Gļinski

Kņaza Mihaila Gļinska zīmogs ar tatāru tamgu (1501)

Gļinski (poļu: Glińscy, krievu: Глинские) bija Krimas tatāru izcelsmes Lietuvas lielkņazistes un Maskavijas kņazu un bajāru dzimta, kura krita nežēlastībā, apvainota Maskavas dedzināšanā. Vīriešu līnija izsīka 1602. gadā.

Vēsture

1380. gadā Zelta Ordas emīrs Mamajs noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti Jagaili, bet 1380. gada septembrī zaudēja Kuļikovas kaujā pret Maskavas kņazu Dmitriju un izšķirošajā kaujā pret hanu Tohtamišu (kauja pie Kalkas upes). Mamaja dēls Mansurs dienēja Lietuvas dižkunigaitijas armijā, viņa mazdēlu kristīja Aleksandra vārdā un iecēla par Gļinskas, Romnu un Poltavas vietvaldi. Viņa pēctece Jeļena Gļinska bija pirmā Krievijas cara Ivana IV māte.

Ģenealoģija

• Aleksandrs Gļinskis (miris pēc 1399)
  • Ivans Gļinskis
    • Boriss Gļinskis (miris pēc 1451), Švitrigaiļa sabiedrotais
      • Bagdans Gļinskis (miris 1512), ukraiņu kazaku atamans
      • Ļevs Gļinskis
        • Nikolajs Gļinskis (ap 1460—1534), sacelšanās vadītājs 1508. gadā
        • Vasilijs Gļinskis (miris 1515), Sloņimas (1505—1506) un Brestļitovskas (1506—1507) vietvaldis. Pēc 1508. gada kopā ar brāli Nikolaju un Ivanu aizbēga uz Maskavu
          • Jeļena Gļinska (mirusi 1538), Vasilija III sieva, Maskavijas reģente (1533—1538), cara Ivana IV māte
          • Nikolajs Gļinskis (miris 1559)
          • Jurijs Gļinskis (miris 1547), apsūdzēts Maskavas dedzināšanā
          • Ivans Gļinskis
            • Ivans Gļinskis (miris 1602), pēdējais no kņazu dzimtas
        • Ivans Gļinskis (miris ap 1522)