Sapjehas

Kņazu Sapjehu dzimtas ģerbonis.

Sapjehas^[1] (poļu: Sapiehowie) jeb Sapegas (lietuviešu: Sapiegos, baltkrievu: Сапегі) bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta. Daudzi Sapjehas bija Vitebskas, Podlahijas un citu Lietuvas provinču vaivadi. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas Sapjehu dzimtas ietekme pieauga, vairāki dzimtas piederīgie kļuva par Lietuvas lielhetmaņiem.

Dzimtas varenība saruka pēc zaudējuma Lietuvas cīņā pret karaļa Augusta II Stiprā atbalstītājiem Lielais Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā. 1768. gadā Polijas-Lietuvas Seims Sapjehu dzimtas piederīgajiem piešķīra kņazu titulu, ko atzina Austrijas Impērija (1836 un 1840), vēlāk arī Krievijas Impērija (1874 un 1901). Pēc piedalīšanās Novembra sacelšanās notikumos Krievijas Impērijas varas iestādes atņēma Sapehu dzimtas īpašumus.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sapjehu dzimta pa savu ciltstēvu uzskatīja lietuviešu bajāru Sungailu (miris ap 1433). Tomēr ģenealoģiski dzimta ir izsekojama līdz Lietuvas dižkunigaiša Kazimira IV rakstvedim Simonam Sopiham (1441-1449) un viņa dēliem Bogdanam un Ivanam, no kuriem cēlušies divi dzimtas atzari.

Ievērojami Sapjehas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bogdana Sapjehas pēcnācēji (Čerejas-Ružānu atzars)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bogdans Sapjeha (ap 1450—1512) apprecēja Druckas kņazieni un ieguva savā īpašumā zemes mūsdienu Vitebskas apgabalā.
Bogdana dēls Ivans Sapjeha (ap 1480—1546) bija Vitebskas vaivads (1520—1541) un Podlahijas vaivads (no 1529). Sūtnis pie Maskavas lielkņaza (1508, 1531—1532, 1536).
Ivana mazdēls Leons Sapjeha (1557—1633) izvirzījās Stefana Batorija valdīšanas laikā, kad viņš bija Lietuvas lielsekretārs (1580). Sigismunda III valdīšanas laikā bija Lietuvas lielkanclers (1589-1623), Viļņas vaivads (1621), Lietuvas lielhetmanis (1623).
viņa brālēns Jans Pjotrs Sapjeha (1569—1611) bija viens no Lietuvas armijas komandieriem Poļu—zviedru kara (1600—1629) pirmajā posmā. 1601. gada 7. janvārī cīnījās pie Cēsu pils. 1601. gada 29. jūnijā Kokneses kaujā, 1603. gada 5. martā pie Rakveres, 1603. gada 13. aprīlī piedalījās Tērbatas ieņemšanā. Salaspils kaujas laikā 1605. gada 27. septembrī komandēja poļu-lietuviešu karaspēka labo flangu.

Ivana Sapjehas pēcnācēji (Kodeņas atzars)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivans Sapjeha (krievu: Ивашка Сапежич; ap 1450—1517) bija Lietuvas sūtnis pie Romas pāvesta (1491, 1501), Maskavas lielkņaza (1497-1499, 1503) un Livonijas ordeņa mestra (1502). Sigismunda I valdīšanas laikā bija Lietuvas dižunigaitijas lielsekretārs (1506), Vitebskas vaivads (1511—1514) un Podlahijas vaivads (1514), kur ieguva plašus zemes īpašumus.
Ivana Sapjehas dēls Pāvils Sapjeha (ap 1490—1579) bija Podlahijas vaivads (1556—1558) un Navahrudakas vaivads (1558—1579), piedalījās Livonijas karā.
Pāvila Sapjehas dēls Nikolajs Sapjeha (ap 1545—1599) bija Minskas vaivads (1576—1588), Brestas vaivads (1588) un Vitebskas vaivads (1588—1599).
Andžejs Sapjeha (1539–1621) bija Minskas kastelāns (1592—1597), Polockas (1597—1613) un Smoļenskas (1621) vaivads. Livonijas kara laikā 1578. gadā vadīja lietuviešu spēkus pret krievu karaspēku Cēsu kaujā.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sapjehu dzimtas locekļi
Bogdans Sapjeha (ap 1450—1512) (1872. gada gravīra no 16. gadsimta portreta)
Ivans Sapjeha (ap 1450—1517) (1872. gada gravīra no 16. gadsimta portreta)
Leons Sapjeha (1557—1633), Lietuvas lielkanclers (1589-1623), Lietuvas lielhetmanis (1623)
Jans Pjotrs Sapeha (1569—1611), Poļu—zviedru kara (1600—1629) dalībnieks (17. gadsimta gravīra)
Pāvils Jānis Sapjeha (1609—1665), Lietuvas lielhetmanis (1656—1665)
Kazimirs Jānis Pāvils Sapjeha (1637/1638—1720), Lietuvas lielhetmanis (1682—1703, 1705—1708)
Grāfs Jānis Kazimirs Sapjeha (miris 1730), Lietuvas lielhetmanis (1708—1709), Krievijas Impērijas ģenerālfeldmaršals (1726)
Aleksandrs Mihals Sapjeha (1730–1793), Lietuvas lauka hetmanis (1762–1775) (18. gadsimta portrets)