Hilzeni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Hilzenu dzimtas ģerbonis
Smoļenskas katoļu bīskaps Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775)
Hilzenu dzimtas celtā Dagdas katoļu baznīca (1741)

Hilzeni (vācu: von Hülsen, poļu: Hylzen, Hilzen) ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči izsekojami līdz 14. gadsimtam, kad viņi piedalījās Livonijas krusta karos.

Kopš 16. gadsimta pārpoļotā Hilzenu dzimta izplatījās arī tagadējā Baltkrievijā, Polijā un Vācijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas priekšteči cēlušies no Vācu ordeņa bruņiniekiem no Ekelnas, sauktiem par Hilzeniem (von Eckeln genannt Hülsen).[1] Pēc Livonijas konfederācijas sadalīšanas Hilzeni kalpoja Polijas-Lietuvas kopvalsts valdniekiem un kļuva par vienu no ietekmīgajām Latgales šļahtas dzimtām. Georgs Konstantīns Hilzens (ap 1660-1737) bija Inflantijas vaivadijas Viļakas trakta stārasts. Par Hilzenu dzimtmuižu šajā laikā kļuva Dagda. Savos īpašumos Dagdā un Kaunatā 1727. gadā Hilzeni dibināja jezuītu misiju (missio Hilzeniana), aicinādami jezuītus izplatīt kristīgo ticību un rūpēties par zemnieku izglītošanu.[2]

Viņa dēls Jānis Augusts Hilzens (1702-1767), kļuva par Minskas vaivadu (1754) un Inflantijas vaivadijas kastelānu (1744), uzrakstīja vēsturisku apcerējumu par Latgali Inflanty w dawnych swych… (1750). Viņa vecākais brālis Juris Nikolajs Hilzens (1692-1775) bija Smoļenskas diecēzes bīskaps, ilgstoši dzīvoja Dagdā, tulkoja un rakstīja garīga satura grāmatas. Krietnu daļu no saviem līdzekļiem Hilzeni ziedoja jezuītu misijas darbam, Dagdas katoļu baznīcas (1743) un slimnīcas celšanai. Hilzenu dzimta sāka arī Viļakas, Bukmuižas, Stoļerovas, Pildas, Osvejas, Baltinavas katoļu baznīcu celtniecību.[3]

Savukārt viņa dēls Jozefs Hilzens (1736-1786) bija Inflantijas vaivadijas kastelāns (no 1760), Minskas vaivads (no 1767), Mstislavas vaivads (no 1770). Savā 1783. gadā sacerētajā testamentā piešķīra saviem dzimtļaudīm „mūžīgu brīvību”, bet divas trešdaļas mantojuma ar Hilzenu-Šadursku fonda palīdzību novēlēja zinātnes un mākslas veicināšanai, jaunu slimnīcu un nespējnieku māju celšanai.

Uz Prūsiju un Pomerāniju izceļojušie Hilzeni sadalījās Arnsdorfas un Vīzes (Wiese) atzaros, kas 1840. gadā ieguva mantojamu grāfu titulu.[4]

Slaveni Hilzeni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]