Alberts Kronenbergs
Alberts Kronenbergs | |
---|---|
Dzimis |
1887. gada 18. oktobrī Slokas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
Miris |
1958. gada 16. septembrī (70 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Tautība | latvietis |
Nozares | grafika, dzeja, rakstniecība |
Slavenākie darbi | "Mazais ganiņš" |
Alberts Kronenbergs (dzimis 1887. gada 18. oktobrī, miris 1958. gada 16. septembrī) bija latviešu grafiķis, dzejnieks un vairāku grāmatu autors.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kronenbergs ir dzimis Slokas pagasta Braņķu ciemā "Ceriņu" mājās 1887. gada 18. oktobrī. Pirmo izglītību Alberts ieguva krusttēva Alberta Hāznera tautas skolā, kas atradās tagadējā Valkas ielā Jūrmalā.[1] Tālāk viņš ir mācījies Blūma mākslas skolā (1903—1906), Jaņa Rozentāla studijā (1906—1908), kā arī Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1911—1915). Kopš 1911. gada piedalījās izstādēs. Viņš ir ilustrējis apmēram 130 grāmatas, tai skaitā paša rakstītas. Pirmā pazīstamā mākslinieka bilžu grāmata bērniem (ar autora tekstu) "Mazais ganiņš" iznāca 1931. gadā. Kopš tā laika Kronenberga zīmējumi un dzejoļi bijuši kopā ar vairākām latviešu tautas paaudzēm. Autors ir vairāku pazīstamu tēlu radītājs — Mazais ganiņš, Tuntuļu Jurītis, Pieci kaķi. Īpaši tuvi tie bijuši bērniem, lai gan pamācošie darbi aizrāvuši ne vienu vien vecākas paaudzes lasītāju.[2] Publicējis arī karikatūras. Kronenbergs bija Neatkarīgo mākslinieku vienības loceklis, 1945. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības locekli. Pēc viņa darbiem ir tikušas iestudētas vairākas Dailes teātra izrādes.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1995. gadā tika dibināta Alberta Kronenberga prēmija Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas audzēkņiem. Apbedīts Meža kapos. Pieminekli "Mazais ganiņš" viņa kapa vietai veidojis tēlnieks Juris Mauriņš.[3] Saistībā ar viņa 120 gadu jubileju, 2007. gada 18. oktobrī Jūrmalā atklāta viņam veltīta piemiņas zīme. Koka un metāla skulptūru komplekss veidots kā atvērta grāmata, ap kuru izvietojušies pasaku tēli. Zīmes uzstādīšanas vieta ir izvēlēta pie Slokas bibliotēkas (Raiņa ielā 3), kur tika iespiesta Kronenberga pirmā grāmata. Piemiņas zīmi uzstādīja A/S „Būvuzņēmums „Restaurators””, tās autori — tēlnieks Edvīns Krūmiņš un arhitekts Valdis Šmits.[4] Slokā atrodas viņa vārdā nosaukta iela.
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- meita Rūta Kronenberga
- mazmeita Ilze Saulīte[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kopējās
- Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 526. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- Konkrētās
- ↑ «Jūrmalā izveidota izziņas taka "Atrodi mazo ganiņu Slokā" :: PRCentrs.lv». prcentrs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 17. janvārī.
- ↑ «Piemiņas zīme Albertam Kronenbergam | Būvuzņēmums Restaurators». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 28. februārī. Skatīts: 2014. gada 17. janvārī.
- ↑ «Jūrmalā atzīmē Alberta Kronenberga 120. gadadienu ar Sprunguļmuižas gadatirgu». Dienas Bizness.
- ↑ 4,0 4,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 17. janvārī.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|