Sapehas

Kņazu Sapehu dzimtas ģerbonis.

Sapehas (poļu: Sapiehowie) jeb Sapegas (lietuviešu: Sapiegos, baltkrievu: Сапегі) bija Lietuvas lielkņazistes dižciltīgo dzimta. Daudzi Sapehas bija Vitebskas, Podlahijas un citu Lietuvas provinču vaivadi. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas Sapehu dzimtas ietekme pieauga, vairāki dzimtas piederīgie kļuva par Lietuvas lielhetmaņiem.

Dzimtas varenība saruka pēc zaudējuma Lietuvas cīņā pret karaļa Augusta II Stiprā atbalstītājiem Lielais Ziemeļu kara sākumā 1700. gadā. 1768. gadā Polijas-Lietuvas Seims Sapehu dzimtas piederīgajiem piešķīra kņazu titulu, ko atzina Austrijas impērija (1836 un 1840), vēlāk arī Krievijas impērija (1874 un 1901). Pēc piedalīšanās Novembra sacelšanās notikumos Krievijas impērijas varas iestādes atņēma Sapehu dzimtas īpašumus.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sapehu dzimta pa savu ciltstēvu uzskatīja lietuviešu bajāru Sungailu (miris ap 1433). Tomēr ģenealoģiski dzimta ir izsekojama līdz Lietuvas dižkunigaiša Kazimira IV rakstvedim Simonam Sopiham (1441-1449) un viņa dēliem Bogdanam un Ivanam, no kuriem cēlušies divi dzimtas atzari.

Ievērojami Sapehas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bogdana Sapehas pēcnācēji (Čerejas-Ružānu atzars)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bogdans Sapeha (ap 1450—1512) apprecēja Druckas kņazieni un ieguva savā īpašumā zemes mūsdienu Vitebskas apgabalā.
Bogdana dēls Ivans Sapeha (ap 1480—1546) bija Vitebskas vaivads (1520—1541) un Podlahijas vaivads (no 1529). Sūtnis pie Maskavas lielkņaza (1508, 1531—1532, 1536).
Ivana mazdēls Leons Sapeha (1557—1633) izvirzījās Stefana Batorija valdīšanas laikā, kad viņš bija Lietuvas lielsekretārs (1580). Sigismunda III valdīšanas laikā bija Lietuvas lielkanclers (1589-1623), Viļņas vaivads (1621), Lietuvas lielhetmanis (1623).
viņa brālēns Jans Pjotrs Sapeha (1569—1611) bija viens no Lietuvas armijas komandieriem Poļu—zviedru kara (1600—1629) pirmajā posmā. 1601. gada 7. janvārī cīnījās pie Cēsu pils. 1601. gada 29. jūnijā Kokneses kaujā, 1603. gada 5. martā pie Rakveres, 1603. gada 13. aprīlī piedalījās Tērbatas ieņemšanā. Salaspils kaujas laikā 1605. gada 27. septembrī komandēja poļu-lietuviešu karaspēka labo flangu.

Ivana Sapehas pēcnācēji (Kodenes atzars)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ivans Sapeha (krievu: Ивашка Сапежич; ap 1450—1517) bija Lietuvas sūtnis pie Romas pāvesta (1491, 1501), Maskavas lielkņaza (1497-1499, 1503) un Livonijas ordeņa mestra (1502). Sigismunda I valdīšanas laikā bija Lietuvas dižunigaitijas lielsekretārs (1506), Vitebskas vaivads (1511—1514) un Podlahijas vaivads (1514), kur ieguva plašus zemes īpašumus.
Ivana Sapehas dēls Pāvils Sapeha (ap 1490—1579) bija Podlahijas vaivads (1556—1558) un Navahrudakas vaivads (1558—1579), piedalījās Livonijas karā.
Pāvila Sapehas dēls Nikolajs Sapeha (ap 1545—1599) bija Minskas vaivads (1576—1588), Brestas vaivads (1588) un Vitebskas vaivads (1588—1599).

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sapehu dzimtas locekļi
Bogdans Sapeha (ap 1450—1512) (1872. gada gravīra no 16. gs. portreta)
Ivans Sapeha (ap 1450—1517) (1872. gada gravīra no 16. gs. portreta)
Leons Sapeha (1557—1633), Lietuvas lielkanclers (1589-1623), Lietuvas lielhetmanis (1623)
Jans Pjotrs Sapeha (1569—1611), Poļu—zviedru kara (1600—1629) dalībnieks (17. gs. gravīra)
Pāvils Jānis Sapeha (1609—1665), Lietuvas lielhetmanis (1656—1665)
Kazimirs Jānis Pāvils Sapeha (1637/1638—1720), Lietuvas lielhetmanis (1682—1703, 1705—1708)
Grāfs Jānis Kazimirs Sapeha (miris 1730), Lietuvas lielhetmanis (1708—1709), Krievijas impērijas ģenerālfeldmaršals (1726)
Aleksandrs Mihals Sapeha (1730–1793), Lietuvas lauka hetmanis (1762–1775) (18. gs. portrets)