985-11-0378-0 (т. 2) (baltkrieviski)
  2. Miejscowości o nazwach związanych z nazwiskiem Sołtan i we własnościach Sołtanów (poliski)